16. novembra “Ziņu” numurā rakstā “Jelgavas Ļeņins guļus ceļo pa Dāniju” ieviesusies neprecizitāte. Proti, Jelgavā Ļeņina piemineklis tika demontēts nevis 1991. gadā, kā minēts rakstā un kā notika daudzviet Latvijā, tostarp Rīgā, bet jau 1990. gada 17. oktobrī.
“Mēs negaidījām, ka mums kāds pateiks, ka jāņem nost Ļeņina piemineklis, bet gan paši spriedām, kas būtu vajadzīgs, lai taptu brīvāki,” stāsta tā laika Jelgavas pilsētas padomes deputāts un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dalībnieks Tālis Zuševics. Viņš uzsver, ka tolaik Latvijā bija divvaldība. No vienas puses – Latvijas tautas vēlēta vara, no otras – Padomju Savienības pārvaldes struktūras, armiju ieskaitot. Jau jūlijā Jelgavas pilsētas padome, kurā bija ievēlēti 108 deputāti, pieņēma rezolūciju par attieksmi pret PSKP un VDK veidojumiem Latvijā, kā arī Ļeņina pieminekli Jelgavā. Ar ievērojamu balsu vairākumu tika nolemts, ka Ļeņina pieminekli vajag demontēt. Tomēr līdz reālai darbībai pagāja vairāk nekā divi mēneši. Laiki bija riskanti. T.Zuševics atceras, ka viņa domubiedrs Edijs Putnieks, kas dzīvoja Pārlielupē, tolaik mēdza jokot, ka dzīvo pie cietuma, bet varbūt nākotnē “sēdēšot pie mājām”.
Atmodas kustībai augot, sabiedrībā bija jūtams atbalsts komunistisko simbolu noliegšanai, tomēr diezgan ievērojama sabiedrības daļa domāja citādi. 1990. gada 24. oktobrī Latvijas Komunistiskās partijas Jelgavas pilsētas un rajona komiteja laikrakstā “Jelgavas Ziņotājs” publicēja kopējā plēnuma paziņojumu. Tajā pieminekļa demontāža tika nosaukta par vandalisma aktu, kas veikts, lietojot fizisku spēku pret kara veterāniem, sievietēm un arī vairākiem pilsētas padomes deputātiem. Kā pozitīvu šī dokumenta daļu var atzīmēt to, ka tika nosodīta arī dzejnieka Raiņa pieminekļa un Lāčplēša pieminekļa fragmenta, ko tagad saucam par “Lāčplēša sirdi”, apliešana ar krāsu, kas notika pēc Ļeņina pieminekļa demontāžas. Jāpiebilst, ka 1990. gada nogalē Latvijā bija vairāki gadījumi, kad nenoskaidroti noziedznieki slepus spridzināja latviešu leģionāriem nesen uzstādītos pieminekļus.
Masveidā Ļeņina pieminekļus Latvijā demontēja pēc 1991. gada augusta, kad Krievijā demokrāti uzvarēja pučistus un sākās Baltijas valstu starptautiskā atzīšana.
