Lai gan pēc teoloģiskajiem kanoniem dievnams iesvētāms tikai vienreiz, svētdien, 10. decembrī, pulksten 14.30 Kalnciema–Klīves baznīca, kas jau vairākas nedēļas atkal pulcē baznīcēnus, tiks simboliski pārsvētīta, “Ziņas” informē draudzes ērģelnieks Dāvis Beitlers.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons kopā ar Jelgavas iecirkņa prāvestu Oskaru Laugali un draudzes mācītāju Kasparu Kovaļovu dos svētību atjaunotajam namam. Šis dievkalpojums, kam sekos saviesīga sadraudzība Kalnciema vidusskolas telpās, reizē būs arī pateicība visiem tiem – gan struktūrām, gan privātpersonām –, kas palīdzējuši dievnamam atdzimt.
“Gribētos atgriezties dažas desmitgades senā pagātnē un atgādināt uzņēmīgā Kalnciema vidusskolas direktora Pētera Skrupska vārdu. Viņš pirmais, spītējot riskam zaudēt amatu un krist varas kalpu nežēlastībā, 70. gadu beigās centās pievērst vietējās Kalnciema un Valgundes sabiedrības uzmanību dievnama tobrīd jau kritiskajam stāvoklim, būtībā panākdams, ka dažus gadus vēlāk valgundnieks Kārlis Rimša nostiprināja baznīcas griestus, neļaujot iebrukt sijām, ko bija sabojājuši jumta konstrukcijas defekti un koku vainagi, kas, cieši ieskaujot ēku, bija to noēnojuši,” cīņu ar ēkas slikto stāvokli jau no senākiem laikiem raksturo D.Beitlers.
“Gaidāmā Otrā advente Kalnciema–Klīves baznīcai un tās draudzei būs svētku diena – nams itin kā sāks jaunu mūžu, pagātnē atstājot garus gadus, kad pamazām bija bojājušās jumta un griestu konstrukcijas, padarot namu bīstamu tiem, kas mazajā baznīciņā alka svinēt dievkalpojumus un meklēja dvēseles mieru. Vairākus gadus baznīcā draudze nepulcējās, vien dažkārt noturot kādu svētbrīdi zem ērģeļu balkona. Tikai šogad beidzot veikta ilgi gaidītā rekonstrukcija, nomainot ne tikai baznīcas jumta segumu, bet arī lūgšanu telpas griestus un ievērojamu daļu veco konstrukciju bēniņu telpā. Kaut arī galvenais darbs ir paveikts un draudi baznīcai un baznīcēniem novērsti, darāmā vēl ir gana, lai skatītu Kalnciema–Klīves dievnamu atdzimušu visā spožumā. Jāatjauno nobrukušās dzegas, bojātā fasāde, jāuzpoš iekštelpas un nama apkārtne. Pats lielākais uzdevums ir atdot pilnskanību baznīcas ērģelēm – vienam no izteiksmīgākajiem sava laikmeta ērģeļbūves paraugiem nelielo instrumentu saimē Latvijā. Šīs ērģeles ir teju vienīgais autentiski saglabātais latviešu ērģeļmeistara Andreja Sūnākļa opuss, jo gandrīz visi meistara darbi, kas skanējuši Latvijas baznīcās, zuduši 20. gadsimta vidus un otrās puses vētrās,” tā D.Beitlers.
