“Problēma ar
cilvēku virs 50 gadiem nodarbinātību nav tik liela, kā varbūt
sākumā izskatās, jo lielākoties grūtības slēpjas stereotipos.
Un ne tikai no darba devēju, bet arī pašu cilvēku puses: nereti
paši cilvēki vienkārši baidās pieteikties uz vakancēm, jo
stereotipi ir tādi, ka viņi it kā nevienam nav vajadzīgi,” šādu
viedokli seminārā “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam
darba mūžam”, kas norisinājās Ozolnieku Tautas namā, pauda
Kristīne Bulkovska, AS “Swedbank” Jelgavas filiāles klientu
apkalpošanas vadītāja.
Viņa uzsver:
“Pieredzes bagātajiem cilvēkiem ir pavisam cita attieksme pret
darbu – viņi daudz labāk strādā komandā un komandas mērķu
labad, arī viņu motivācija ir pats darbs un tas, ka viņi tiek
novērtēti.” Savukārt Korporatīvās ilgtspējas un atbildības
institūta koordinatore darba vides eksperte Dace Helmane norādīja
uz vairākiem riskiem: “Lai gan darba devēju aptauja rāda, ka
gandrīz 90 procentu darba devēju apgalvo – jā, mēs esam gatavi
nodarbināt cilvēkus pirmspensijas vai pensijas vecumā –,
tomēr reālā aina ir mazliet cita: tieši šī personu grupa ļoti
bieži saskaras ar diskrimināciju darbavietā. Un ļoti bieži tas
nav saistīts tieši ar viņu vecumu, bet gan citām
“blakusparādībām” – hroniskām veselības problēmām, kas
traucē ieņemt noteiktus amatus, dažkārt invaliditāti. Tādēļ,
ja runājam par valsts, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību, tad
te noteikti ir, kur augt, jo sadarbība bieži vien ir
sadrumstalota,” uzskata eksperte, piebilstot, ka tāpēc jo īpaši
nozīmīgi ir šādi projekti kā “Atbalsts ilgākam darba mūžam”,
kas ļauj labāk organizēt visu iesaistīto pušu sadarbību.
Viņai piekrīt arī
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: “Pašvaldības
un uzņēmēji var sadarboties, lai risinātu brieduma gadu cilvēku
nodarbinātības problemātiku, jo nav jau nekāds noslēpums, ka
strauji mainīgajos darba tirgus apstākļos cilvēkiem, kuri
sasnieguši 50 gadu slieksni, ir grūtāk piemēroties, iekļauties
modernajā tehnoloģiju pasaulē, tādēļ ir jāpalīdz, jārod
mehānismi, kas, no vienas puses, ļautu cilvēkiem vieglāk
adaptēties, bet, no otras, ieinteresētu uzņēmējus, valsts un
pašvaldību iestāžu vadītājus izprast šo cilvēku vajadzības
un, pats galvenais, novērtēt viņu iespējas – pieredzi, zināšanu
bagāžu un atbildības sajūtu, kā arī viņu potenciālo devumu
uzņēmuma vai iestādes attīstībā.” A.Rāviņš min arī
konkrētus piemērus pašvaldības aktīvai rīcībai: “Piemēram,
mūsu pašvaldība un pašvaldības pārziņā esošais Zemgales
reģiona Kompetenču attīstības centrs aktīvi sadarbojas ar
uzņēmējiem, organizējot kursus un realizējot programmas tieši
pēc uzņēmēju pasūtījuma: uzņēmējiem ir vajadzīgi cilvēki
ar noteiktām kompetencēm konkrētu pienākumu veikšanai, bet mēs
spējam nodrošināt apmācību programmas,” stāsta mērs,
uzsverot, ka Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā
šobrīd cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem tiek piedāvātas vairāk
nekā 200 programmu pārapmācībai un pārkvalifikācijai, kā arī
kvalifikācijas nostiprināšanas eksāmeni, kas dod iespēju
cilvēkiem bez formālās izglītības, bet ar iegūto profesionālo
pieredzi saņemt dokumentu par savām prasmēm un spējām profesijā.
Lai arī teju
trešdaļa visu Latvijā nodarbināto cilvēku ir vecumā no 50 līdz
64 gadiem, tomēr šī vecuma cilvēki visbiežāk saskaras arī ar
potenciālā bezdarba risku, turklāt, pieaugot strādājošā
vecumam, palielinās arī citu vecumam atbilstošu vajadzību un
risku skaits. Personām
virs 50 gadu vecuma ir svarīgi tādi motivējošie faktori kā viņu
veselības stāvoklim atbilstoša darba vide, iespējas pielietot
savas zināšanas un pilnveidot esošo kompetenci, kā arī atrast
savai kvalifikācijai un darba pieredzei atbilstošu nodarbinātības
veidu. Ļoti svarīgs aspekts darba mūža paildzināšanai ir
mūžizglītība. Kā
liecina apkopotā statistiskā informācija, cilvēki vecumā virs
piecdesmit gadiem galvenokārt saskaras ar trīs problēmām:
pirmkārt, darba vides jautājumi, kas šajā vecumā kļūst arvien
aktuālāki. Otrkārt, mūžizglītības un karjeras iespējas
mainīgajā darba tirgū. Treškārt, veselības saglabāšana. Šie
un vēl citi ar brieduma gadu cilvēku nodarbinātību saistītie
jautājumi tika pārrunāti seminārā.
Viens
no semināra ziņotājiem, LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris
Leiškalns, norādīja: “Ir
pierādījies, ka darbinieki šajā vecuma grupā parasti ir ar lielu
pieredzi, zināšanu bagāžu un, kas nav mazsvarīgi, lielākoties
arī ar augstu atbildības līmeni,” akcentējot,
ka tomēr, risinot šīs vecuma grupas nodarbinātības un darba mūža
paildzināšanas jautājumus, ir vairāki nozīmīgi riski un
izaicinājumi. “Piemēram, mūsdienu prasībām atbilstoša
izglītība un iemaņas, īpaši darbā ar jaunajām tehnoloģijām,
noteikti ir viens no izaicinājumiem, bet veselības problemātika un
darba spēju saglabāšana – viens no riskiem,” norāda eksperts.
Viņam piekrita arī LBAS vecākais darba aizsardzības speciālists,
darba vides eksperts Mārtiņš Pužulis: “Elastīgs darba laiks,
darba vides iekšējā uzraudzība, veselības veicināšana,
pārkvalifikācija – tie ir jautājumi, kam jāpievērš
pastiprināta uzmanība,
lai veicinātu gan ilgāku
darba mūžu cilvēkiem gados, gan nodrošinātu viņu piemērošanos
jaunajiem darba apstākļiem,”
norāda eksperts.
Bez
jau minētajiem seminārā ar ziņojumiem uzstājās arī sabiedrībā
pazīstami eksperti darba vides, mūžizglītības un veselības
jautājumos: LLU vecākais darba aizsardzības speciālists Uldis
Karlsons, LLU lektore sertificēta sporta ārste Anda Zvīgule un
Nodarbinātības valsts aģentūras
(NVA) ES fondu projektu departamenta ESF
projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” projektu vadītāja
Mairita Mēnese, bet semināra diskusijā piedalījās gan reģiona
pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji, reģiona nevalstisko
organizāciju vadītāji, NVA sociālie partneri. Semināru atklāja
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un NVA Jelgavas
filiāles vadītāja vietniece Jūlija Lovkova.
Seminārs tika
rīkots Eiropas Sociālā fonda projektā “Atbalsts ilgākam darba
mūžam”. “Nav noslēpums, ka tieši nodarbinātības jautājumi
ir vieni no svarīgākajiem cilvēkiem vecuma grupā virs piecdesmit
gadiem, tāpēc šīs problēmas risināšanā jāiesaistās visām
ieinteresētajām pusēm,” uzsver NVA direktore Evita Simsone,
norādot, ka seminārā īpašs akcents tika likts uz situāciju
Zemgales reģionā. “Ir jābūt sadarbībai gan valsts, gan
reģionālā līmenī starp trim galvenajiem “spēlētājiem” –
valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem. Tieši šis ir iemesls,
kādēļ semināru ciklu Latvijas reģionos kopīgi rīko NVA kā
valsts pārstāvji, Latvijas Darba devēju konfederācija kā lielākā
darba devēju organizācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienība kā darba ņēmējus apvienojoša organizācija,” uzsver
NVA vadītāja.
Foto: Raitis Puriņš
