“Arī Zemgalē mežizstrādes darbus ietekmējuši nelabvēlīgie laikapstākļi, ir samazinājies darba ražīgums, palielinājies mežizstrādes tehnikas remontdarbu īpatsvars,” “Ziņām” atzīst “Latvijas valsts mežu” Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns.Pagājušajā nedēļā Krīzes vadības padomes sēdē, izskatot meža nozares nevalstisko organizāciju lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē saistībā ar rudens lietavu un plūdu izraisītajām sekām, tika nolemts izsludināt katastrofas situāciju mežsaimniecībā.
Kā informē Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Straujupe, ņemot vērā laika apstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža, Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība rosināja Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē. Krīzes vadības padomes sēdē pieņemts lēmums izsludināt dabas katastrofas situāciju mežsaimniecībā, nevis nozarē kopumā. Tādējādi tas ļauj grūtībās nonākušiem mežsaimniecības, tostarp mežizstrādes, uzņēmumiem iespēju atsaukties un piemērot “force majeure”, kas paredz pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos.
Skaidrojot slikto laikapstākļu ietekmi Zemgales mežsaimniecībā un rīcību, lai to ierobežotu, J.Zitāns atzīst: “Lai mazinātu ietekmi uz paliekošajām mežaudzēm un būtiski nebojātu augsni ar traktortehniku pārmitros apstākļos, ir samazināts krājas kopšanas cirsmu izstrādes īpatsvars.” Pozitīvu ieguvumu saimnieciskajai darbībai dodot iepriekšējo gadu investīcijas meža autoceļu un meliorācijas sistēmu attīstīšanā un uzturēšanā. Pateicoties kvalitatīvo ceļu tīklam, lai arī ar grūtībām, bet uzņēmums cenšoties nodrošināt piegādes klientiem.
“Ilgstošās lietavas apgrūtina arī mežkopības darbus, piemēram, augsnes gatavošanu, jauno mežaudžu aizsardzību pret dzīvnieku bojājumiem, izmantojot repelentus (lietus mazina to iedarbību), samazinājies arī darba ražīgums jaunaudžu kopšanā,” stāsta speciālists.
