Ministru kabinets šonedēļ apstiprināja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais pedagogu darba samaksas grafiks paredz no 2018. gada 1. septembra celt zemāko darba algas likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, vienlaikus gan paredzot, ka šogad likmes palielinājums jānodrošina no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.
Lēmums jāpieņem līdz 1. martam
Grafiks zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai vispārējā izglītībā, pirmskolā, profesionālajā ievirzē, profesionālajā izglītībā un interešu izglītībā veidots, ievērojot to, ka netiek mainīta pedagogu darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, kā arī zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 1. septembrim tiek paaugstināta pakāpeniski. Tas nozīmē, ka ar 2022. gada 1. septembri skolotāju zemākā mēneša darba algas likme varētu augt līdz 900 eiro.
Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā var pieņemt līdz 2018. gada 1. martam. IZM aprēķinus, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu, nodrošinot daļu no grafika īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma vispārējai izglītībai, varēs veikt ne ātrāk kā rudenī, tomēr uzsvērts, ka izglītības iestāžu tīkla izmaiņas 2018. gadā nav prognozējamas kā būtisks finansējuma avots.
Ņemot vērā, ka 2018. gada valsts budžets neparedz papildfinansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, finanšu resursi viņu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jārod, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.
Patlaban zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016. gada 1. septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundu nedēļā, kas veido 1320 darba stundu gadā.
Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundu nedēļā un zemākā darba algas likme skolotājiem, kas nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanu, – 620 eiro, bet no 2017. gada 1. septembra – 680 eiro. No pašvaldību budžeta finansēto pirmsskolas izglītības pedagogu zemākā darba algas likme 680 eiro jānodrošina ne vēlāk kā no 2018. gada 1. septembra.
Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem saistībā ar 1,5–4 gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības, interešu izglītības pedagogu un citu no pašvaldību budžeta finansēto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas nodrošināšanu.
Jelgavā vērtē pragmatiski
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza valdības lēmumu vērtē pragmatiski. “Jelgavas skolu pedagogu zemākā alga jau ir 710 eiro. Arī pirmsskolas skolotājiem šādu algu sasniegsim nevis līdz 1. septembrim, bet jau šī gada sākumā. Šajā ziņā mums problēmas nepastāv. Taču, lai sasniegtu plānotos 900 eiro, būs jāveic strukturālas pārmaiņas. Es šo lēmumu saprotu tā, ka līdzekļi skolotāju algu celšanai ir jārod izglītības sistēmas iekšienē, ne vien Jelgavas, bet visas Latvijas. Noteikti nāks klāt arī Ministru kabineta noteikumi par skolēnu skaitu klasē. Arī mēs Jelgavā strādājam, lai skolu tīkls būtu optimāls, un pavasara pusē būs gatavi priekšlikumi. Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par skolēnu skaitu vidusskolā, Jelgavā ir divas vidusskolas, kur ir tikai viena 10. klase, un tikpat, kur ir divas 10. klases. Līdz 2020. gadam šāds skaits vēl atbilst, bet, ja laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam tiks noteikts, ka vajadzīgas trīs desmitās klases, tad būs sarežģīti to izpildīt. Ar sākumskolām un pamatskolām gan mums visi kritēriji ir izpildīti. Bažas rada vienīgi higiēnas prasības no 2020. gada, kas izglītības iestādēs paredz divus kvadrātmetrus uz bērnu, tāpēc, iespējams, būs jāsamazina skolēnu skaits klasēs,“ pauž G.Auza.
Tērvetē skolu tīkls jau optimizēts
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika uzskata: ja no 2018. gada 1. septembra valsts ar savām mērķdotācijām nodrošina minēto algu pieaugumu, tad arī pašvaldība nodrošinās algu pieaugumu tiem pedagogiem, kas ir tās pārziņā, – interešu izglītības pulciņu vadītājiem, pirmsskolas skolotājiem, sociālajam pedagogam un logopēdam.
Tērvetes novadā skolu tīkls jau ir optimizēts – četru gadu laikā no četrām skolām palikušas divas, kas ir piepildītas, un tajās darbojas arī pirmsskolas grupas. D.Reinika stāsta, ka apdraudēts ir vienīgi Augstkalnes vidusskolas klašu posms, jo 45 skolēnus, visticamāk, nevarēs dabūt. Pašlaik skola atbilst vidējai lauku vidusskolai ar 33–35 vidusskolēniem un 10 –12 bērniem klasē.
Par izglītības kvalitāti Augstkalnes vidusskolā gan bažu neesot, jo skolēni ir saņēmuši Ministru prezidenta atzinību par labiem mācību sasniegumiem. Taču, ja vidusskolā būs jānodrošina 45 skolēni, iespējams, būs jāpieņem politisks lēmums.
Turklāt skola atrodas aptuveni 25 kilometru attālumā no attīstības centriem, tāpēc bērniem var teikt, ka jābrauc uz Dobeli vai Jelgavu. Iespējams, daļa jauniešu izvēlētos arī profesionālo izglītību, bet tas ir jāizvērtē bērniem kopā ar vecākiem, skaidro D.Reinika. “Vidusskola ir laba, es lepojos ar to, bet mēs esam pakļauti reformai,” piebilst Tērvetes novada vadītāja, atzīstot, ka, visticamāk, nākamgad vidusskola Augstkalnē vēl būs.
Ozolniekos pakāpeniski paaugstina
“Ozolnieku novada pašvaldība jau šobrīd pakāpeniski paaugstina zemāko mēneša darba algas likmi izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem, tādējādi veidojot pakāpenisku algas likmes proporcionālo pieaugumu atbilstoši Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par pedagoga darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam. Ozolnieku novada aktuālais skolu tīkls atbilstoši izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam norādītajam nodrošina, ka pirmsskolas un sākumskolas izglītībai ir jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai. Pašlaik konceptuāli tiek veidots redzējums par jēgpilnu resursu izmantošanu kvalitatīvas izglītības pakalpojuma nodrošināšanai,” informē Ozolnieku novada Izglītības, kultūras un sporta daļas vadītāja Elīza Juste.
Savukārt Auces novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus teic, ka skolu tīkla optimizācijas novadā nebūs, jo tā ir pabeigta, bet par plānoto finansējumu pedagogu algām viņa vēl nevar sniegt informāciju, jo pašlaik pašvaldībā notiek budžeta apspriešana.
