Applaucējoties
vai apdedzinoties ar karstiem šķidrumiem, 20 procentos nelaimes
gadījumu cietušie ir bērni, no kuriem 44 procenti ir vecumā no
viena līdz trīs gadiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības
“Balta” (PZU grupa) atlīdzību
dati par pēdējiem trīs
gadiem.
Šajā laika periodā “Balta” atlīdzībās kopumā izmaksājusi
vairāk nekā 10 000 eiro.
“Jāņem
vērā, ka šī statistika ir tikai par mūsu klientiem, kuri
iegādājušies nelaimes gadījumu apdrošināšanu kā sev, tā arī
savām atvasēm. Diemžēl valstī kopumā tā ir krietni augstāka,
turklāt ne vienmēr cietušie vērsušies pēc palīdzības
ārstniecības iestādēs. “Baltas” pieredzē lielākoties
reģistrēti gadījumi, kad bērni applaucējušies, aizķerot un
uzlejot sev virsū karstu zupas šķīvi, kafijas vai tējas krūzi,
ko vecāki atstājuši uz galda malas dziestam. Tāpat arī ir
vairāki gadījumi, kad atvases, mēģinot patstāvīgi darboties,
aplējušās ar verdošu ūdeni no tējkannas, kas atstāta viegli
aizsniedzamā vietā,” stāsta Sandra Pietkēviča, “Baltas”
personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas vadītāja,
norādot, ka pieteiktajās atlīdzībās ir ne tikai roku un kāju,
bet arī krūšu kurvja un vēdera applaucējumi.
Situācija valstī kopumā
ir vēl nopietnāka – saskaņā ar
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) statistiku,
ik dienu NMPD mediķi dodas vidēji uz vienu līdz diviem
izsaukumiem, kur nelaimes gadījums, applaucējoties ar karstajiem
šķidrumiem, noticis ar bērniem līdz trīs gadu vecumam. NMPD
mediķi šogad kopumā steigušies izsaukumos pie teju 600 bērniem
visā Latvijā, kuri šajā vecuma grupā guvuši apdegumus vai
applaucējušies galvenokārt ar karstiem šķidrumiem, visbiežāk
tikko pagatavoto kafiju vai tēju, bet tāpat nereti tas bijis arī
ūdens no tējkannas, atdzesēties nolikta zupa un citi gadījumi.
“Apdegumu
un applaucēšanās traumas ir otrs biežākais palīdzības
izsaukumu iemesls bērniem vecumā līdz trīs gadiem. Bieži šādi
nelaimes gadījumi notiek, kad vecāki, turot bērnus rokā vai
klēpī, cenšas darīt vairākas lietas vienlaicīgi, tai skaitā
dzert karsto dzērienu. Bet lielākoties nelaimes gadījums notiek,
kad dzēriens nolikts uz galda vai plaukta malas un bērns līdz tam
varējis aizsniegties. Vecākiem vajadzētu vairāk aizdomāties, ka
pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas, paliekošas
sekas,”
uzsver Inga Vītola, NMPD pārstāve.
Arī
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) vērš uzmanību,
ka ļoti
bīstami ir vienlaikus turēt rokās bērnu un karsta dzēriena
krūzi. “Ārsti
tos dēvē par tipiskiem kreisās vai labās puses apdegumiem, kas
norāda, kurā rokā vecākam bija krūze, kurā – bērns. Tāpat
jāņem vērā, ka viena karsta kafijas vai tējas tasīte mazam
bērnam spēj apdedzināt līdz pat 30 procentiem ķermeņa, turklāt,
lai gūtu apdegumus, šķidrumam nebūt nav jābūt verdošam,”
skaidro Daiga Rauba, BKUS pārstāve, minot, ka diemžēl lielai
daļai bērnu, kuri guvuši dziļus apdegumus, rētas paliek uz visu
mūžu, jo plašus rētaudus ar plastisko operāciju padarīt par
neredzamiem nav iespējams.
BKUS statistika liecina, ka
šogad līdz novembra beigām pēc palīdzības gadījumos, kad gūti
apdegumi vai applaucējumi, vērsušies 344 bērni, no kuriem 36
procenti stacionēti. Visvairāk cietušo ir vecumā no viena līdz
trīs gadiem, bet visbiežāk jeb 80 procentos gadījumu iemesls
bijis karstie šķidrumi. Aptuveni
desmit procentos gadījumu no visiem apdegumu/applaucējumu
negadījumiem bērniem nepieciešamas operācijas. Pārējos
gadījumos pietiek ar pārsiešanas procedūrām, tomēr tās ir ļoti
sāpīgas, tādēļ tiek veiktas atsāpinot vai īslaicīgā
anestēzijā.
“Balta” un NMPD it īpaši
svētku laikā, kad tiek gatavoti karstie dzērieni, atgādina un
aicina vecākus rūpēties
par bērnu drošību: neatstāt traukus ar karstiem šķidrumiem
bērnam pieejamās un viegli aizsniedzamās vietās; neklāt uz galda
galdautu, lai bērns nevarētu paraut aiz tā stūra; kafijas,
tējas vai citu karsto šķidrumu lietošanas laikā neturēt bērnu
klēpī; neatstāt brīvi pieejamu tējkannas vadu, ko bērns var
aizķer un uzraut sev virsū; novietot pannas un katlus uz plīts
tālākajiem riņķiem; pārbaudīt
ēdiena/dzēriena siltuma pakāpi pirms tā došanas bērnam; vannā
vienmēr pirmo liet auksto ūdeni, nevis karsto; pirms bērna
vannošanas pārbaudīt ūdens temperatūru.
Ja bērns ir applaucējies
vai guvis apdegumu, jārīkojas ātri: nekavējoties apdeguma vietu
dzesēt zem vēsa (bet ne ledaina), tekoša ūdens vismaz desmit
minūtes; ja
apdegums/applaucējums ir zem apģērba, neraut to nost – ūdeni
liet uz apģērba vai starp to un ādu; nedzesēt traumēto vietu
tiešā saskarē ar ledu, nesmērēt ar sviestu, krējumu vai eļļu
un nepārsiet, kā arī nepārplēst tulznas; ja
apdegums/applaucējums ir lielāks par bērna plaukstu, nekavējoties
zvanīt palīdzības dienestam – 113; ja apdegums mazāks, tad pēc
apdeguma dzesēšanas konsultēties ar sava bērna ārstu.
Publicitātes foto
