Pirms 40 gadiem
1977. gada 10. novembrī
Pa oktobra ceļu, pa Ļeņina ceļu
“Skaists ir Jelgavas Centrālais laukums. Rīta saules žilbinošajos staros sārto sarkanie karogi, rudens vējš šūpo transparentus, nes virs pilsētas daudzkrāsainus gaisa balonus. Šalko daudzbalsīga ļaužu jūra. Šodien padomju cilvēku mīļākie svētki – viņu dzimtās zemes, Padomju valsts dzimšanas diena,” raksta “Darba Uzvara”.
“Tieši pirms 60 gadiem, 1917. gada 7. novembrī pulksten 10 no rīta Vladimirs Iļjičs Ļeņins parakstīja uzsaukumu “Krievijas pilsoņiem”, kas pavēstīja par jaunas ēras sākumu cilvēces vēsturē. Pēc daudziem sasniegumu gadiem tas šodien katrā sirdī sasaucas ar uzsaukumu “Padomju tautai”, kuru Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas priekšvakarā svinīgā sēdē Maskavā pieņēma PSKP CK, PSRS Augstākās Padomes Prezidijs un PSRS Ministru padome un kurā uzsvērts: “Oktobra idejas iedvesmo aizvien jaunus un jaunus miljonus revolucionāro cīnītāju. Tās dzīvo un triumfē, tām pieder nākotne.
Un šodien jau runā nevis par tām 10 dienām, kuras satricināja pasauli, bet par tiem sešdesmit gadiem, kuri saviļņo un iedvesmo visas pasaules darbaļaudis, vieš viņos ticību labākai nākotnei.”
Kaujinieciskās biogrāfijas lappuses
“Šodien mūsu tauta atzīmē vēl vienus ievērojamus svētkus – padomju milicijas 60. gadadienu. Pēc V.I.Ļeņina iniciatīvas izveidotā padomju milicija neatlaidīgi pilda vadoņa novēlējumu – būt tautas kalpam, uz kuru vienmēr var paļauties. Pirmās milicijas apakšvienības formēja no bruņotām nodaļām un sarkangvardiem. Tās nodrošināja ne tikai revolucionāro kārtību un likumību valstī, apsargāja tautas īpašumu, bet arī, ja bija nepieciešams, aizstāvēja Padomju varas dižos iekarojumus,” vēsta “Darba Uzvara”.
“Savas biogrāfijas lappuses Jelgavas milicijas nodaļas darbinieki sāk ar neaizmirstamā 1919. gada janvāri, kad Jelgavā pirmo reizi nodibinājās padomju vara. Šodien mēs jelgavniekus iepazīstinām ar dažām šīs biogrāfijas lappusēm, ar cilvēkiem, ar kuriem lepojas nodaļas darbinieki. Un pirmo vietu šajā sarakstā ieņem Teodors Nete. Jā, tas pats bezbailīgais diplomātiskais kurjers, kurš 1926. gada 5. februārī krita varoņa nāvē, aizstāvot valdības pastu. Viņš Jelgavā palīdzēja izdot Jelgavas strādnieku deputātu Padomes izpildu komitejas un Kurzemes bezzemnieku izpildu komitejas orgānu – laikrakstu “Ziņotājs”, bija revolucionārā tribunāla loceklis un viens no strādnieku un zemnieku milicijas veidotājiem.”
Paldies milicijai!
“Tas notika pavisam nesen. Es nejauši pazaudēju 1700 rubļu valsts naudas, pareizāk sakot, man to nozaga. Tas bija universālveikalā “Draudzība”, kur es strādāju par kasieri. Kā parasti, aizslēdzu kasi un aizgāju pusdienās. Atgriezusies pēc pusstundas, atklāju, ka atvilktne ar naudu atslēgta un tajā palikuši tikai pieci rubļi. Grūti izteikt, ko sajutu tajā brīdī. Pazaudēt tādu naudas summu! Un kurš gan noticēs, ka nauda nozagta, ja pie kases vienmēr atrodas gan pircēji, gan pārdevēji,” savu bēdu stāstu iesāk V.Valulska. “Atceros – sāku raudāt un kliegt, man likās, ka neviens vairs nevar palīdzēt. Pēc neilga laika ieradās milicijas darbinieki, izjautāja par zādzības apstākļiem un, kā prazdami, centās mierināt. Man pirmo reizi iznāca iepazīties ar milicijas darbu, līdz tam par to zināju tikai no grāmatām un kino. Un varbūt tāpēc arī negaidīju tik ātrus rezultātus, jo liecinieku zādzībai nebija. Cik liels bija prieks, kad vakarā pan piezvanīja no milicijas un paziņoja, ka noziedznieks – pusaudzis – atrasts un nauda tiks nodota atpakaļ. Daudzi var iebilst, ka milicijas darbinieki neko sevišķu nav paveikuši, tikai labi izpildījuši savu pienākumu. Lai arī tā, bet kopš tās dienas katrs cilvēks milicijas formas tērpā man liekas tuvāks un dārgāks. Šodien, viņu svētku dienā, gribas apsveikt šos krietnos cilvēkus un vispirms M.Ļubinu, L.Viļumu, A.Terjuhanu, N.Grīnu un A.Bodrovu, kuri palīdzēja atklāt noziegumu,” tā laimīgā sieviete.
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
