Par atteikšanos parakstīt mainīto darba līgumu pagājušajā nedēļā LLU rektore Irina Pilvere atbrīvojusi no darba Veterinārmedicīnas fakultātes docenti Gundegu Mičuli. Fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis par notikušo ir šokēts, jo šī darba uzteikuma dēļ 6. kursa studentiem un maģistrantiem pusceļā tiek atstāti iesāktie studiju kursi. Dekāns G.Mičuli raksturo kā Latvijā zinošāko speciālisti ES likumdošanā un tirgzinībās, kas saistās ar veterinārmedicīnu un pārtikas drošību, un nezina, kas viņu varētu aizstāt. I.Dūrītis uzsver arī to, ka kolēģei ir plaši starptautiskie kontakti, tostarp Eiropas Veterinārārstu federācijā (FVE) un Eiropas Veterinārmedicīnas augstskolu asociācijā (EAEVE). Dekāns piebilst, ka 2016. gadā EAEVE atkārtoti vērtēja LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studiju procesu. Atšķirībā no iepriekšējās pārbaudes 2003. gadā, kad tika dots negatīvs atzinums, šoreiz tas bija pozitīvs, taču ar vairākiem nosacījumiem, kas steidzami būtu jālabo. Viens no tiem minēts mācību spēku pārslodze un nepietiekamais atalgojums. “Lieki piebilst, ka fakultātes pozitīvs vērtējums ES līmenī ir svarīgs, lai mūsu izsniegtais veterinārārsta diploms būtu starptautiski atzīts, kā arī lai varētu tālāk attīstīt ārzemju studentu piesaisti,” stāsta I.Dūrītis.
Darbs par 379 eiro
G.Mičule teic, ka viņas atteikšanās parakstīt darba līguma grozījumus ir protests pret LLU vadības politiku, kas, ieviešot jaunu mācību spēku slodžu aprēķināšanas sistēmu, grauj veterinārārstu izglītošanas pamatprincipus. Augstskolas pasniedzēju darba algu galvenokārt rēķina pēc laika, kas tiek pavadīts nodarbībās ar studentiem, nevis pēc tā, kā plašākā nozīmē tiek sekmēti studiju mērķi. “Citās LLU fakultātēs ir vairāk tā saucamo kursa darbu, kas dod zināmu stundu skaitu slodzē neatkarīgi no tā, cik reāli laiku tas prasa. Laiks, kas tiek veltīts nodarbību sagatavošanai, studentu zināšanu pārbaudei, sadarbībai ar valsts un profesionālajām iestādēm, tostarp piedalīšanās LLU sanāksmēs, netiek iekļauts slodzes aprēķināšanā,” saka G.Mičule. Viņai pēc izmaiņām darba līgumā aprēķinātā slodze un alga par darbu trīs studiju kursos samazinātos vairāk nekā uz pusi. Tādējādi par 15 kontaktstundām nedēļā docente saņemtu vien 379 eiro “uz papīra”. “Ja rudens semestrī uz nodarbībām ar studentiem un citiem saistītajiem darbiem man no Rīgas uz Jelgavu bija jābrauc četras dienas nedēļā, tad šķiet, ka komentāri ir lieki. Taču es domāju arī par kolēģiem, kas, ieviešot grozījumus, spiesti strādāt pat vairāk nekā 40 kontaktstundu nedēļā, lai saņemtu algu, kāda bija līdz šim. Tas ir fiziskas izdegšanas risks, kur neatliek laika zinātniskajam darbam un sevis pilnveidošanai. Augstskolas pasniedzējs nevar kā skolotājs sākumskolā mācīt gan matemātiku, gan arī pie reizes dziedāšanu un zīmēšanu. Augstskolas mācību spēkam jābūt zinātniekam savā jomā,” uzsver G.Mičule.
Sola cīnīties
Dekāns I.Dūrītis skaidro, ka līdz ar maijā LLU Senātā pieņemtajām izmaiņām pasniedzēju darba līgumos gan viņam, gan fakultātes institūtu vadītājiem tika atņemti finanšu instrumenti, ar kuru palīdzību varēja elastīgi atalgot viena vai otra mācību spēka devumu augstskolas mērķu sasniegšanā. “Ziņas” rakstīja, ka, tuvojoties jaunajam studiju gadam, vairāki Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzēji atteicās parakstīt grozītos darba līgumus, tomēr pēc pārrunām galu galā tos parakstīja. Tiesa, līgumu neparakstīja un no fakultātes aizgāja docente Evija Liepiņa, kurai piedāvāja darbu Zviedrijā. Otra darba līguma neparakstītāja ir docente G.Mičule.
Sabiedrības spiediena rezultātā oktobrī LLU Senāts grozīja maijā pieņemto kārtību, kā tiek atalgots mācībspēku darbs. Taču dekānu I.Dūrīti un viņa domubiedrus šie grozījumi neapmierina. “2015. gadā es pierunāju Gundegu Mičuli atstāt departamenta vadītājas amatu Pārtikas un veterinārajā dienestā un nākt uz pilna laika slodzi fakultātē. Tagad iznāk, ka esmu kolēģi iegāzis. Es to tā nevaru atstāt. Mēs cīnīsimies,” teic I.Dūrītis.
Viss esot iekļauts
LLU studiju prorektors Aigars Laizāns G.Mičules atbrīvošanu no darba uzskata par iekšēju universitātes darbības jautājumu, kas publiski nav komentējams. “Ja komentējam atalgojuma sistēmas principus kopumā LLU, tad informēju, ka augstskolā kopš šī gada mācībspēkiem ir trīs līmeņu atalgojuma sistēma. Vienā tiek noteikta pieeja, kā tiek uzskaitīts akadēmiskais darbs, otrā – studiju kvalitātes nodrošināšanas darbs, bet trešajā – zinātniskais darbs. Tas kopumā veido katra mācībspēka darba slodzi. Līdz ar to darbs ārpus auditorijas tiek apmaksāts. Turklāt mācībspēki, kuri pilda arī kādus administratīvus pienākumus, par to saņem atbilstošu samaksu,” uzskata A.Laizāns.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka LLU vadība strīdā ar docenti Mičuli vadās no augstskolas Senāta lēmuma, kas ir pretrunā ar Augstskolu likumu un Ministru kabineta noteikumiem.
“Kopš pavasara mēs ar LLU vadību esam runājuši gan rakstiski, gan mutiski, tomēr tas nav devis vēlamo rezultātu. Ļoti žēl, ka Veterinārmedicīnas fakultāte, kurā studentu apmācība ir dārga un kura augstskolai ienes ievērojamus līdzekļus, ir kritusi nežēlastībā. Veterinārmediķi ir solidāri un nav pretī, ka arī mazāk sekmīgas fakultātes saņem no viņu nopelnītā, taču šim devumam jābūt samērīgam un likumā noteiktajās robežās,” teic I.Vanaga. Viņa domā, ka G.Mičulei varētu būt labas izredzes, ja viņa vērstos tiesā. “Atklājās vēl kāds moments – saistībā ar atlaišanas iemesliem LLU vadība, uzteicot darbu Gundegai Mičulei, ir maldinājusi augstskolas arodkomitejas vadītāju Agri Zirnīti. Tādēļ viņš sākumā neiebilda pret šo uzteikumu. Taču tagad arodkomitejas atziņa tiek atsaukta,” piebilst I.Vanaga. G.Mičule Veterinārmedicīnas fakultāti absolvēja 1975. gadā. Zinātnisko grādu veterinārmedicīnā (1993. gadā tas tika pielīdzināts zinātņu doktora grādam) viņa ieguva Maskavas Veterinārajā akadēmijā 1982. gadā. Deviņus gadus G.Mičule strādājusi par padomnieci Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē, konsultējusi Saeimas Veselības un sociālās aizsardzības komisiju laikā, kad tika pieņemti pirmie ar veterinārmedicīnu saistītie likumi Latvijā, strādājusi atbildīgos amatos Pārtikas un veterinārajā dienestā un Zemkopības ministrijā, kā arī zinātniskajos projektos. Četrus gadus bijusi ievēlēta par Eiropas Veterinārārstu federācijas viceprezidenti. G.Mičulei ir vairāk nekā 200 publikāciju zinātniskajos un profesionālajos izdevumos.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
