Lai atzīmētu Saharova balvas 30. gadadienu, aģentūras “Magnum” fotogrāfi sekoja līdzi četriem cilvēktiesību aktīvistiem no Tunisijas, Kambodžas, Etiopijas un Bosnijas un Hercegovinas. Fotogrāfijas, kas uzņemtas šajā laikā, nu redzamas izstādē Eiropas Parlamentā (EP), bet nākamā gada nogalē tās būs aplūkojamas arī četrās Latvijas pilsētās, tai skaitā Jelgavā. Vēl fotogrāfijas izstādē “Viņi aizstāv mūsu brīvības” būs izliktas Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.
Pagājušajā nedēļā svinīgā ceremonijā Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas pārstāvji saņēma Saharova balvu par domas brīvību. Dienu pirms tam tika atklāta balvai veltītā fotogrāfiju izstāde, kuru nākamgad savā pilsētā būs iespēja aplūkot arī jelgavniekiem un citiem interesentiem.
Balva ar vēsturi
Kopš 1988. gada EP piešķir Saharova balvu par domas brīvību, kas nosaukta par godu padomju fiziķim un politiskajam disidentam Andrejam Saharovam. Balvas mērķis ir godināt cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēku tiesības un pamatbrīvības. 2016. gadā balvu ieguva Nadja Murada un Lamija Adži Bašara, kuras ir pārcietušas “Islāma valsts” (IS) seksuālu paverdzināšanu un pārstāv tās sievietes, kuras cietušas no IS īstenotās seksuālās vardarbības. Viņas arī uzstājas, publiski aizstāvot jezīdu kopienu Irākā – reliģisko minoritāti, ko IS kaujinieki pakļāva genocīdam.
Saharova balvas izveides paskaidrojumā uzsvērts, ka cilvēktiesību ievērošana ir viena no Eiropas Savienības (ES) pamatvērtībām. Ikviens šo tiesību pārkāpums ietekmē demokrātijas principus, uz kuriem balstās mūsu sabiedrība, neatkarīgi no tā, vai šāds pārkāpums notiek ES vai ārpus tās. EP cīnās pret šādiem pārkāpumiem gan ar likumdošanas pasākumiem, tostarp novērojot vēlēšanas un rīkojot ikmēneša cilvēktiesību jautājumiem veltītas debates Strasbūrā, gan nostiprinot cilvēktiesību aspektus ārējās tirdzniecības nolīgumos.
Arī ikgadējās Saharova balvas par domas brīvību piešķiršana ir viens no veidiem, kā EP atbalsta cilvēktiesības. Šo apbalvojumu izveidoja 1988. gadā. Balva tiek piešķirta par izcilu ieguldījumu cīņā par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, pievēršot uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem un sniedzot atbalstu balvas saņēmējiem un viņu darbībai.
Krievu fiziķis Andrejs Saharovs (1921–1989), kas 1975. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju, pirmo atzinību guva kā padomju ūdeņraža bumbas izgudrotājs. Nobažījies par to, kā viņa izgudrojumi var ietekmēt cilvēces nākotni, zinātnieks centās palielināt izpratni par kodolbruņojuma sacensības bīstamību. Viņa centieni daļēji vainagojās ar panākumiem — 1963. gadā tika parakstīts līgums par kodolieroču izmēģinājumu aizliegumu.
PSRS A.Saharovu uzskatīja par tās pamatus graujošu disidentu. 1970. gadā viņš izveidoja Cilvēktiesību un politisko represiju upuru aizstāvības komiteju. Kaut arī valdības spiediens arvien palielinājās, A.Saharovs ne tikai centās panākt disidentu atbrīvošanu savā valstī, bet kļuva par vienu no drosmīgākajiem režīma kritiķiem, iedvesmojot līdzcilvēkus cīnīties pret pamatbrīvību noliegšanu. Viņa centienus novērtēja, un 1975. gadā viņš saņēma Nobela Miera prēmiju.
Lai ierobežotu A.Saharova saziņu ar ārvalstniekiem, padomju varas iestādes viņu izsūtīja uz Gorkiju. Tur A.Saharovs uzzināja par EP nodomu dibināt viņa vārdā nosauktu balvu par domas brīvību. No izsūtījuma zinātnieks EP 1987. gadā nosūtīja vēstījumu, atļaujot izmanot savu vārdu balvai un paužot savu aizkustinājumu. Šo balvu viņš pamatoti uzskatīja par iedrošinājumu visiem tiem, kas tāpat kā viņš apņēmušies dzīvi veltīt cīņai par cilvēktiesībām.
Šogad balva Venecuēlas opozīcijai
26. oktobrī EP prezidents Antonio Tajāni un politisko grupu līderi lēma, ka šā gada Saharova balvas laureāte ir Venecuēlas demokrātiskā opozīcija – Nacionālā asambleja (priekšsēdētājs Hulio Borhess) un šīs valsts politieslodzītie: Leopoldo Lopess, Antonio Ledesma, Daniels Sevalloss, Jons Goikoečea, Lorāns Salehs, Alfredo Ramoss un Andrea Gonsalesa.
Venecuēla piedzīvo nopietnu politisku un ekonomisku krīzi. Augstā inflācijas līmeņa dēļ miljoniem venecuēliešu cīnās, lai spētu izdzīvot. Kopš šā gada sākuma ielu demonstrācijās bojā gājušas jau 120 personas, opozīcijas vadītajai Nacionālajai asamblejai ir atņemtas tās pilnvaras, un šobrīd valstī ir aptuveni 300 politieslodzīto. “Tas, kas notiek Venecuēlā, nav tikai politiska konfrontācija. Tā ir būtiska, eksistenciāla un vērtību konfrontācija,” izteicies Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs H.Borhess.
Pēc atrašanās cietumā vairāk nekā trīs gadus Venecuēlas opozīcijas līderim L.Lopesam uz laiku tika noteikts mājas arests, bet 2017. gada augustā viņš atkal tika nogādāts cietumā. Cits ievērojams opozīcijas līderis un bijušais Karakasas mērs A.Ledesma mājas arestā ir bijis kopš 2015. gada; ieslodzījumā atrodas arī bijušais Iribarenas mērs A.Ramoss, bijušais Sankristobalas mērs D.Sevalloss, kā arī students L.Salehs. Starp politieslodzītajiem ir arī divi Spānijas valstspiederīgie – A.Gonsalesa un J.Goikoečea.
Kopš gada sākuma ir noslepkavoti vairāk nekā 130 oponenti un vairāk nekā 500 personas ir patvaļīgi apcietinātas, atklājot svinīgo Saharova balvas pasniegšanas ceremoniju, sacīja EP prezidents A.Tajāni. Viņš atzīmēja, ka cilvēktiesību situācija Venecuēlā pasliktinās, un aicināja “atgūt brīvas vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visiem, lai Venecuēlas iedzīvotāji paši varētu izlemt savu nākotni”.
“Venecuēlas prezidents Maduro ar patvaļīgu un pretdemokrātisku lēmumu aizliedza prezidenta vēlēšanās piedalīties galvenajām opozīcijas partijām. Mēs vēlamies, lai šai valstī atgriežas demokrātija, cieņa un brīvība,” uzsvēra A.Tajāni.
“Saharova balva ir kā atzinība tām mātēm, kuras liedz sev ēdienu, lai glābtu savus bērnus, bērniem, kas atkritumos meklē sev ēdienu, un vecajiem cilvēkiem, kuri iet bojā medikamentu trūkuma dēļ. Tāpat šī balva ir tiem, kuri cīnās par cilvēktiesībām Venecuēlā, Venecuēlas žurnālistiem, kuri riskē ar visu, mēģinot parādīt patiesos faktus, ko citi cenšas noklusēt,” sacīja Venecuēlas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs H.Borhess.
“Bads ir kļuvis par politisku sistēmu Venecuēlā: 75 procenti iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir zaudējuši 10 kilogramus no sava svara,” sacīja H.Borhess un aicināja sniegt humāno palīdzību.
“Mēs pārvēršam šo balvu ziedos, kurus nolikt uz kapiem, kuros gulstas vairāk nekā 350 tūkstoši venecuēliešu. Mēs vēlamies mieru. Mēs nemeklējam atriebību, bet taisnīgumu,” saņemot balvu, teica Karakasas mērs A.Ledesma. “Šī balva dod mums enerģiju, lai turpinātu cīnīties par demokrātijas pamatvērtībām un principiem,” viņš piebilda.
Apbalvošanas ceremonijā piedalījās Venecuēlas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs H.Borhess, Karakasas mērs A.Ledesma un politieslodzīto ģimenes locekļi vai pārstāvji: Leopoldo Lopess un Antuanete Lopesa (L.Lopesa vecāki), Patrīcija Gutieresa (D.Sevallosa sieva), Samile Saleha (L.Saleha māte), Hosē Ignasio Gedžes (A.Ramosa advokāts) un Alehandra Gonsalesa (A.Gonsalesas māsa).
Ceremonijā piedalījās arī Saharova balvas fināliste Aura Lolita Čavesa Iksakvika, cilvēktiesību aizstāve no Gvatemalas. Sieviete ir pakļauta draudiem, jo darbojas organizācijā, kuras mērķis ir aizsargāt dabas resursus, neļaujot teritorijā paplašināties mežizstrādei, agrorūpniecībai un hidroelektrostaciju būvniecībai. Viņu balvai nominēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA). Tāpat ceremonijā piedalījās Betlehema Isāka, ieslodzītā finālista Davita Isāka meita. D.Isāks ir zviedru–eritrejiešu dramaturgs, žurnālists un rakstnieks, kuru 2001. gada politisko represiju laikā arestēja Eritrejas varas iestādes un ielika cietumā bez tiesas sprieduma, pēdējoreiz vīrietis redzēts 2005. gadā. Šo kandidatūru balvai izvirzīja EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), ALDE grupas pārstāve Sesīlija Vikstroma, kā arī 46 citi EP deputāti. D.Isāks Saharova balvai tika nominēts arī 2009. gadā.
