Atsaucoties uz iedzīvotāju sūdzībām, uz laiku atstādina pašvaldības policijas priekšnieku
Ozolnieku novada pašvaldība savā mājaslapā raksta, ka, pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām par novada pašvaldības policijas bezdarbību, ceturtdien, 4. janvārī, uz dienesta pārbaudes laiku no darba atstādināts Ozolnieku novada pašvaldības policijas priekšnieks Arnis Joma. Iedzīvotāji līdz 18. janvārim tiek aicināti iesniegt domes priekšsēdētāja vietniekam Guntaram Akmentiņam “uz faktiem balstītas sūdzības par pašvaldības policijas darbu vai bezdarbību”. Pats A.Joma, kas šajā amatā ir jau 18 gadu, uzskata, ka atstādināts bez pamatota iemesla, un tieši tāpat kā augustā, kad G.Akmentiņš viņu aicināja rakstīt atlūgumu pēc paša vēlēšanās “politisku iemeslu dēļ”, to darīt negrasās.
Par salūtu Ozolniekos policijā nesūdzas
Pirms minētā paziņojuma jau 2. janvārī Ozolnieku novada pašvaldība izplatīja ziņu, ka policija meklē jauniešus, kuri gadu mijā laukumā pie novada domes, kur tauta pulcējās uz uguņošanu, cilvēkos, kā arī uz automašīnām un ēkām meta petardes. Pašvaldības policijas priekšnieks A.Joma par šādu aicinājumu policijas vārdā netika informēts. Taču Valsts policijā “Ziņas” noskaidroja, ka gadu mijā Ozolnieku novadā sūdzība par petaržu šāvējiem saņemta vien 31. decembrī pulksten 16 no Ānes. Kamēr Jelgavas policisti tur ieradās, miera traucētāji jau bija rimušies. Ozolniekos vienīgais izsaukums šajās divās dienās bijis tikai par stabā iebraukušu auto, kura vadītājs atradies alkohola reibumā. Daži Ozolnieku iedzīvotāji, kas piedalījās gadu mijas salūtā, gan liecina, ka petardes tur tika šautas.
A.Joma teic, ka ne viņš, ne viņa trīs kolēģi gadu mijas salūtā nav dežurējuši, jo pasākuma rīkotāji šādu nodrošinājumu nav prasījuši. “Es negribu pārmest kolēģiem, kas bija atbildīgi par Jaungada pasākumu, ka mēs tur netikām pieprasīti. Tāds salūts Ozolnieku centrā tiek rīkots jau vairāk nekā desmit gadu un līdz šim pagājis mierīgi,” piebilst A.Joma.
Veterāns ar trauksmaina laika pieredzi
Pēc izglītības A.Joma ir meliorācijas inženieris, taču jau kopš Latvijas Tautas frontes laikiem iesaistījies sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Lielākais ķēriens viņa dienesta karjerā ir zagļa ar 12 tūkstošiem latu aizturēšana. A.Joma atzīst, ka darbā, risinot konfliktsituācijas, gadījušās domstarpības ar ne vienu vien iedzīvotāju, tajā skaitā arī ar agrākajiem domes priekšsēdētājiem Māri Aināru un Pēteri Veļecki. Taču līdz šim viņš no pašvaldības saņēmis vienīgi pateicības par savu dienestu, viņaprāt, nav bijušas arī rakstiskas sūdzības. A.Joma stāsta, ka 31. decembrī pulksten 23.45 Liepiņa kungs viņam piezvanījis uz mobilo telefonu. Pašvaldības policijas priekšnieks šo zvanu pamanījis vēlāk un ne naktī, ne brīvdienā viņam nav zvanījis. “Kad 2. janvārī ierados darbā, man jau priekšā bija izpilddirektora Induļa Židkova elektroniski nosūtīta vēstule, kurā tika prasīts paskaidrot, kāpēc Jaungada pasākumā Ozolniekos netika nodrošināta sabiedriskā kārtība,” stāsta A.Joma.
Pēc tam novada domē risinājās saruna, kurā piedalījies D.Liepiņš, G.Akmentiņš, A.Joma un visi trīs līdz ar viņu izsauktie policijas inspektori. D.Liepiņš policistiem pārmetis, ka neredz viņu darbu. A.Joma saņēmis pārmetumus, kāpēc gadu mijā nav atzvanījis D.Liepiņam, kāpēc Brankās pusaudži sabojājuši Ziemassvētku dekoru, bet policija vēl nav tikusi galā ar vainīgajiem. A.Jomam pārmests arī, ka viņš pirms Ziemassvētkiem piedalījies Ozolniekos veiktajā aptaujā par sabiedriskās apspriešanas rīkošanu par lielveikala būvēšanu skvērā pie domes. Uz pēdējo pārmetumu A.Joma atbildējis, ka tā ir viņa privāta lieta, kas nav saistīta ar dienesta pienākumiem. Taču par kārtības nodrošināšanu gadu mijā paskaidrojis, ka pašvaldības policijai nav tādu resursu, lai strādātu diennakts režīmā un pēc savas iniciatīvas varētu būt klāt visos galvenajos pašvaldības rīkotajos pasākumos.
Iesaista pat Iekšlietu ministriju
Apspriedi noslēdzot, D.Liepiņš paceltā balsī A.Jomam prasījis rakstīt atlūgumu. Savukārt pašvaldības policijas priekšnieks atbildējis, ka neredz iemeslu to darīt. Nākamajā dienā A.Joma izsaukts pie pašvaldības izpilddirektora, kas viņu iepazīstinājis ar rīkojumu par atstādināšanu no amata uz laiku (šajā laikā Ozolnieku novada pašvaldības policijas vadība nodota inspektoram Pāvelam Mozaļevam). A.Joma lūdzis iepazīstināt ar sūdzībām, kas saņemtas par viņa darbu, taču tas atteikts.
Ozolnieku pašvaldība lūgusi arī Iekšlietu ministriju izvērtēt A.Jomas atbilstību amatam. Presē izplatītajā paziņojumā minēts, ka pašvaldības policija ilgstoši neesot reaģējusi uz iedzīvotāju iesniegumiem, piemēram, uz vides piemēslošanas gadījumiem, kas fiksēti arī fotogrāfijās, norādot piegružotāju automašīnu numurus. Iekšlietu ministrijā paskaidro, ka šāda izvērtēšana varētu notikt, taču jautājums, ko pieņemt vai atbrīvot no darba pašvaldības policijā, jāpieņem pašai pašvaldībai.
Savukārt “Ziņām” Ozolnieku novada pašvaldībā atbildēja, ka A.Jomas darba pārbaudes laikā (kas pēc Darba likuma var ilgt līdz trim mēnešiem) sīkāki komentāri un fakti par viņa atstādināšanas iemesliem publiskajā telpā netiks sniegti. Pašvaldība gan nav saņēmusi iesniegumus no iespējamiem cietušajiem, kuri būtu guvuši traumas no jauniešu mestajām petardēm gadu mijas salūta laikā, toties saņemtas iedzīvotāju sūdzības par to, ka publiskajā pasākumā netika nodrošināta pietiekama kārtība.“Pašvaldības darbinieka piedalīšanās sabiedriskajās aktivitātēs, piemēram, parakstu vākšanā, ir katra iekšējās ētikas jautājums un personisks lēmums. Ņemot vērā to, ka šobrīd Ozolnieku novada pašvaldībā nav Ētikas komisijas, nebūtu korekti komentēt konkrētās situācijas atbilstību Ētikas kodeksa normām,” raksta pašvaldības pārstāve Evita Kairiša.
VIEDOKLIS
Roberts Matulis, sabiedrības par atklātību “Delna” jurists
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21. panta 9. punktu pašvaldības policijas priekšnieku ieceļ un atbrīvo ar domes lēmumu. Savukārt pašvaldības domes deputātus ievēl konkrētā vēlēšanu apgabala iedzīvotāji. Respektīvi, iedzīvotāji, nobalsojot par kādu politisko partiju un kandidātu, ir uzticējuši tam pārstāvēt noteiktas intereses. Domāju, ka šajā gadījumā kārtējo reizi pierādās tas, ka sabiedrībai ir aktīvāk jāiesaistās politikā, kā arī jāattīsta kritiskā domāšana, lai pirms vēlēšanām spētu objektīvi izvērtēt kandidātu plusus, mīnusus, viņu agrāk pieņemtos lēmumus, kā arī solīto un padarīto.
