Jelgavas pašvaldība apkopojusi gan vēsturnieku, gan iedzīvotāju
ierosinājumus par simtgades nozīmīgākajiem notikumiem Jelgavā.
Tos plānots iemūžināt vides objektā “Laika rats 100”, kas
par godu Latvijas jubilejai tiks atklāts 4. maijā skvērā Lielajā
ielā 38 – starp Jāņa Asara un Lielo ielu. Taču vēl līdz 10.
janvārim ikvienam ir iespēja pašvaldībai iesūtīt precizējumus,
pirms tiek uzsākta uzrakstu gravēšana, informē pašvaldība.
Kā iepriekš vēstīts, skvērā Lielajā ielā 38 paredzēts
izveidot vides objektu “Laika rats 100” – aplī tiks izkārtoti
desmit stilizēti cilvēku tēli, un katrs no tiem balstīs desmit
akmeņus. Saskaņā ar ieceri, cilvēku figūras paredzēts veidot no
slīpēta nerūsējošā tērauda. Uz laukuma iekšu pavērstās
plāksnes tiks nopulētas, lai veidotos apmeklētāju spoguļattēli,
tādējādi arī katrs pilsētas iedzīvotājs vai viesis kļūs par
Latvijas gadu nesēju un vēstures veidotāju. Savukārt uz figūru
plaknēm, kas vērstas uz apļa ārpusi, būs iegravēti attiecīgās
desmitgades svarīgākie Jelgavas vēsturiskie notikumi Latvijas
kontekstā.
Simt akmeņi vides objektā simbolizēs Latvijas pastāvēšanas
gadadienu, bet cilvēku tēli – visus tos, kuri bijuši iesaistīti
Latvijas veidošanā, tā uzsverot, ka valsti veido katrs no mums.
Objektu papildinās taktilais bruģis un stends ar informāciju
braila rakstā vājredzīgajiem un neredzīgajiem. Vides objektu
veido tēlnieks Kārlis Īle.
Idejas mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederības izjūtu
valstij un pilsētai, radīt paliekošas vērtības, sniegt vēstījumu
nākamajām paaudzēm par Latvijas vēsturi un mūsdienām.
Jau oktobrī sākās sagatavošanas darbi – vides objekta laukuma
izbūve un labiekārtošana.
Precizējumus piedāvātajam nozīmīgāko vēstures notikumu
apkopojumam iedzīvotāji aicināti iesniegt līdz 10. janvārim
pilsētas domes Klientu apkalpošanas centrā vai iesūtīt pa
e-pastu [email protected].
Apkopotie simtgades nozīmīgākie notikumi Jelgavā, kurus plānots
iegravēt vides objektā “Laika rats 100”
1918–1928
-
1918. gads – Mītavas vietā sāk lietot nosaukumu “Jelgava”
-
1919. gads – Oskars Kalpaks Jelgavā sāk veidot Latvijas armiju
-
1919. gads – Jelgava atbrīvota no Bermonta karaspēka
-
1923. gads – nodibināts Jelgavas Skolotāju institūts
-
1924. gads – darbu sāk Jelgavas Latviešu teātris
-
1924. gads – ielu nosaukumi nomainīti uz latviskiem
-
1926. gads – Jelgavā darbu sāk pirmā cukurfabrika Latvijā
1929–1938
-
1930. gads – atklāts piemineklis Latvijas Valsts pirmajam
prezidentam Jānim Čakstem
-
1932. gads – Stacijas parkā atklāts piemineklis Jelgavas
atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka “Lāčplēsis un Melnais
bruņinieks”
-
1937. gads – notiek Zemgales Lauksaimniecības izstāde un 3.
pļaujas svētki
-
1937. gads – sāk būvēt 15. maija skolu (tagad – Jelgavas
Valsts ģimnāzija)
1939–1948
-
1939. gads – Jelgavas pilī sāk darboties Lauksaimniecības
akadēmija -
1939. gads – apstiprināts pilsētas karogs
-
1941. gads – notiek Jelgavas un apriņķa iedzīvotāju
deportācijas -
1944. gads – Otrajā pasaules karā sagrauta Jelgava
-
1945. gads – atjaunota linu, maizes un cukura ražošana
1949–1958
-
1949. gads – sāk lielu rūpniecības uzņēmumu būvniecību
-
1950. gads – uz bijušās Krāmera fabrikas bāzes darbību sāk
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca
-
1951. gads – nolīdzināti pilsētā esošie kapi, un izveidots
parks, saglabājot tajā Ādolfa Alunāna kapa pieminekli
-
1951. gads – iznīcināts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem no
Bermonta karaspēka
-
1952. gads – atjaunotajā “Academia Petrina” ēkā izvietots
Jelgavas pilsētas muzejs
-
1955. gads – darbību sāk Jelgavas lauksaimniecības mašīnu
rūpnīca “Jelgavseļmaš”
-
1957. gads – Raiņa parkā atklāts piemineklis dzejniekam Rainim
1959–1968
-
1959. gads – amatieru teātrim piešķirts Ādolfa Alunāna
Jelgavas Tautas teātra nosaukums
-
1961. gads – atjaunotajā pilī atgriežas Latvijas
Lauksaimniecības akadēmija – Jelgava kļūst par studentu
pilsētu
-
1962. gads – pabeigta Jelgavas Centrālā kultūras nama
būvniecība
-
1962. gads – pilsētā turpinās padomju armijas vienību
izvietošana, Jelgava kļūst par “slēgto” pilsētu ārvalstu
tūristiem
1969–1978
-
1970. gads – Jelgavā ir 55 300 iedzīvotāju. Piespiedu
imigrācijas dēļ turpina mainīties to etniskais sastāvs
-
1970. gads – darbību sāk Latvijas Mākslinieku savienības
Jelgavas nodaļa
-
1975. gads – sāk strādāt RAF (Rīgas Autobusu fabrika)
-
1975. gads – Jelgavas muzejam piešķirts mākslinieka Ģederta
Eliasa vārds
-
1978. gads – atklāts latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna
memoriālais muzejs
1979–1988
-
1986. gads – skolēniem durvis ver Jelgavas Mākslas skola
-
1987. gads – atklāts piemineklis gleznotājam Ģedertam Eliasam
-
1988. gads – pie Jelgavas muzeja novietots atrastais Jelgavas
atbrīvotājiem veltītā pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais
bruņinieks” fragments. Sākas Atmodas kustība
-
1988. gads – “Academia Petrina” tornī pacelts Latvijas valsts
karogs
1989–1998
-
1989. gads – izveidota Svētbirzs – piemiņas vieta padomju
represiju upuriem. Pilsētas ielām atjaunoti vēsturiskie nosaukumi
-
1989. gads – dibināta mūzikas grupa “Prāta vētra”
(“Brainstorm”)
-
1990. gads – 1. septembrī darbu sāk Spīdolas skola
-
1992. gads – Stacijas parkā atklāts atjaunotais piemineklis
Jelgavas atbrīvotājiem
-
1992. gads – Latvijas Lauksaimniecības akadēmija pārdēvēta
par universitāti
1999–2008
-
1999. gads – notiek 1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
-
2000. gads – atjaunots vēsturiskais Hercoga Jēkaba laukuma
nosaukums
-
2002. gads – Valsts Heraldikas komisija apstiprina Jelgavas
pilsētas ģerboni
-
2003. gads – atklāts piemineklis Latvijas Valsts pirmajam
prezidentam Jānim Čakstem
-
2006. gads – notiek 1. Starptautiskais smilšu skulptūru
festivāls
2009–2018
-
2010. gads – apmeklētājiem atvērts atjaunotais Jelgavas
Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu tornis
-
2010. gads – uzbūvēts Zemgales Olimpiskais centrs
-
2012. gads – atklāts Mītavas tilts pār Driksu
-
2015. gads – Jelgava svin dibināšanas 750. gadadienu. Iekārtota
pilsētnieku aktīvās atpūtas vieta – Pasta sala
-
2016. gads – Valsts Heraldikas komisija apstiprina pilsētas lielo
ģerboni
