Pirms 40 gadiem
1977. gada 23. novembrī
Talcinieku palīdzība īstā laikā
“Katrs, kas pa Dobeles šoseju dosies ārā no pilsētas, ceļa labajā pusē blakus kolhoza “Vārpa” kantora ēkai ieraudzīs jaunceltni ar pelēkā granīta apmetumu. Tas ir rajona jaunais kultūras nams,” vēsta “Darba Uzvara”.
“Liekas, pavisam vēl nesen šajā vietā pulcējāmies uz pamatakmens likšanas ceremoniju. Tas bija 1976. gada pavasarī, kad nama būvētāji SCO celtnieki ar saviem parakstiem apstiprināja, ka jaunceltni pabeigs 1978. gada pirmajā ceturksnī. Nu šīs saistības pārsniegtas. Kā apgalvo celtnes projekta autors rajona arhitekts Gunārs Heimanis un celtnieku brigadieris Mārtiņš Rupuls, būvdarbu tempi ir pietiekami un arī izpildījuma kvalitāte tāda, lai jauno kultūras namu vismaz ar novērtējumu “labi” nodotu lietotāju rīcībā šī gada beigās. Rosme jaunceltnē neaprimst. Priekšējā laukumā savu strēli cilā autoceltnis, vīri mūrē kāpnes galvenajai ieejai. Zālē un skatuves telpā zilganas ugunis spīdina metinātāji. Katrs celtnieks dara savu labi zināmo darbu. Bet iekštelpās var sastapt talciniekus. Jaunais kultūras nams tik ļoti būs nepieciešams plašajai pašdarbnieku saimei, šajās telpās uz svinīgajām sēdēm, koncertiem un izrādēm pulcēsies simtiem rajona iestāžu un saimniecību darbinieku. Tāpēc nav brīnums, ka paši pirmie celtniekiem nākt talkā pieteikušies rajona Izpildkomitejas darbinieki,” tā laikraksts.
Mācību priekšmets – dabas aizsardzība
“Mūsu gadsimtā pār planētu Zemi sāk valdīt zinātniski tehniskā revolūcija, kas dziļi ietekmē cilvēka un dabas attiecības. Zinātnes un tehnikas progress ir radījis apstākļus dabas resursu izmantošanas līmeņa paaugstināšanai, jaunu resursu apgūšanai un visu to tautas saimniecības nozaru intensifikācijai, kas balstās uz dabas resursu izmantošanu,” raksta LLA Agronomijas fakultātes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Ē.Dreimanis.
Viņš turpina: “Zinātniski tehniskā revolūcija gan radījusi cilvēku visvarenību attiecībā pret dabu, bet cilvēks vairākos gadījumos neprot saprātīgi izmantot zinātnes un tehnikas varenos spēkus. Savā darbībā cilvēki katru dienu desmitiem tonnu naftas un tās pārstrādes produktu, kā arī ražošanas atkritumu iepludina jūrās un okeānos. Virs lielākajām pilsētām bieži melnē blīva dūmaka. Strauji sāk izzust meži, izplatās augsnes erozija. Florā un faunā uzkrājas radioaktīvās sairšanas produkti. Daudzās vietās uz mūsu planētas sāk trūkt saldūdens. Tātad pienācis laiks neatliekami pārskatīt tos principus, pēc kuriem līdz šim veidojās mūsu savstarpējās attiecības ar dabu. Mums ir nopietni jāpadomā, kādas materiālās bagātības un kādu eksistences sfēru mēs atstāsim nākamajām paaudzēm. (..) Lai uzlabotu dabas vidi, labāk izmantotu dabas resursus, celtu tautas labklājību, mūsu zemē tiek veikts liels darbs. Šai lielajā darbā, it īpaši jauno lauksaimniecības speciālistu pareizā sagatavošanā, ieguldījumu dod arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. Mūsu augstskolā dabas aizsardzības pasākumi tiek realizēti vairākos virzienos. Viens no galvenajiem ir mācību process.”
Tehnikas remontēšanā – kārtību un organizētību
“Jelgavas rajona saimniecībās ir 1315 dažādu marku traktori, 292 graudu kombaini, 844 traktoru piekabes, 436 traktoru pļaujmašīnas, 119 savācējpreses, 170 pļaujmašīnas sasmalcinātājas, 116 skābbarības kombaini, 148 cukurbiešu kombaini, 32 kartupeļu kombaini, 471 arkls, 313 sējmašīnas, 567 kultivatori, 34 kartupeļu stādāmās mašīnas un daudz citas tehnikas. Tātad kolhozu un sovhozu rīcībā ir varens, mūsdienu prasībām atbilstošs tehniskais bruņojums. Ja to prasmīgi izmantotu, nevienā lauku darbu periodā nevarētu būt sastrēgumi. Tomēr tā nav. Aizķeršanās un optimālo termiņu ignorēšana vērojama gan pavasara sējas laikā, gan sējumu kopšanā, gan lopbarības sagādē, gan ražas novākšanā.
Līdz 21. novembrim bija izremontēti tikai 68 traktori, astoņi graudu kombaini, 21 traktoru piekabe, 12 traktoru pļaujmašīnas, divas pļaujmašīnas sasmalcinātājas, četras siena preses, četri skābbarības kombaini, divi cukurbiešu kombaini, divi kartupeļu kombaini, desmit arkli, 17 sējmašīnas, 15 kultivatori. Tehnikas remontdarbu apjomā tā, kā mēdz teikt, tikai piliens jūrā. Bet, iekļaujoties sociālistiskajā sacensībā par visu mašīnu savlaicīgu un kvalitatīvu izremontēšanu, jelgavnieki apņēmās visus remontdarbus pabeigt ziemā.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
