Spējīgākie vidusskolēni jau agrāk būtu braukuši mācīties uz pilsētu.
Turpinot pagājušajā nedēļā iesākto diskusiju par skolu tīkla optimizēšanu, ko iesaka Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītais pētījums “Optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, redakcijā saņēmām atsauksmi no Jelgavas novada pašvaldības. Tās pārstāve Dace Kaņepone raksta, ka novadā nepārtraukti analizē un vērtē demogrāfijas tendences, kā arī ņem vērā kopsakarības un būtiskākos principus, kā vecāki izvēlas skolu savam bērnam.
Elejas vidusskolu vēlas saglabāt
D.Kaņepone informē, ka tuvā nākotnē Sesavas un Vilces pamatskolas varētu pārtapt vien par sākumskolām, savukārt Vircavas vidusskola – par pamatskolu. “Jelgavas novads saredz, ka šo audzēkņu uzņēmēja būs Elejas vidusskola, jo pierobežas pusē tieši šī izglītības iestāde līdz šim bijusi lauku teritorijai skaitliski pietiekami spēcīga. Turklāt Elejā tiek attīstīta sporta infrastruktūra, baseins, jauniešu centrs. Līdz ar to pašvaldība kategoriski noraida jebkādus pieņēmumus par Elejas vidusskolas statusa maiņu,” vēsta D.Kaņepone.
Arī Kalnciema pusē plānots attīstīt vienu vidusskolu, otru pārveidojot par pamatskolu. Savukārt pētījumā abām Kalnciema skolām piedēvēta vien sākumskolas perspektīva, pieļaujot, ka Kalnciema pagasta un Valgundes pagasta Tīreļu ciema jaunieši uz mācībām vidusskolā varētu doties ne tikai uz Jelgavu, bet arī uz Kauguriem Jūrmalā vai Piņķiem Babītes novadā. Beidzamie varianti gan līdzšinējā skolu praksē nav zināmi. Pašvaldība šādu piedāvājumu sauc par situācijas neizpratnes apliecinājumu.
Skolas autobuss brauc lēni
“Dzīvē bieži ir pierādījies, ka jauniešu piespiedu transportēšana no viena punkta uz otru, kas, pēc racionāliem aprēķiniem, šķiet pieņemama, notiek ar zaudējumiem – ja ne finansiāliem, tad emocionāliem noteikti,” komentē D.Kaņepone. Pašvaldības pārstāve skaidro, ka pētnieki visai maldīgi norāda, ka, piemēram, 25 kilometru attālums no mājas līdz skolai pa asfaltētu ceļu būtu pārvarams apmēram 25 minūtēs. Skolas autobuss ar visām pieturām šādu gabalu var braukt pat stundu. Tādēļ tāds ikdienas brauciens bērnam un jaunietim var sanākt nogurdinošs un ilgtermiņā atstāt iespaidu gan uz mācīšanos, gan uz veselību. Turklāt D.Kaņepone vērtē kā neizprotamu to, ka pētījuma veicēji nav ņēmuši vērā skolēnu vecāku darbavietas, pārvietošanās maršrutus, transporta un citas infrastruktūras (nevis vienīgā skolas autobusa) pieejamību. Pētījumā gan minēts, ka ne vienmēr skolēnu pārvadāšanai būtu vajadzīgs smagnējais autobuss. Dažkārt to var veikt ar vieglo automašīnu, atbalstot vecākus, kuri paši ved savus bērnus uz skolu.
Glūdas skola tiek pārdota
D.Kaņepone atgādina, ka Jelgavas novada pašvaldība nav akli turējusies pie visu skolu saglabāšanas un zināma skolu tīkla optimizācija jau ir veikta. Proti, Līvbērzes vidusskola pārtapusi par pamatskolu, bet Glūdas skola, kas pēdējā laikā bija Svētes pamatskolas filiāle, šajā mācību gadā pārtrauca savu darbību. Savukārt Elejas vidusskolas Lielplatones filiāle ir pievienota Elejas pirmsskolas izglītības iestādei “Kamenīte”.
Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka pētījumā ir ļoti daudz aplamību un ka tāds redzējums nav dzīvotspējīgs, ja pašvaldība tajā neveic korekcijas. “Līdzīgi kā ainavu arhitekti var gaumīgi izplānot bruģētas gājēju taciņas un pēc tam dzīvē pārliecināties, ka cilvēki iestaigā pilnīgi citus ceļus,” raksta D.Kaņepone. Pašvaldība uzsver, ka tā pēdējo gadu laikā, modernizējot izglītības iestādes, visās nodrošinājusi tādu mācību vidi, lai izglītības saturs varētu tikt pasniegts kvalitatīvi. Pašvaldība aicina neuzskatīt centralizēto eksāmenu rezultātus kā vienīgo izglītības kvalitātes mērauklu, jo tas ir tikai viens no kritērijiem. Turklāt, ņemot vērā, piemēram, Jelgavas vispārizglītojošo izglītības iestāžu programmu ievirzes un kvalitātes sietu savu topošo skolēnu atlasei, pašvaldība uzskata, ka lauku teritorijas skolēniem ir jāpiedāvā iespēja saņemt vidējo izglītību viņiem piemērotā līmenī.
Ne jauns jumts, bet izglītības saturs un skolēnu skaits
Kārlis Zenfs, finanšu analītiķis SIA “Linas Agro”, Kalnciema vidusskolas 2003. gada absolvents
Pētījumā tiek piedāvāts Valgundes pagasta jauniešiem, kuri mācās Kalnciema vidusskolā (tā atrodas Valgundes pagastā), pabeidzot sākumskolu, doties uz Jelgavu un mācības turpināt kādā no pilsētas skolām. Savulaik pēc 6. klases arī man bija tāda doma. Biju pat nokārtojis iestājpārbaudījumus Spīdolas ģimnāzijā. Taču galu galā turpināju skolas gaitas Kalnciema vidusskolā. Tādai izvēlei pamatā bija materiāli apsvērumi. Tolaik skolēniem par ceļu uz skolu bija jāmaksā un, protams, ikdienas brauciens no mājām līdz Kalnciema vidusskolai bija četrreiz tuvāks un arī lētāks nekā līdz Spīdolas ģimnāzijai Jelgavā. Kalnciema vidusskolas izlaidumā 2003. gadā bijām 33 absolventi.
Taču tagad, kad vidusskolēnu skaits visā Latvijā samazinājies un novada pašvaldība var atļauties skolēniem kompensēt ceļu uz skolu, domāju, mana izvēle būtu par labu vidusskolai pilsētā. Skaidrs, ka Kalnciema vidusskola (pētījumā minēts, ka tagad tajā visās trīs vidusskolas klasēs kopā mācās 24 skolēni) arī šodien Jelgavas novadā nav pirmā, kas būtu jāpārveido par pamatskolu vai pat sākumskolu. Tajā ir salīdzinoši lielāks vidusskolēnu skaits nekā Vircavas vidusskolā vai Kalnciema pagasta vidusskolā (tā atrodas Kalnciema ciematā Lielupes pretējā krastā). Tomēr atbalstu viedokli, ka tikai pienācīgs skolēnu skaits un atbilstoša izglītības kvalitāte, nevis jauns jumts vai nesen celta sporta halle var kalpot par argumentiem diskusijā par vidusskolas pastāvēšanu.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
