Tālais ceļš bāreņu vilcienā
Uz grāmatu vākiem nereti raksta, ka konkrētais garadarbs ir malā nenoliekams un aizraujošs. Arī romāns “Bāreņu vilciens” anotācijās bija aprakstīts kā viens no tādiem. Lai arī uz šādu vērtējumu raugos skeptiski, šī bija reize, kas grāmatu nolikt malā patiešām bija grūti. Pirmkārt, jau tāpēc, ka man patīk romāni ar vēsturisku piesitienu. Turklāt šajā ietvertais fakts par bāreņu vilcieniem Amerikā ir balstīts patiesos notikumos.
Romānā ir divas sižeta līnijas – viena norisinās pirms Otrā pasaules kara, otra mūsdienās. Grāmata vēsta par Molliju, septiņpadsmit gadu vecu penobskotu indiānieti, kurai tuvojas vecums, kad būs jāpamet bāreņu aprūpes programma. Un tikai piedalīšanās sabiedriskajos darbos, palīdzot gados vecai kundzei sakopt mājas bēniņus, pasargā viņu no iekļūšanas nepatikšanās. Kopā ar Vivjenu kārtojot un šķirojot mantas, Mollija atklāj, ka abām ir daudz vairāk kopīga, nekā sākumā šķitis. Vivjena – īru imigrantu atvase – no Ņujorkas ar bāreņu vilcienu savulaik nosūtīta uz Amerikas otru galu līdz ar daudziem citiem bērniem, kuru tālāko likteni noteica vien veiksme un nejaušība. Mollijai izdodas rast atbildes uz neatbildētajiem jautājumiem, kas Vivjenu vajājuši dzīves laikā, un šie atklājumi sniedz mierinājumu abām sievietēm.
Romānā blakus turpinās gan stāsts par Molliju, gan sižeta līnija no senajiem laikiem par Vivjenas piedzīvoto braucienā bāreņu vilcienā un pēc tam, cenšoties iedzīvoties vairākās ģimenēs, kas bāreni izmitina pie sevis.
Stāsts balstīts uz patiešām eksistējošu bāreņu vilcienu kustību ASV, kad bez vecākiem un pajumtes palikuši bērni tika sūtīti no pārpildītajām Austrumu krasta pilsētām uz Rietumiem. Šāda vilcienu satiksme darbojusies no 1854. līdz 1929. gadam. Bāreņu skaits lielajās pilsētās (tādās kā Ņujorka) tolaik bijis ļoti satraucošs jautājums, jo to skaits bijis milzīgs. Piemēram, 1850. gadā aprēķināts, ka Ņujorkā ir 10 000–30 000 bērnu bez pajumtes, bet iedzīvotāju skaits pilsētā – aptuveni 500 000. Tolaik nereti bērnu vecāki gāja bojā dažādu slimību epidēmiju uzliesmojumos. Nokļuvuši uz ielas, bērni mēģināja izdzīvot, pārdodot dažādus saimniecībā nepieciešamus sīkumus vai avīzes, bet daļa apvienojās bandās. Lai uzlabotu situāciju, tad arī radās ideja bāreņus nosūtīt uz mazāk apdzīvotajiem Rietumiem.
Kristīna Beikere-Klaina (1964) ir amerikāņu rakstniece, vairāku romānu un populārzinātnisku darbu autore un redaktore. Romāns “Bāreņu vilciens” (2013) kopš iznākšanas ierindojies pirktāko grāmatu sarakstu augšgalā, tā izdošanas tiesības iegādājušies vairāk nekā 35 valstu izdevēji, pasaulē pārdoti vairāk nekā divi miljoni grāmatas eksemplāru, un pēc tās motīviem top arī filma.
Sadarbībā ar apgādu «Zvaigzne ABC»
