Lēmumu pielīdzina zemestrīcei Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nolēmusi nepielaist Krievijas izlasi startam Korejas spēlēs 2018. gada februārī. Lēmums pieņemts, jo konstatētas “sistemātiskas manipulācijas ar dopingu Soču spēļu laikā”. Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas Olimpiskajās spēlēs.
Zem neitrāla karoga
SOK norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kuri liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas iespaidojušas 2014. gada Soču olimpiskās spēles. Komisija pie šīs lietas strādājusi teju pusotru gadu. Secināts, ka Krievijā notikusi manipulēšana ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušana Soču spēlēs.
Atsevišķi krievu sportisti, ja viņi varēs izpildīt noteiktus kritērijus, drīkstēs startēt spēlēs zem neitrāla karoga. Sportistus izvēlēsies īpaša cilvēku komanda. Kvalificēties olimpiādei varēs tikai “tīri” sportisti, kuri nekad nav diskvalificēti par dopinga lietošanu un nav pārkāpuši antidopinga noteikumus. Ja kāds no šiem sportistiem kļūs par čempionu, stadionā tiks atskaņota olimpiskā himna.
Iespējams, boikotēs
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols gan domā, ka Krievija varētu boikotēt Phjončhanas spēles un neļaut tās atlētiem startēt zem neitrāla karoga. “Kopumā lēmums ir taisnīgs, jo tas diezgan smagi soda tos, kuri ir vainīgi, tomēr atstāj iespēju sportistiem, kuri tiešām ir “tīri” un savu dzīvi veltījuši, lai realizētu sapni startēt olimpiskajās spēlēs,” aģentūrai LETA sacījis J.Kols. “Zinot Krievijas lielās ambīcijas un to, ka šīs valsts sportisti varēs startēt vien zem neitrāla karoga un bez savas himnas, tuvākajās dienās saņemsim oficiālu Krievijas atbildi. Pieļauju, ka sliktākajā variantā krievi pieņems lēmumu boikotēt olimpiskās spēles, kas saasinās situāciju ne tikai sportā, bet arī politikā. Tam būs zemestrīces efekts, kuras grūdienus jutīsim vēl labu laiku.”
“Šis bijis bezprecedenta uzbrukums olimpisko spēļu un sporta integritātei. Kā bijušais sportists jūtu līdzi citu valstu atlētiem, kuri ir cietuši no šīm manipulācijām. Sadarbojoties ar SOK sportistu komisiju, tagad centīsimies viņiem kompensēt brīžus, ko viņi palaida garām finišā vai uz goda pjedestāla,” izteicies SOK prezidents Tomass Bahs. Phjončhanā tiem atlētiem, kuri krievu sportistu dēļ Sočos tika apdalīti, tiks rīkota īpaša medaļu ceremonija.
SOK olimpisko spēļu zeltu atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam, un, visticamāk, pēc viņa diskvalifikācijas par olimpisko čempionu kļūs Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienāksies bronzas godalga. Zelts atņemts arī bobsleja divniekos un četriniekos triumfējušajam Aleksandram Zubkovam, kas pirmo vietu četrinieku sacensībās, visticamāk, ļaus iegūt Oskaram Melbārdim, kuram pēc cita krievu pilota Aleksandra Kasjanova diskvalifikācijas pienāktos bronza arī divniekos.
“Par Sočiem īpaši nedomāju, jo vairāk mani uztrauc gaidāmās olimpiskās spēles, kurām šobrīd nopietni gatavojamies. Jā, taisnība ir panākta, prieks par to, taču manu dienaskārtību šīs ziņas nekādi neiespaido, jo nav tā, ka es tagad svinētu,” aģentūrai LETA atzinis O.Melbārdis.
Emocijām nepadosies
Phjončhanā netiks akreditēts neviens Krievijas Sporta ministrijas darbinieks, bet bijušajam šīs ministrijas prezidentam Valērijam Mutko, kurš tagad ir valsts vicepremjers, un viņa kādreizējam vietniekam Jurijam Nagorniham piespriesta mūža diskvalifikācija no olimpiskajām spēlēm.
Diskvalifikācija piemērota arī Krievijas Olimpiskās komitejas prezidentam Aleksandram Žukovam, viņam atņemts arī SOK locekļa statuss, bet valstij piemērots teju 13 miljonu eiro sods.
Soču olimpisko spēļu orgkomitejas prezidents Dmitrijs Černišenko, kurš ir arī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) prezidents, izslēgts no 2022. gada Pekinas olimpisko spēļu koordinācijas komisijas.
SOK no olimpiskajām spēlēm šobrīd jau ir uz mūžu diskvalificējusi 25 sportistus, bet medaļas atņēmusi 25.
Korejieši – šokā
“Krievijas sportam notikušais līdzinās deviņas balles stiprai zemestrīcei, kuras sekas nāksies likvidēt daudzus gadus. Pirmkārt, Krievijas Olimpiskā komiteja – Padomju Savienības nacionālās Olimpiskās komitejas mantiniece – pat aukstā kara gados netika pakļauta tādām sankcijām,” laikrakstu “Moskovskij Komsomoļec” citē portāls sportacentrs.com.
Dienvidkorejas olimpisko spēļu organizatori pauduši šoku par SOK lēmumu. Pirmkārt, tāpēc ka lēmums pieņemts ļoti novēloti, proti, biļešu tirdzniecība jau rit pilnā sparā, vēsta raidsabiedrība CNN. Korejieši plānojot savas pārdomas darīt zināmas SOK. Viņuprāt, ir labāk ļaut piedalīties pēc iespējas dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem un sportistiem. Otrs iemesls, par ko satraukušies Korejas spēļu organizatori, ir tūrisma cipari – proti, Krievijas līdzjutēji nedz brauks skatīties spēles, nedz pārraidīs tās televīzijā.
