Aizvadītajā gadā lielāko sabiedrisko rezonansi, šķiet, izraisīja policijas atklātais noziegums un vēlākais Jelgavas tiesas process, kurā personu grupa tika apsūdzēta naudas izspiešanā no veciem, vientuļiem cilvēkiem un pat viņu paverdzināšanā, kas vairāku gadu garumā notikusi nomaļās viensētās, tostarp Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Nevarīgajiem un vairākos gadījumos no alkohola atkarīgiem cietušajiem apsūdzētie piegādāja nelegālo dziru, viņus sita un spieda strādāt.
Sākoties kriminālprocesam, par cietušajiem atzītās personas no valsts saņēma ievērojamas kompensācijas (pēc tiesas šādās kompensācijās iztērētie līdzekļi tiek piedzīti no notiesātajiem). Pēc kāda lietpratēja teiktā, cietušie tādējādi nonāk situācijā, kad tiem ir ļoti problemātiski atzīt notikušajā savu daļu vainas, proti, tad viņiem būtu jāatmaksā kompensācijās saņemtā nauda. No otras puses, “Ziņām” nav šaubu, ka vismaz viens no cietušajiem, ko laikraksts intervēja, bija cietis no vardarbības. Janvārī tiesā turpināsies liecinieku pratināšana.
2017. gada novembrī Zemgales apgabaltiesa, apelācijas kārtībā skatot lietu par pasūtījuma slepkavību, kas tika izdarīta Jelgavā 2015. gada 7. decembrī, atstāja spēkā pirmās instances spriedumu. Apsūdzētajam Oļegam Kļimanovam piespriesta brīvības atņemšana uz 16 gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Apsūdzētais neatzīst savu vainu izdarītajā noziegumā. Jelgavas tiesa apmierināja arī cietušo pieprasītās kompensācijas 36 300 eiro apmērā. Pirmstiesas procesā neizdevās noskaidrot personu, kas kopīgas alkohola un narkotiku lietošanas laikā piedāvāja O.Kļimanovam izdarīt pasūtījuma slepkavību.
Apsūdzētie nenāca uz tiesu
Viena vai divu apsūdzēto neierašanās dēļ 2017. gadā Jelgavas tiesa vairākkārt pārcēla un nevarēja iesākt izskatīt lietu pret deviņu personu grupu par naftas zādzību no naftas vada Jelgavas novada Glūdas pagastā. Tagad krimināllietas izskatīšana atlikta uz 7. februāri. Saskaņā ar apsūdzību minētā organizētā grupa tīši bojāja augstspiediena maģistrālo naftas produktu vadu un veica naftas produktu zādzību. Zaudējumi par vada bojāšanu sasniedza 3589 eiro, bet zādzību rezultātā nodarīti 1526 eiro zaudējumi.
Janvārī Jelgavas tiesa no jauna sāks skatīt kukuļņemšanā apsūdzētā un iepriekš gan Jelgavas, gan arī Zemgales apgabaltiesā attaisnotā Jelgavas slimnīcas vadītāja Andra Ķipura lietu. Attaisnojošos spriedumus 2017. gada jūnijā atcēla Augstākā tiesa. Saskaņā ar apsūdzību 2010. un 2011. gadā A.Ķipurs pieņēma 2000 latu kukuli no firmas SIA “Digiteks”, kas tika izvēlēta, lai slimnīcai piegādātu 60 funkcionālās gultas, 20 ratiņkrēslus, kā arī sonoskopu.
Janvārī Jelgavas tiesa turpinās izskatīt arī 2016. gadā iesākto krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēta bijusī Jelgavas poliklīnikas vadītāja Anna Zīverte. Viņa tiek vainota pašvaldības uzņēmuma naudas tērēšanā personiskajām vajadzībām, iegādājoties preces un norēķinoties restorānā. Apsūdzētā neatzīst, ka dažādos labumus būtu pirkusi savām vajadzībām Prokurors pieteicis kompensāciju valsts interesēs 21 974 eiro apmērā. Apsūdzība balstās uz Valsts kontroles veiktās revīzijas materiāliem Jelgavas poliklīnikā par laiku no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.
Nelaimes gadījumus satiksmē tiesā gadiem
2017. gada maijā Jelgavas tiesa atzina par nevainīgu Jelgavas novada Sporta centra vadītāju Vladislavu Beitānu, kura vadītais auto 2012. gada janvārī autoceļa Jelgava–Tukums 7. kilometrā Līvbērzes pagastā notrieca 2005. gadā dzimušu skolnieci, kura no gūtajām traumām notikuma vietā mira. Policijas pārstāve sākotnēji skaidroja, ka skolniece izkāpa no autobusa un, nepārliecinājusies par satiksmes drošību, izskrēja uz ceļa tuvu braucošās automašīnas priekšā. Vēlāk apsūdzība tika celta par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi cilvēka nāvi, taču tiesa V.Beitānu attaisnoja.
Decembrī Jelgavas tiesa atzina par vainīgu ceļu satiksmes negadījumā ar letālām sekām un piesprieda divu gadu cietumsodu LLU zinātņu prorektoram Arnim Mugurēvičam. Negadījums notika 2013. gada 7. novembrī Jelgavā, Raiņa ielas un Pētera ielas krustojumā uz gājēju pārejas, kur A.Mugurēviča vadītā automašīna notrieca gājēju. Personām, kas atzītas par cietušajiem, piespriesta arī naudas kompensācija 20 tūkstošu eiro apmērā.
A.Mugurēvičs tiesā liecināja, ka precīzi neatceras negadījuma detaļas, bet braucis saskaņā ar noteikumiem un uz gājēju pārejas nav manījis nevienu gājēju. Viņš pieļāva, ka rudens vakara tumsā ticis pretimbraucoša auto apžilbināts.
Cieta politiskā karjera
Piecu diennakšu arests, 850 eiro naudas sods, kā arī uz diviem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības – šāds Jelgavas tiesas lēmums 2017. gada februārī tika pieņemts attiecībā uz Jelgavas novada domes deputātu ilggadējo politiķi Aigaru Strupuli. Viņš pieķerts pie auto stūres alkohola reibumā. A.Strupulis nolika deputāta mandātu, kā arī aizgāja no darba Jelgavas pašvaldībā. Jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās viņš nekandidēja.
Slēgtā procesā Jelgavas tiesa 2017. gadā turpināja skatīt par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā dzelzceļnieka Aleksandra Krasnopjorova lietu. Uzklausīti arī liecinieki – Drošības policijas darbinieki –, kuru identitāte publiski nav izpaužama, un šogad turpināsies tiesu debates, tādēļ tiesājamais lūdza tiesas procesu turpināt atklāti. Tiesa lūgumu noraidīja.
Divās tiesu instancēs 2106. gadā zaudēja Jelgavas novada pašvaldības juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers, kas apstrīdēja Bratkus ģimenes īpašumtiesības uz Zaļenieku pagasta Daukšām un tām piederošajiem 64 hektāriem aramzemes, ko ģimene nopirka 1998. gadā. Pamatojoties uz agrāk slēgtajiem līgumiem un pieņemot, ka Aspazijas dzimtās mājas netiek pienācīgi apsaimniekotas, pašvaldība nolēma Daukšas no Bratkus ģimenes atpirkt par 1998. gada cenu. Kopš tā laika aramzemes vērtība augusi aptuveni piecpadsmit reižu. Gan Jelgavas, gan Zemgales apgabaltiesa nosprieda, ka T.Bratkus ir labticīgs Daukšu ieguvējs. Tomēr Zemgales apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzēts Augstākajā tiesā, un tā nolēmusi šo lietu skatīt rakstveida procesā, tas ir, bez abu pušu klātbūtnes. Visdrīzāk process varētu notikt šogad.
Tiesāšanās vēl nav beigusies arī par Jelgavas novada domes 2015. gada 28. janvāra lēmumu atļaut uzņēmumam SIA “East-West Finances” Kalnciemā būvēt nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Mēneša laikā šo pašvaldības lēmumu Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja deviņi Kalnciema iedzīvotāji, kuri uzskata, ka šī rūpnīca nodarīs kaitējumu apkārtējai videi un apdraudēs viņu veselību. Lieta ir nonākusi Augstākajā tiesā, kur vēl nav izlemts, vai tā tiks skatīta kasācijas kārtībā. Zemākajās instancēs lemts par labu SIA “East-West Finances”.
“Depo” būvatļauju tiesa skatīs janvārī 24. janvārī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā sāks skatīt jau vairāku gadu garumā gan pašvaldībā, gan plašākā sabiedrībā vētīto jautājumu par to, vai Lielupes labajā krastā apmēram 250–300 metru attālumā no Jelgavas pils būtu jābūvē lielveikals. Proti, vai to atļauj pašvaldībā iepriekš pieņemtais šīs vietas detālplānojums, kā arī citas saistošas regulas. Pērn maijā prasību atcelt Jelgavas domē 27. aprīlī apstiprināto būvatļauju lielveikala “Depo” būvēšanai iesniedza biedrība “Jelgavas attīstībai”, biedrība “Direct Impact”, kā arī grupa Cukura un citu apkārtējo ielu iedzīvotāju. Tiesa šīs prasības apvienoja vienā kopējā.
Par Jelgavas pils vēsturiskās ainavas aizsardzību iestājās Valsts kultūras pieminekļa aizsardzības inspekcija, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, Jelgavas mākslinieki Gunārs Ezernieks, Uldis Roga un citi. Aicinājumu saglabāt šo ainavu iespējams parakstīt portālā manabalss.lv, kur to izdarījuši jau vairāk nekā 3,9 tūkstoši pilsoņu, tostarp daudzi jelgavnieki.
