Kopš
1992. gada Jelgavā darbojas Jelgavas Jaunais teātris, kurš šoruden svin
25 gadu jubileju. Savulaik tas izveidojās, daļai aktieru atdaloties no
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra – teātri dibināja režisori Agris Krūmiņš
un Lolita Muižniece. Teātrī, kura vērtības vienmēr bijušas radošums,
drosme un patiesums, strādājuši arī režisori Imants Jaunzems un Ģirts
Šolis, horeogrāfe Alda Skrastiņa, runas pedagoģe Elīna Apsīte un
pasniedzēja Astra Kacena. Kopš 2010. gada to vada režisors Rihards Gāle,
kurš kopā ar ilggadēju aktieri Jēkabu Kalnāju uz jubileju izveidojis
filmu “Katras beigas ir jauns sākums” par teātra tapšanu un attīstību.
–
Jelgavas Jaunajam teātrim aprit 25, tev teātrī šis ir septītais gads.
Vai šoreiz sajūtas ir citādas, nekā svinot 20 gadu jubileju?
Sajūtas
ir familiārākas nekā 20 gadu jubilejā, tādas, ka teātrī ir vairāk savu
cilvēku. Cilvēki, kuri ir manis audzināti teātra estētikā un domāšanā.
Veidojot filmu, galvenais mērķis bija nevis nākt ar pirmizrādi, bet
vēstures apkopošanu. Esot režisoram tādā teātrī, kam ir gara vēsture, un
gribot šo teātri vadīt arī turpmāk, man ir ļoti svarīgi noskaidrot,
kāda ir tā vēsture, neatstāt to ēnā, lai saskaņā ar to turpinātu
darboties tālāk. Tas bija galvenais – būt arī mierā ar iepriekšējiem režisoriem, mēģināt noskaidrot, kāda bija viņu vīzija, un
saprast, vai es turpinu stāstīt to pašu stāstu par Jauno teātri, vai tā
ir tā pati filozofija. Vēsture ir jāciena.
Foto: Ruslans Antropovs. Visu interviju lasiet 30. novembra “Zemgales Ziņās”
