Atceroties pirms pusotra gada izciesto un divus gadus ilgušo piena krīzi, kad šī produkta iepirkuma cena ES noslīdēja līdz 25 centiem par kilogramu, bet mazās saimniecības Latvijā saņēma pat 13 centu par kilogramu, ražotāji ir nobažījušies par salīdzinoši nelielo piena cenu kritumu (2–5 centi), kas bija vērojams gadu mijā. Gan ražotāji, gan pārstrādātāji ir vienisprātis, ka līdz gada beigām pastāvējusī piena cena, kas bija 30–35 centi par litru, nodrošināja ražošanas attīstību. Tagadējais kritums ne vairāk kā par pieciem centiem nav tāds, lai zaudējumus varētu uzskatīt par kritiskiem. “Melnais humors – mēs izdzīvotu arī tad, ja cena slīdēs vēl zemāk. Taču tad pietrūktu ienākumu attīstībai. Arī pašreizējā lejupslīde nav laba zīme. Esam nobažījušies, vai tas nav lielas lejupslīdes sākums. Gribas domāt, ka vismaz šoreiz tas aizies garām,” spriež viens no lielākajiem Jelgavas novada piensaimniekiem Juris Cīrulis no Zaļenieku pagasta “Mežacīruļiem”. Viņš teic, ka kopā ar kolēģiem ražotāji ir vienojušies, ka zemākā krīzes cena, kuru varētu zināmu laiku izturēt, ir 27 centi par piena kilogramu. “Ar valsts atbalstu no pagājušās krīzes mēs izgājām bez ievērojamiem zaudējumiem,” tā J.Cīrulis. Viņš cer, ka krīzes gadījumā valsts atbalsts neizpaliks.
Ietekmē eksports
Tas, kurš tagad zinātu, kā situācija attīstīsies tālāk, varētu kļūt bagāts,” teic Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. “Vidēji Latvijā ik dienas pārstrādei tiek iepirkts 2200 tonnu piena. No tām 772 tonnas eksportē, bet 1430 tonnas pārstrādā Latvijas uzņēmumos. 700 tonnu piena tiek patērētas produktu ražošanai, kurus piena pārstrādātāji realizē vietējā tirgū. Nedaudz vairāk par 700 tonnām piena pārstrādātāji izmanto dažādu piena produktu ražošanai eksporta tirgiem. Tādējādi gan piena ražotāji, gan pārstrādātāji ir ievērojami atkarīgi no piena produktu cenas globālajā tirgū,” argumentē J.Šolks. Viņš noraida no zemniekiem saņemtos pārmetumus, ka piena iepirkuma cenas vienlaicīgu samazinājumu vairāki pārstrādātāji ir iepriekš slepus sarunājuši.
Kā viens no iepirkuma cenas samazināšanās iemesliem daudzviet tiek minēts Eiropas Komisijas lēmums laist tirdzniecībā krīzes laikā iepirktos 380 tūkstošus tonnu piena pulvera. Turklāt tas tiek darīts par zemāku cenu, nekā krīzes laikā bija iepirkts. “Agrāk, kad krīzes situācijā Eiropas Komisija bija iepirkusi 40 tūkstošus tonnu piena pulvera, to pēc tam uzdāvināja Āfrikas badacietējiem. 380 tūkstošus tonnu tā uzdāvināt nevar,” teic J.Šolks. Viņš piebilst, ka piena pārstrādes uzņēmumi, kuri pagaidām vēl nav mainījuši iepirkuma cenas, būs spiesti agrāk vai vēlāk to darīt, jo būtiski mainās tirgus, kas arī, viņaprāt, jau bija gaidāms. “Situācija piena nozarē vairāk nekā gadu bija ļoti labvēlīga gan piena ražotājiem, gan pārstrādātājiem. Pirmā izmaiņu pazīme bija industriālo piena produktu, izņemot sviesta, cenu krišanās. Diemžēl šobrīd arī industriālā saldā krējuma cena ir būtiski samazinājusies,” saka J.Šolks.
Viņš domā, ka visstabilāk tagad var justies Latvijas piena pārstrādātāji, kas darbojas vietējā tirgū. Taču arī viņi var ilgstoši nenoturēt to cenu, kāda ir tagad. “Mums visiem kopā jādomā, ko darīt, ja situācija mainīsies un ārvalstu konkurences dēļ samazināsies cena arī vietējā tirgū,” secina J.Šolks.
Kāpums izskatījās lielāks
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane uzver, ka kooperatīvu sadarbības mērķis ir panākt, lai situācijā, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu. “Atgādinām, ka gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēma paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem –, neizskaidrojot tāda krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem,” spriež M.Feldmane.
Agroresursu un ekonomikas institūta vadītāja Inguna Gulbe nevaino piena pārstrādātājus vēlmē iedzīvoties uz lopkopēju rēķina. “Tas, ka vairāki piena pārstrādātāji uzreiz ir samazinājuši piena iepirkuma cenas, saistīts ar to, ka viņi līdzīgi strādā starptautiskajā tirgū, kur vērojams industriālo piena produktu cenu kritums,” spriež zinātniece.
I.Gulbe skaidro, ka Latvijā ļoti ilgu laiku, apmēram divus gadus, bija zema piena iepirkuma cena, tāpēc tās kāpums pagājušajā gadā procentuāli šķita jūtamāks nekā citviet Eiropā. “Pamatā iepirkuma cenas cēlās sviesta un piena tauku cenu kāpuma dēļ vasaras vidū. Taču iepirkuma cenas kāpums nebija adekvāts, neraugoties uz pieprasījuma pēc sviesta un sviesta cenas kāpumu. Tā drīzāk bija ažiotāža. Cilvēki izpirka veikalos sviestu, un veikals nesakrāmēja preci plauktā tik ātri atpakaļ, līdz ar to visi bija šausmās par to, ka plaukti tukši, un izpirka šos produktus. Igaunijā saceltā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu bija vēl lielāka, un viņiem no citām valstīm ievestā sviesta krājumi būs vēl lielāki,” rezumē I.Gulbe.
Piena iepirkuma cenas ES pēc krīzes ir atguvušās, tomēr tās joprojām nesasniedz to līmeni, kāds bija pirms kvotu atcelšanas.
