Turpinot gatavot enerģētikas rīcības plānus 16 Zemgales pašvaldībām, SIA “Ekodoma” gada nogalē divos semināros Dobelē un Aizkrauklē novadu ekspertus iepazīstināja ar pašreizējo situāciju, norādot uz pašvaldību stiprajām pusēm, “Ziņas” informē Zemgales Plānošanas reģiona speciālists Aigars Ieviņš.
No 2017. gada augusta līdz novembrim rīcības plānu izstrādātāji apmeklējuši visus iesaistītos novadus, kopīgi ar pašvaldību speciālistiem analizējot to raksturojošos elementus un meklējot risinājumus, kurus kā stipro pusi izvirzīt un attīstīt nākotnē.
Apkopojot vizītēs iegūto informāciju, secināts, ka enerģiju pašvaldību uzņēmumos visvairāk gada laikā saražo Dobelē (86 420 MWh), bet vismazāk – Aknīstē (1700 MWh), savukārt vismazākie siltuma zudumi tīklos ir Jelgavas novadā – vien četri procenti –, starp 16 pašvaldībām ļaujot sasniegt labākos rezultātus vidējā īpatnējā siltumenerģijas patēriņā – 118 kWh/m2 gadā. Apskatot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru centralizētajā siltumapgādē, īpaši atzīmējami Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Krustpils, Pļaviņu, Tērvetes un Viesītes novadi, kas siltumenerģiju pilnībā iegūst no atjaunojamiem resursiem, galvenokārt šķeldas. Tas atspoguļojas arī elektroenerģijas ražošanas datos – vairums pašvaldību vietējo elektroenerģiju saražo ar biogāzes vai biomasas koģenerācijas staciju palīdzību. Analizējot iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu, secināts, ka Zemgalē apskatītajās 16 pašvaldībās iedzīvotāji gadā patērē mazāk (823 kWh) nekā valstī vidēji (900 kWh) un tas ir teju divreiz mazāk nekā vidēji ES (1564 kWh). Starp pētījumā iesaistītajām 16 pašvaldībām lielākais elektrības patēriņš ir Ozolnieku novadā (1072 kWh/gadā), bet mazākais – Aknīstes novadā (661 kWh).
Kā skaidro A.Ieviņš, iegūtie rezultāti par visiem enerģijas cikliem – no ražošanas līdz patēriņam – ļāvuši secināt, ka Zemgales iedzīvotāju kopējais īpatnējais enerģijas patēriņš ir ievērojami mazāks nekā Latvijā vai ES vidējais, un līdzīgas tendences novērojamas arī īpatnējo CO2 emisiju aprēķinos.
Kā galvenās stiprās puses pašvaldībās tiek minēts augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars, sekmīgi īstenoti siltumapgādes modernizācijas projekti, samērā augsts atjaunoto ēku īpatsvars un centralizēta datu uzskaite, kas ļauj sekmīgāk analizēt un plānot procesus. Šie parametri tiks izcelti arī topošajos enerģētikas rīcības plānos. Plānos tiks detalizēti izvērtēta nākotnes vīzija un stratēģiskie mērķi, energopārvaldības sistēmas ieviešanas iespējas, analizēti pasākumi enerģijas ražošanas un ēku sektorā, apgaismojuma modernizēšanā, sabiedrības informēšanā, zaļā transporta sektorā un zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanā.
Enerģētikas rīcības plānu pirmo redakciju paredzēts prezentēt februāra Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes februāra sēdē.
