Desmit JLB atjaunotnes gados vienmēr godā un cieņā bijusi literatūra – latviešu klasiķi, trimdas sākumā mazpazīstami autori, mūsu novada literāti.
Desmit JLB atjaunotnes gados vienmēr godā un cieņā bijusi literatūra – latviešu klasiķi, trimdas sākumā mazpazīstami autori, mūsu novada literāti.
Visciešākās saites mūs vienojušas ar Edvarta Virzas un Elzas Stērstes Billītēm. Tur esam «talkojuši», viesojušies rakstnieku jubilejās, skandējuši viņu darbu fragmentus, dāvinājuši gan senlaicīgas mēbeles, gan grāmatas. Nepārtraukta bijusi biedrības valdes telefoniska sazināšanās ar dzejnieku meitu Amarillis Lieknu par Billīšu vajadzībām. Sākumā to veica biedrības priekšsēdētāja vietniece Aija Eiklone, pēc viņas nāves to turpinu es. Par Billītēm droši varam teikt: «Tās ir mūsu mājas – pamats Latviešu biedrības kultūrai.»
Dziļi filosofiski izskanēja Zentas Mauriņas simtgades pasākums (1997) un Aspazijas 130. un 135. jubileja.
Arī Latviešu biedrība deva ieteikumus Aspazijas literārās prēmijas piešķirt dzejniecēm Mārai Misiņai un Annai Rancānei. Aspazija – mūsu dižā novadniece – atnāca pie mums arī Roalda Dobrovenska grāmatas «Rainis un viņa brāļi» atvēršanas svētkos šā gada martā ar vairākām Aspazijām no Jelgavas Ādolfa Alunāna amatierteātra.
Jelgavas novadniece ir arī Marija Urnežus-Lamberga. Viņas jubilejas sirsnīgi svinējām kopā ar Jelgavas Lietuviešu biedrību un rakstnieces dēlu Aristīdu Lambergu.
Tā dzima jauna tradīcija – rīkot «dzimtu dienas». Manuprāt, veiksmīga bija Stērstu – Virzu – Žīguru ģimenei veltītā diena.
Aisteru dzimtas sarīkojumā (Ernesta Aistera simtgadē) piedalījās dēls Viestarts, vedekla Velta, daudzi Viestarta klases un skolas biedri. E.Aistera mazmeita Zita Aistere neklātienē uzrunāja ar savu dzeju un prozu.
Literāros sarīkojumus centāmies veidot kopā ar mūziku un teātru uzvedumiem. Labi palīgi bija režisori Guntis Krūmiņš, Inta Alekse, Vija Zelmene, Lūcija Ņefedova, mūziķi Solvita Grasmane, Ginta Zīģele, Juris Vizbulis.
Brīnumaini sirsnīgas atceres Indrai Gubiņai, Annai Brigaderei, Edvartam Virzam prata sarīkot aizsaulē aizgājusī Aija Eiklone.
Trimdas rakstniekiem veltītie sarīkojumi allaž pulcējuši daudz klausītāju un skatītāju. Desmit gados pamazām atvērās trimdas latviešu literārās bagātības – Indras Gubiņas saistošā proza, Ingrīdas Vīksnas dzeja, Benitas Veisbergas romāni un tēlojumi. Spēcīgi izskanēja Voldemāra Rihtera zemgalisko romānu fragmenti un viņa radinieku atmiņas.
Pavisam nesen – 2000. gada
21. maijā – pie mums savā jubilejas reizē viesojās Rita Gāle – dziļi latviska dzejniece, kurai Jelgava bijusi jaunības un skolas gadu pilsēta.
Aina Vāvere un Aina Zemdega ar savu klātbūtni jubilejas vakaros ienesa šarmu un humoru. Manuprāt, lieliski izdevušies sarīkojumi Vilim Plūdonim (125), Kārlim Skalbem (120) un Fricim Bārdam (120). Bija patiess prieks publikā redzēt tik daudz jauniešu.
Savdabīga bija pēcpusdiena Ērikam Hānbergam ar paša autora gaišo humoru un lielisko Zaļenieku amatierteātra «Pirmā grēka līča» dramatizējumu.
Nacionālu, arī traģisku noskaņu radīja Leonīda Breikša piemiņas sarīkojums. Tajā piedalījās dzejnieka izsūtījuma biedrs, viņa darbu un piemiņas saglabātājs Mārtiņš Bisters.
Literatūrzinātnieks Jānis Zālītis mūs ieveda Austras Skujiņas dzejas pasaulē, Jelgavas Jaunā teātra aktrises sniedza dzejnieces vēstuļu un dienasgrāmatu fragmentus.
Sirsnīgs paldies visiem rakstniekiem un māksliniekiem, kuri palīdzēja organizēt mūsu daudzās atceres un sarīkojumus.
