Lai arī kā man patīk mans darbs un kolēģi, brīvdienas ir un paliek nedēļas jaukākā daļa. Uz jautājumu “Ko darīsi brīvdienās vai atvaļinājumā?” es parasti atbildu – darīšu neko! Beidzot tikai atpūtīšos un izbaudīšu brīdi, kad nav saspringti jādomā, nekur nav jāsteidzas, nekas nav jānokārto, jāsarunā, var nesteidzīgi izdzert kafijas krūzi un padomāt. Izlasīt kādu grāmatu, noskatīties filmu.
Šīs brīvdienas gan bija citādas. No rīta svētku brokastis kopā ar vecākiem – tas nu ir pasākums, ko nekādi nevar laist garām, jo vecīši vienmēr padomā, ar ko pārsteigt un pacienāt jauno paaudzi.
Tradicionālā sestdienas pastaiga pa pilsētas centru, jautras cilvēku sejas, ik pa brīdim uzsauciens “Sveiciens svētkos!” dara mani pavisam priecīgu, jo tauta svin savas valsts dzimšanas dienu, un kā nesvinēsi, ja jubilāre ir tepat, kopā ar mums. Bērni saposti, ar karodziņiem – braukšot uz Rīgu, uz krastmalu, skatīties militāro parādi. Es arī skatīšos, man taču jāredz, kā izskatās puiši un meitenes, jo šogad viņu gatavībā parādei savu roku pieliku arī es.
Ir cilvēki, kuri mazliet saskumdina, jo viņu uzrunas man nav īsti saprotamas. Ir taču svētki! Kam cilāt negācijas, to pietiek ikdienā, mēs zinām, kur un kas mums nav kārtībā, kur un kas jāuzlabo. Ka nu viņi paši to zinātu!
Tāpēc vienā brīdī, kad man apnīk, eju pastaigā ar suni – draugam piesieta atstarojoša lente, lai arī viņš būtu pamānāms un drošībā. Ļoti ceru, ka arī tu vienmēr padomā, lai tu un, galvenais, tavi bērni būtu redzami. Kamēr neesi bijis pie auto stūres, nesaproti, ko nozīmē tumšie cilvēki. Zini, kas grēko šajā ziņā visvairāk? Autovadītāji! Sūkstās, ka citus neredz, bet, izkāpjot no mašīnas, paši kļūst neredzami!Kopā ar adoptēto suni šis mums ir pirmais salūts, mazliet satraucos, kā viņš reaģēs, bet izrādās – Lācim patīk gan ugunspuķes, gan troksnis. Mierīgi varam gaidīt Jaungada salūtu.
Pēc brīvdienām saprotu, ka labprāt pilnībā pārietu uz trīs brīvdienu grafiku, jo esmu atpūtusies un laimīga, gatava jauniem varoņdarbiem un ikdienas darbiem, ko arī tev novēlu.
