Tieši Ziemassvētku laikā, šķiet, labestīgajam jāņem virsroka, un kopumā tas tā arī ir. Taču nemitīgajā “Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!” virpulī dažkārt arī divkosība sit augstu vilni. Tiek apdāvinātas “svarīgās” personas, sūtīti apsveikumi kategorijai “šiem mēs nevaram nesūtīt” un tā tālāk… Eirobarometra pētījumi parāda, ka tikai ungāri ir vēl iecietīgāki pret korupciju par latviešiem. Sak, šim cilvēkam noteikti jāiedod dāvaniņa.
Par divkosību lika aizdomāties arī kāda žurnālista jautājums Saharova balvas pasniegšanai Eiropas Parlamentā Strasbūrā veltītā seminārā. Tur piedalījās ne tikai balvu ieguvušo Venecuēlas opozicionāru pārstāvji, bet arī Saharova balvas finālista Davita Isāka meita un fināliste Aura Lolita Čavesa Iksakvika (Aura Lolita Chavez Ixcaquic), cilvēktiesību aizstāve no Gvatemalas. Sieviete ir pakļauta draudiem, jo darbojas organizācijā, kuras mērķis ir aizsargāt dabas resursus, neļaujot teritorijā paplašināties mežizstrādei, agrorūpniecībai un hidroelektrostaciju būvniecībai. Viņu nominēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA). Žurnālists seminārā tiešā veidā pajautāja, vai gan daudz labāk nebūtu, ja Eiropas Parlaments ierobežotu dažādu multinacionālu uzņēmumu darbību, kas posta dabu Gvatemalā, tā vietā, lai lepni izvirzītu Auru Lolitu Čavesu Iksakviku Saharova balvai. Vieglāk taču laikam ir paslavēt par aktīvu darbu vides aizsardzībā, nevis ieņemt pozu pret lieliem un nozīmīgiem uzņēmumiem.
Par pašu Saharova balvu, kas, starp citu, tiek pasniegta jau 30 gadu, lasāms šajā “Ziņu” numurā.
