Starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales Plānošanas reģionā ne pirmo gadu iekļūst arī mūspuses uzņēmums “Astarte-Nafta”, kas naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā strādā kopš 1991. gada. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis un arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs sarunā ar “Ziņām” stāsta par situāciju degvielas tirgū Latvijā un uzņēmējdarbības aktualitātēm šajā jomā.
– Esat Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs. Ar ko nodarbojas šāda asociācija, kas ir tās uzdevumi?
Galvenais asociācijas uzdevums ir nepieļaut kontrabandu, ēnu ekonomiku un darboties tā, lai likumdošana veicinātu, nevis bremzētu degvielas tirgu. Piemēram, pēdējā laikā aktīvi runājam par to, ka nedrīkst pacelt akcīzes nodokli tikai Latvijā, tam jānotiek sinhroni ar Lietuvu. Pretējā gadījumā gan pārvadātāji, gan pierobežas iedzīvotāji brauks uz Lietuvu, tātad akcīzes nodokli pildīs Lietuvas, nevis Latvijas budžetā.
– Lietuvai blakus ir arī Polija.
Tāpēc Lietuvā ir tikpat liels nodoklis kā Polijā. Tas pats attiecas uz mums un Lietuvu, pretējā gadījumā mēs zaudēsim nodokļu ieņēmumus.
– Bet kā ir ar Igauniju?
Igauņi visu laiku dzīvoja uz somu rēķina. Piemēram, pēc igauņu aprēķiniem, 25 procentus alkohola Igaunijā nopērk somi. Līdz ar to viņi piemērojas Somijai un paceļ nodokli gan alkoholam, gan tabakai un arī degvielai.
– Un paši brauc uz Latviju?
Paši brauc uz Latviju. Daļa no mūsu akcīzes nodokļa ieņēmumiem gan alkoholam, gan tabakai un degvielai pildās arī tādēļ. Protams, no mūsu viedokļa raugoties, vislabāk būtu, ja nodokļi pie mums būtu viszemākie, tad visi brauktu iepirkties uz Latviju, bet tā diez vai notiks. Nevienu brīdi nedrīkst arī aizmirst par globalizāciju un to, ka darbojas starptautiskā konkurence, nedzīvojam norobežoti savā valstī.
– Pieminējāt cīņu ar kontrabandu. Vai tas vēl ir aktuāli? Degvielas kontrabanda vairāk saistās ar 90. gadiem.
Tā vairs nav tāda kontrabanda kā tolaik, kad pārsvarā notika mānīšanās ar papīriem, bet ir, piemēram, degvielas ievešana lielo mašīnu bākās un citi paņēmieni.
– Nereti cilvēki mēdz kādas automašīnas problēmas novelt uz to, ka ielieta slikta degviela. Mēdz arī to iepildīt tikai vienā konkrētā uzpildes staciju tīklā, apgalvojot, ka citur degviela ir sliktāka. Vai šādās atšķirības tiešām pastāv?
Sen jau vairs tā nav. Tas ir mīts, kas velkas līdzi kopš 90. gadiem. Visās uzpildes stacijās degvielai jāatbilst noteiktiem Eiropas Savienības standartiem.
– Vai un kā pasaules degvielas cenas ietekmē cenu līmeni Latvijā? Kas vispār veido degvielas gala cenu?
Latvijā degviela tiek iepirkta par pasaules cenām. Ja tās mainās, tad arī pie mums cena krītas vai paaugstinās. Pēc tam jāpieskaita akcīzes un pievienotās vērtības nodokļi. Protams, tirgū darbojas attiecīgo tirgotāju mārketings – akcijas, atlaižu kartes. Faktiski jau neviens degvielu nepērk par to summu, kas redzama uz cenu dēļa. Tā ir tikai bāzes cena, no kuras tiek piedāvātas dažādas atlaides.
– Kā vērtējat konkurenci degvielas tirgotāju vidū Latvijā – vai kopumā var uzskatīt, ka mums ir daudz degvielas uzpildes staciju?
Rēķinot vidēji uz iedzīvotāju, Latvijā ir aptuveni divreiz vairāk degvielas uzpildes staciju nekā Anglijā. Turklāt tās vēl arī degvielu tirgo divreiz mazāk, jo mūsu vienkārši ir mazāk. Līdz ar to ieguvums no šādas uzpildes stacijas arī ir četrreiz mazāks. Galu galā cilvēki vēlas gana augstu komforta līmeni un servisu – tualetes, autostāvvietas, kafiju, maizītes –, tā visa uzturēšana un nodrošināšana arī prasa papildlīdzekļus.
– Vai, jūsuprāt, degvielas uzpildes staciju skaits Latvijā samazināsies?
Domāju, ka laukos noteikti.
– Degvielas uzpildes staciju koncepcija pēdējo gadu laikā ir mainījusies – tajos nozīmīgu vietu ieņem ne tikai degvielas tirdzniecība, bet tiek piedāvāti arī citi pakalpojumi un produkti, piemēram, kafija, ātrā ēdināšana. Vai tas nozīmē, ka faktiski drīzumā uzpildes stacijām, kurās tirgo tikai degvielu, būs grūti eksistēt?
Protams, jo plašāks ir pakalpojumu klāsts, jo lielākas iespējas izdzīvot un konkurēt ar citiem.
– Elektromobiļu popularitāte dažādās valstīs ir atšķirīga, Latvijā noteikti salīdzinoši zema. Kā raugāties uz iespējamību, ka tā varētu augt? Vai būtu gatavi attīstīt arī automobiļu uzlādes iespējas savās DUS?
Pašlaik tieši esam iesaistījušies sadarbības projektā ar CSDD, un vienpadsmit “Astartes” degvielas uzpildes stacijās plānots ieviest uzlādes iespējas elektromobiļiem.
– 2016. gadā SIA “Astarte-Nafta” ir lielākais apgrozījuma pieaugums starp Latvijas degvielas tirgotājiem.
2016. gada neto apgrozījums palielinājās par 14,69 procentiem no 31,45 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 36,07 miljoniem eiro pērn. Realizētās degvielas apjoms palielinājās par 29,7 procentiem.
– Kā vērtējat 2016. gada darbības rādītājus? Kas nodrošināja apgrozījuma pieaugumu?
Par pamatu apjomīgajam apgrozījuma un realizētās degvielas palielinājumam jāmin mūsu nospraustā mērķa sasniegšana – jaunu degvielas uzpildes staciju pievienošana savam tīklam – tika pārņemtas astoņas stacijas Latgalē un atvērta pilnservisa degvielas uzpildes stacija Ventspilī. Papildus tīkla paplašināšanai būtiska nozīme apjoma rādītāju uzlabošanā bija kvalitatīvas degvielas izplatīšanai un ātrās ēdināšanas pakalpojumu piedāvājumam pilnservisa degvielas uzpildes stacijās, inovāciju ieviešanai tirdzniecības organizēšanā, klientiem novērtējot nemainīgi augsto degvielas kvalitāti un elastīgo lojalitātes programmu.
– Kā plānojat noslēgt šo gadu?
Uzņēmums turpina strādāt rentabli, un finansiālie rādītāji 2017. gada deviņos mēnešos ir labāki nekā iepriekš. Šogad tiek veikta apjomīga sešu degvielas uzpildes staciju rekonstrukcija, sagatavoti projekti uzpildes staciju tīkla paplašināšanai Kurzemē, un līdz 2017. gada beigām plānojam auto gāzes uzpildes vietu skaitu palielināt līdz 19.
– 2014. gadā atklājāt savu pirmo degvielas uzpildes staciju Rīgā. Kā tur veicas?
Lai konkurētu Rīgā, vajadzētu krietni vairāk uzpildes staciju. Tomēr tā mums ir ļoti svarīga stratēģiski – lai mūsu klientiem no citiem reģioniem būtu iespējams uzpildīties arī galvaspilsētā. Turklāt tā izvietota labā vietā.
– Cik kopumā “Astartei” ir degvielas uzpildes staciju Latvijā? Pārsvarā strādājat Zemgalē?
Jā, lielākais skaits ir Zemgalē – 15 degvielas uzpildes stacijas, bet visā Latvijā tādu ir 29.
