Lai novērstu negodprātīgu slimības pabalstu izmantošanu, ar 1. janvāri stājies spēkā nosacījums par kvalifikācijas periodu slimības pabalstam, informē Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš. Tas nozīmē, ka tiesības uz slimības pabalstu būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas būs veikuši ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējos 24 mēnešos.
Kvalifikācijas perioda nosacījums neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu, ka slimības pabalstu varēs saņemt personas, kuras vismaz īsu brīdi būs sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. Slimības pabalsts ir viens no sociālās apdrošināšanas riska gadījumiem, kur, veicot sociālās iemaksas, sociāli apdrošinātā persona saņem ienākumu atvietojumu slimības gadījumā. Kad darbnespēja iestājusies vienlaicīgi ar darba ņēmēja statusa iegūšanu, personai vēl nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ.
Tā kā ir vairākas situācijas, kad par darbinieku noteiktā periodā sociālās apdrošināšanas iemaksas veic valsts, piemēram, bērna kopšanas, grūtniecības atvaļinājumā vai pārejošas darbnespējas laikā, minētais periods tiks ņemts vērā, vērtējot kvalifikācijas periodu. Ar šo gadu gadu mainīsies arī slimības pabalsta izmaksas kārtība gadījumos, kad darbnespēja turpinās pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, proti, ja darbnespēja turpinās arī pēc darba attiecību izbeigšanas. Šādā gadījumā slimības pabalstu par darbnespējas lapu B izmaksās 30 kalendārās dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.
