Komponists Valts Pūce aicina svētkos izrauties no ikdienas un atcerēties vientuļos cilvēkus mums apkārt.
Pie klausītājiem decembrī dodas komponista Valta Pūces dziesmu koncertprogramma “Ir spožums kāds tuvāks”. Koncertos, kuros piedalīsies dziedātāji Jānis Aišpurs un Agnese Rakovska, zēnu koris, koklētāja Laima Jansone, jaunā dziedātāja Dārta Stepanova, Ziemassvētku noskaņu radīs V.Pūces dziesmas “Tik klusa un svēta”, “Nosalušais sunītis”, “Ziemas ainava”, “Bāreņa lūgšana” un citas, kā arī tradicionālas Ziemassvētku kompozīcijas. Mūziku ar lasījumiem papildinās aktieri Esmeralda Ermale, Lidija Pupure, Ausma Kantāne, Juris Strenga un Leons Krivāns. Koncertprogramma tiks atklāta 17. decembrī Jelgavas Kultūras namā.
– Ar kādu vēstījumu nākat pie klausītājiem?
Ziemassvētki ir ļoti skaists laiks. Cilvēkiem ir vajadzīgs kaut viens brīdis, vakars, kad var izrauties no reālās dzīves, steigas un stresa un padomāt par lietām, kas nav saistītas ar mūsu ikdienu. Ziemassvētki ir vislabākais laiks, kad to darīt. Mūsu piedāvājums ir pavadīt vismaz vienu vakaru mierā un labās sajūtās.
– Kā izveidojās sadarbība ar Agnesi Rakovsku un Jāni Aišpuru?
Man ļoti patīk viņu abu darbošanās. Viņi ir ļoti talantīgi un spilgti mūsu populārās mūzikas ainavā. Man vienmēr ļoti patīkama ir sadarbība ar māksliniekiem, ar kuriem līdz šim nav izdevies kopā pamuzicēt. Vēl gribu pieminēt trešo mākslinieci – būs arī ļoti talantīga divpadsmitgadīga meitene Dārta Stepanova, kura sevi ir pierādījusi, daudzos konkursos izcīnot godalgotas vietas. Es ar Dārtu esmu sadarbojies arī agrāk, un viņa uzrāda fantastisku progresu. Domāju, ka mums aug viena ļoti spilgta un laba dziedātāja.
– Savukārt kokli spēlēs Laima Jansone.
Tā ir unikāla māksliniece. Mēs jau esam pieraduši pie tā, kā viņa spēlē mūsu tradicionālo kokli, bet vispār tas ir kaut kas diezgan neiedomājams. Tas man ir vēl viens prieks, ka Laima uzstāsies šajā koncertā.
– Ar lasījumiem koncertprogrammā aicināti piedalīties aktieri.
Tie ir ļoti labi zināmi, tautā iemīļoti aktieri jau senioru vecumā.
Programmai ir vēl viens vēstījums, un tas ir arī mans aicinājums šais Ziemassvētkos – paskatīsimies sev riņķī un varbūt ieraudzīsim kādu piemirstu, vientuļu cilvēku. Diemžēl tādi cilvēki ir. Varbūt varam viņus uzaicināt šajā reizē svētkus nosvinēt kopā. Aicinu padomāt par tiem, kam kādu iemeslu dēļ svinības iet secen. Mēģināsim radiniekam vai senam draugam radīt svētkus, pasaucot savā pulkā. Aktieriem gados tā teātra dzīve vairs nav tik intensīva kā jaunāko paaudžu kolēģiem. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc lūdzām viņus piedalīties šajā pasākumā. Mēs varētu padomāt, kā visiem kopā svinēt Ziemassvētkus, sajust šo brīnišķīgo svētku laiku.
– Kā Ziemassvētkus svinat savā ģimenē?
Svinam visi kopā bez lieliem viesu pūļiem. Ziemassvētki mums ir ģimenes svētki – klusi, bet visiem noteikti jābūt kopā, jo ikdienā jau tas neizdodas. Visas četras paaudzes – sākot ar vecvecmāmiņu, tad mēs, mūsu bērni un patlaban vienīgais mazbērns – parasti svinam mūsu lauku mājā, un tas ir ļoti jauks brīdis.
– Jūsu brālis Kaspars Pūce ir zināmākais Latvijas vecītis. Noteikti arī viņam decembris ir darbīgs laiks?
Viņu savos Ziemassvētkos es pat neceru ieraudzīt. Ja nu ir viens noslogots cilvēks šajā laikā, tad tas ir viņš. Domāju, noslogotības ziņā viņš ir numur viens – neviens prezidents un premjers nestāv klāt salavecītim Ziemassvētkos.
– Esat rakstījis mūziku koriem, izrādēm – kā pieaugušo, tā bērnu –, kino, animācijas filmām, etnogrāfisko, instrumentālo mūziku. Kurš žanrs pašam ir tuvākais?
Grūti pateikt, jo visos atrodu kaut ko ļoti interesantu. Katrā ir nianses, ko vērts katrreiz atkal no jauna apgūt. Žanrus mainu apzināti, lai izvairītos no rutīnas. Pārejot no viena uz otru, atkal ir tāda jaunatklāsmes sajūta. Tāpēc es apzināti ceļoju pa dažādiem žanriem – teātris, kino, bērni, pieaugušie, popmūzika, etnomūzika, akadēmiskā mūzika. Tas ir interesants nepārtraukts ceļojums.
Ja man tomēr jānosauc viens, bērnu mūzika man šķiet svarīgāka par pārējo. Vislielāko atbildību izjūtu, darbojoties tieši šajā jomā. Bērns ir tas, kuram nevari atļauties sameloties. Darot kaut ko bērniem, mēģinu būt maksimāli atbildīgs par savu darbu.
– Runājot par bērniem – esat sacījis, ka skolās vajadzētu mācīt mūzikas sacerēšanu. Ko cilvēkam dod mūzika?
Cilvēkam mūzika dod daudz vairāk, nekā mēs to vispār apzināmies. Tā ir viena fantastiska sfēra. Ne velti ir uzskats, ka mūzika ir mākslu māksla. Es tam absolūti piekrītu. Ir arī zinātniski pierādīts, ka darbošanās mūzikā ir līdzvērtīga izcilai šaha spēlei, plus nāk klāt emocionālā daļa. Vienmēr aicinu vecākus, ja ir kaut mazākā iespēja, dot bērniem mūzikālo izglītību. Ne jau tāpēc, lai viņi kļūtu par mūziķiem, bet tāpēc, ka viņi iegūs pilnīgi citas debesis.
Ir vēl viens pētījums, ko vienmēr piesaucu. Kādā Eiropas valstī pētīti cietumnieki. Tika konstatēts, ka starp cietumniekiem ir dažādu profesiju pārstāvji ar visdažādākajām iemaņām, bet nav neviena ar muzikālo izglītību. Tātad pastāv pavisam liela varbūtība – ja bērns mācīsies mūziku, viņš nenonāks cietumā. Šis fakts jau vien ir ko vērts, lai atbildētu, kāpēc jāmācās mūzika un ar to jānodarbojas.
Protams, nav jau obligāti visiem jāspēlē kāds instruments vai ļoti labi jādzied. Ja pamācāmies mūziku, mēs kļūstam ļoti erudīti mūzikas baudītāji un ļoti labi tajā orientējamies. Mums būs pilnīgi cits viedoklis, neuzķersimies uz visādiem mēsliem. Mēs pavisam citādi sāksim skatīties uz mūziku un automātiski pavisam citādi uz dzīvi un pasauli kopumā.
– Toreizējā Latvijas Valsts konservatorijā esat mācījies kordiriģēšanu un kompozīciju. Akadēmiskās mūzikas ceļu neparastā veidā iet jūsu dēls Valters, grupas “DaGamba” izveidotājs. Grupa skaņdarbos apvieno klasisko mūziku ar pasaules, roka un popa mūziku. Kā vērtējat viņa izvēlēto virzienu?
Viņa darbošanās lielā mērā iemieso manu ideālu. Man arī vienmēr ir paticis nenostāties kādā konkrētā stilistikā vai žanrā, bet mēģināt tos savienot jaunā kvalitātē, pavisam citā kvintesencē. Valteram ļoti labi tas izdodas. Viņi nosacīti taisa darbus, ko tagad sauc par “kaveriem” – klasiskās mūzikas šedevru “kaverus”. Te ir jautājums – cik kvalitatīvi tas tiek darīts un cik liels ir tavs devums tajā darbā. Manuprāt, Valtera pienesums ir pietiekami nozīmīgs. Klasiskais skaņdarbs tiek pilnīgi pārveidots un kļūst mūsdienu cilvēkam daudz tuvāks. Varbūt dažs labs, tikai pateicoties tam, ka bijis “DaGambas” koncertā, pēkšņi sāks interesēties par klasisko mūziku. Es redzu tur arī kaut ko izglītojošu un tādu, kas man ļoti patīk.
– Vai pēc koncertprogrammas “Ir spožums kāds tuvāks” ieplānoti jauni projekti?
Paralēli visam taisu skaņdarbus simtgades Dziesmu svētkiem, kas tuvojas. Tas ir lielākais notikums, kas mūs visus sagaida nākamvasar. Man ir tas prieks un veiksme, ka arī mani skaņdarbi tiks izpildīti – pa kādam, šķiet, visos žanros. Ja parādās iespēja kuplināt un izkrāsot mūsu simtgades svētkus ar savu mazo devumu un kāds to novērtē par labu esam, to darīt ir mans pienākums.
