Grāmata dvēseles tīrīšanai
“Vai mēs, bērniņ, zinām, kas mums līdzi staigā. Tu ej pa pļavu, un puķes uz tevi skatās, tu pagriezies pret saules pusi, un mārīte tev uzlaižas uz rokas. Atsēsties uz istabas sliekšņa, un suns tev pienāk klāt un noliek galvu klēpī. Visa pasaule ir pilna Dieva laipnības,” pasakā “Garā pupa” raksta Kārlis Skalbe. Viņa 1937. gadā A.Gulbja grāmatu apgādniecībā izdoto tāda paša nosaukuma pasaku krājumu ar Niklāva Strunkes ilustrācijām un vāka zīmējumu no jauna šoruden klajā laidis apgāds “Zvaigzne ABC”.
Latviešu literatūrā K.Skalbe, šķiet, visspilgtāk iegājis ar pasaku “Kaķīša dzirnavas”, kuru lasījis vai vismaz pēc tās uzņemto multiplikācijas filmu redzējis teju ikviens no mums. Jau šajā pasakā viņš cildina garīgo spēku, spēju piedot un neņemt ļaunā pāridarījumus, jo – kādēļ gan vairot pasaulē ļauno? Lai vairojas labais.
Kā pārliecināti literatūrzinātnieki, līdzvērtīgu pasaku K.Skalbes radītajām latviešu literatūrā nav. Ne tikai garīgā spēka cildinājums, bet arī vardarbības un naida noliegums raksturīgs viņa darbiem. Pazīstot latviešu tautas pasakas, kurās labais uzvar ļauno un pa ceļam uz stāsta beigās gaidāmo mācību netrūkst arī pa kādam komiskam elementam, K.Skalbes pasakas ir pavisam citādas. Tās nelīdzinās arī izcilā literāta Imanta Ziedoņa “Lāču pasakām” vai “Krāsainajām pasakām”. Tās diez vai būs pasakas, ko bērniem lasīt pirms gulētiešanas. K.Skalbes pasakas drīzāk ir lasāmas un pārrunājamas ar jau lielākiem bērniem. Jā, arī viņa pasakās ir stāsts ar morāli, taču tajās ir tāds skaudrums, kas īpatnēji kontrastē ar gadsimtu mijai raksturīgā romantisma iezīmēm.
K.Skalbe ir dabas mīļotājs, un to redzam arī krājumā “Garā pupa”, kur “it kā jaunām acīm viņš noraudzījās uz mārīti, kas bija uzmetusies viņam uz rokas un cilāja brūnos spārniņus uz laišanos. Ikkatrs mazais nieks runāja uz viņu. Viņš skatījās uz tauriņiem, kas kā dzeltenas zīda lentes risinājās gar tumšo priežu meža malu – tik ātra un laimīga bija viņu gaita”.
Krājumā klātesoša nolemtības sajūta, taču tā tomēr nav tik izteikta kā zināmajās K.Skalbes pasakās par pelnrušķīti vai nabaga meiteni, kurai jānosalst sniegā un aukstumā.
Lai arī novembra pelēkumā varbūt gribas ieslīgt dīvānā ar kādu gaišu un dzīvespriecīgu lasāmvielu rokās, labi derēs arī “Garā pupa”, ja ir vēlme ļauties dvēseles tīrīšanai un pārdomām. Turklāt krājums lasīšanai labi iederas tieši šomēnes. Novembris ir ne vien valsts svētku mēnesis – šajās dienās pasaulē nācis K.Skalbe, kurš turklāt bijis ne vien literāts un pedagogs, bet arī viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem, par ko ticis gan apcietināts, gan devies trimdā.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
