Artūrs Sesils Pižo (1877 – 1959). Pēc politekonomijas studijām Kembridžas Universitātē kopā ar slaveno ekonomistu Alfrēdu Maršalu viņš izstrādā klasisku teoriju par nodokļu politikas ietekmi privātsektorā.
Artūrs Sesils Pižo (1877 – 1959). Pēc politekonomijas studijām Kembridžas Universitātē kopā ar slaveno ekonomistu Alfrēdu Maršalu viņš izstrādā klasisku teoriju par nodokļu politikas ietekmi privātsektorā (tā saucamā Kembridžas skola), kas ļautu regulēt ražošanas produktu taisnīgu sadali, nodrošināt godīgu konkurenci tirgus apstākļos, vienlīdzīgas starta pozīcijas dažādiem sociālajiem slāņiem. A.S.Pižo pievēršas galvenokārt sociālo jautājumu analīzei, pazīstamākajā darbā «Labklājības ekonomika» («The Economics of Welfare», 1920) aplūkojot uzņēmējdarbības un sociālo grupu veidošanās likumības. A.S.Pižo sarakstījis arī nozīmīgus darbus par tarifu politiku, bezdarbu un citām tautsaimniecības jomām.
Arnolds Šēnbergs (1874 – 1951). Ebreju izcelsmes austriešu komponists, kas būtiski mainījis izpratni par skaņas akustiskajām likumībām. Izstrādājis tā saukto divpadsmit toņu kompozīcijas metodi, kur pretstatā tradicionālajai astoņu toņu skaņkārtai tiek izmantoti visi divpadsmit gammas pustoņi. Iesākumā radošos atklājumus komponists izmēģina kamermūzikas žanrā (kompozīcija stīgu sekstetam «Apskaidrotā nakts», pirmie stīgu kvarteti un kamersimfonijas), vēlāk – arī lielākos sacerējumos (opera «Mozus un Ārons»). Komponista dzīves laikā viņa skaudrie, disonansēm pārbagātie opusi atskaņoti maz, arī šodien tie saista galvenokārt profesionāļu un modernās mūzikas cienītāju uzmanību. A.Šēnbergs vairāk cienīts kā novators un jauno komponistu iedvesmotājs. Viņa sekotāji Alfrēds Bergs, Antons fon Vēberns, Pauls Hindemits, Džons Keidžs un citi sekmējuši 20. gadsimta «netradicionālās» mūzikas ceļu pie klausītājiem, izsakot pretrunīgā laikmeta redzējumu.
