Agnese Leiburga
Vienā no brīvdienām starp bobsleja braucienu tiešraidēm televīzijā tika rādīts sižets par e-veselības ieviešanu. Varbūt tāpēc, ka zināju – arī mūsu laikrakstam uz šo numuru top publikācija par šo tēmu, ar interesi noskatījos pārraidi par jauno sistēmu. Raidījumā izteicās arī kāds šīs jomas speciālists no Igaunijas, kurš vadījis semināru arī Latvijā, bet pēc tam no viņa konsultācijām mūsu valsts atteikusies – jo esot jau citi, kas to dara. Varbūt savā ziņā izklausījās iedomīgi no šī speciālista puses, bet patiesībā laikam drīzāk – no latviešu sistēmas ieviesējiem. Galu galā tieši pie igauņiem dažādās e-jomās dodas mācīties cilvēki no visas pasaules. Arī mani paziņas, kas dzīvo Igaunijā, nereti slavē, cik labi tur darbojas gan e-veselība, gan citas mūsdienīgi adaptētas sistēmas. Šajā laikraksta numurā izlasāmas mūsu medicīnas darbinieku domas par jaunievedumu.
Bet ar prieku var noraudzīties uz šajā numurā intervēto deviņdesmitgadīgo būvkonstruktoru Valentīnu Cini. “Es domāju, ka galvenais Valentīna ilgā mūža un darbaspēju noslēpums ir tas, ka viņš visu laiku strādā sirdsdarbu. Nereti cilvēkiem ir maizes darbs, kas jāveic kā pienākums, lai varētu uzturēt sevi, ģimeni. Taču Valentīnam maizes darbs ir arī sirdsdarbs,” skaidro viņa kundze Lilija.
Vēl šajā numurā aktuāla tēma – Ministru kabinets apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.
