Vai tiešām Līvbērzes pagasta bibliotēkai perspektīvā draud
pārvākšanās uz citām telpām? Tā vien dzirdu satrauktas savu
lasītāju balsis. Draud tiešā nozīmē, jo tie ļaudis, kuri
apmeklē mūsu pagasta bibliotēku nu jau ļoti lielu laika sprīdi,
ir nobažījušies. Viņi ir pieraduši pie telpām kultūras nama
otrajā stāvā. Bibliotēka savas telpas uzlabo un renovē gadu
gaitā, taču nu ir pienācis brīdis tās saglabāt un aizstāvēt.
Pēdējo gadu laikā lielākās pārmaiņas notikušas bērnu nodaļā,
abonementā un lasītavā –
telpu iekārtojums un noformējums kļuvis mūsdienīgāks un
modernāks ar atsevišķu bērnu rotaļu stūrīti, jo bērni – tā
ir mūsu nākotne. Kultūras nama telpas ir vispiemērotākās
bibliotēkas atrašanās vietai, par to liecina lasītāju aptaujas.
Tās nekādā ziņā nedrīkstētu mainīt, jo daudz ir ieguldīts
abonementa labiekārtošanā, grīdas seguma atjaunošanā, muzeja un
lasītavas funkcionalitātes palielināšanā, piecu komfortablu
darbavietu pie datoriem sakārtošanā, bērnu stūrīša iekārtošanā
atsevišķā telpā. Pabeigts arī kosmētiskais remonts. Un tas ir
tālredzīgs un saimniecisks ieguldījums uz priekšdienām.
Es kā
bibliotēkas vadītāja savas bibliotēkas attīstības vīziju
redzu, saglabājot šīs funkcionālās telpas ilgtermiņā pēc mūsu
lasītāju argumentētajām vēlmēm: bibliotēka ir tuvu skolai un
ambulancei, bieži var iegriezties bibliotēkā, apvienojot lasīšanu
ar kultūras pasākumu kultūras namā vai ārsta apmeklējumu.
Lasītājs vienmēr var paņemt kādu kārotu jaunizdevumu, apmeklēt
ērto muzeju, pasēdēt lasītavas telpās, izmantot piecas
datorizētās darba vietas. Tas viss tepat vienkopus un bez maksas.
Bērni labprāt pie mums spēlējas, apgūst zināšanas, iegūst sev
svarīgo informāciju, izejot no tuvējās skolas, jau uzreiz
atrodoties bibliotēkā. Bērni kopā ar bibliotēkas vadītāju lasa
grāmatiņas, izzina sava pagasta vēsturi, piedaloties dažādos
konkursos, sakopj Mirdzas Bendrupes piemiņas vietu pie viņas
stādītās liepas kultūras nama pagalmā.
Bet liepas zaros jau pūš skaudri un auksti pārmaiņu vēji. Vai
kāds spēs sadzirdēt tās čukstus: kur paliks ilgi krātais
vēstures mantojums pēc lielās renovācijas? Un kurš to atkal
tālāk cītīgi apkopos, izstādīs, izrādīs, sistematizēs un
cels gaismā? Saulei garām slīd mākonis… Samazināt datoru
skaitu, pārcelt bibliotēku, telpas atbrīvot… Vai tāda
stratēģija ir attaisnojama un vērsta uz ilgtspējību? To liepa
nepratīs un vairs nevarēs pasacīt, jo vasarā tās zaros būs
sakritis smagums ne tikai no bišu čaklās sanoņas, bet no dažu
labu ierēdņu striktajiem un nepamatotajiem lēmumiem. Rītos miglas
asaras spīdēs ziedos… Vai bites vēl atlidos? Kā Mirdza Bendrupe
teikusi :
“Un kā tās bites, tās agrīnās bites san,
Piesanot zemi un debesis visas.
Tām nepavisam nav dzeloņu, ticiet man,
Tikai priecīgu spārnu trīsas.”
Es ceru uz cilvēcīgo saprātu, jo mūsu iedzīvotājiem rūp sava
bibliotēka. Dzejniece jau savā laikā mūsu pagasta cilvēku
krietnumu augstu novērtējusi. Ticēsim viņai!
“Un tie ļaudis ir krietni kā zelts.
Ticiet vai ne, tie visi kā viens ir labi,
Kuri –
no akas tīru ūdeni smelt –
Pagalmā iziet patlaban.”
Lūk, ko čaklākie pastāvīgie lasītāji aptaujā raksta par
Līvbērzes pagasta bibliotēku.
“Bibliotēkas telpas ir ērtas, pierastas. Kopā muzejs, lasītava,
bērnu stūrītis, vietas pie datoriem, plašs abonements. Nekādā
gadījumā telpas nemainīt,” tā, lūk, spriež pagasta pensionārs
mūsu ilggadējais lasītājs un elektronisko pakalpojumu lietotājs
Viktors Kuļešs.
“Pašreizējās bibliotēkas telpas ir mājīgas, atrašanās
vietai ir ērti un viegli piekļūt,” saka studente Marina Pinčuka.
“Bibliotēka jau šajā vietā ir vairākus desmitus gadu, un
pastāvīgie lasītāji ir pieraduši šeit ierasties kā mājās,
lai papildinātu savas zināšanas, varētu atpūsties un mācīties.
Atrašanās vieta ir lieliska, tā ir blakus skolai, jo tieši
skolēniem visvairāk ir nepieciešams uzņemt zināšanas un iegūt
vajadzīgo mācību un izklaides literatūru. Telpas ir ļoti ērtas
un mājīgas, un daudz līdzekļu ir ieguldīts bibliotēkas
pašreizējā labiekārtošanā, lai tā iegūtu nevainojami
mūsdienīgu tēlu. Šeit vienmēr ir prieks atgriezties un uzzināt
ko jaunu.” Tik vīrišķīgi pašsaprotami un argumentēti spriež
Mareks Petņičenko, kurš arī savā laikā pabeidzis Līvbērzes
vidusskolu.
Vēl jauki vārdi no Skaidrītes Gediņas, kura bibliotēkai nekad
nepaiet garām: “Nevēlos gan, lai bibliotēka tiktu pārcelta, jo
pašlaik tā atrodas pagasta centrā un ir brīvi pieejama pa ceļam
uz skolu, kultūras namu, pirti un pat ārsta praksi, nākot no
tuvējās Bērzu ielas.” Kur nu vēl labāk!
Vēstule tapusi pēc lasītāju iniciatīvas, jo man jau darbiņi
tāpat nepazudīs un jebkurš izsvērts lēmums atradīs mani. Tā
spriežu es kā vadītāja, taču man ir arī pienākums un milzīga
atbildība pret saviem lasītājiem, kuri man uzticējušies, tamdēļ
mēs iestājamies par savas bibliotēkas telpu saglabāšanu!
Līvbērzes pagasta bibliotēkas vadītāja Velga Petņičenko un
Līvbērzes pagasta lasītāji
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
