Jelgavā, tāpat kā Rīgā, ir ne viens vien mazs ofisiņš. Parasti tās īpašnieks ir kāds ne īpaši bagāts krievu cilvēks, tomēr viņa bizness zeļ un plaukst.
Jelgavā, tāpat kā Rīgā, ir ne viens vien mazs ofisiņš. Parasti tās īpašnieks ir kāds ne īpaši bagāts krievu cilvēks, tomēr viņa bizness zeļ un plaukst. Viens no tādiem veiksminiekiem ir mans kaimiņš Boriss. Solīds kungs, aptuveni gadus četrdesmit vecs. Parasti ģērbies džemperītī un žaketītē. Vienīgi vasarā gadās viņu redzēt kādā vieglākā apģērba gabalā.
Katru rītu ap astoņiem viņš raitā solī dodas uz savu birojiņu, lai darbā būtu pirms pārējiem. Pa ceļam vienmēr gadās kaimiņiene no trešā stāva, tad vēl kāda dāma augstpapēžu kurpēs. Reizēm tieši tad ierodas arī pastnieks, lai dzelzs kastītēs sabāztu dienišķo presi. Boriss vienmēr laipni visus pasveicina, bet nekavējas.
Sliktu jau nu gan neko par viņu nevar teikt. Arī mani sveicina, reizēm palīdz uznest kādu smagāku somu. Uz ceturto stāvu pensijas vecuma cilvēkam stiept tādu nastu taču nav nekāda joka lieta!
Paga! Ienesīšu viņam kartupelīšus un kādu kotletīti. Vienam jau nav viegli. Un vai tad tāds vīrieša cilvēks viens pats kaut ko maz mājās taisa ēst? Cilvēks droši vien noguris. Tik vēlu pārnāca…
—
Ak, tu, krievu buržujs! Katru rītu ka tik ātrāk uz darbu. Zinu es šitādus. Vaktē, ka tik kāds nenokavē. Būtu vismaz uzvilcis ko solīdāku. Jau trešo gadu tas pats kožu saēstais džemperis un pairusī žakete.
Par tiem viņa sabiedrotajiem vispār nerunāsim. Vecene no trešā stāva ar savu taksi galīgi sajukusi. Biju vienreiz pie durvīm izlikusi kalošas, bet tas piečurāja. A ko šī? Labs sunītis, labs! Pastnieks jau arī nav nemaz labāks. Vienmēr avīzi met Borisa kastītē. Un par to špirgalku jau nu vispār trūkst vārdu! Vai tad es neredzu, kā Boriss lūr viņai zem brunčiem! Ja jau tie svārciņi būtu vismaz līdz celim… Bet, nē, iet tik un groza pakaļu!
Un tas, ka reizēm viņš uzstiepj somu, man nemaz nav vajadzīgs. Pati arī varu. Es tikai tā, ja jau cilvēks piedāvā palīdzēt. Tāpat vien nemaz viņš to nenestu. Neērti tomēr, ka vecs cilvēks staipa smagumu.
Un manus kartupeļus ar kotletēm arī nosmādēja. Sarijies visādus labumus dārgajos restorānos!
Bet par to avīzi gan es tev, Boris, nepiedošu. Ak, tad es nemaz neesmu pasūtījusi? Ak, tad neesmu! Paga! Varbūt patiešām neesmu?
