Uz dokumentālās filmas “Spertāla kapričo” izrādi
ceturtdien, 18. janvārī, pulksten 16 aicina Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
““Spertāla
kapričo” ir vēstījums par mākslinieka dzīvi, viņa devumu
Latvijas kultūrā, augstajiem ideāliem mākslā, teātrī un vēl
pilnībā neizvērtēto un neiezīmēto Arvīda Spertāla vietu
nacionālajā mākslas vēsturē,” stāsta muzeja projektu vadītāja
Līga
Martinenko.
Mākslinieks, scenogrāfs un gleznotājs Arvīds
Spertāls (1897–1961)
20. gadsimta 20.–30.
gados bija Jelgavas teātra dekorators, no 1946. gada
līdz 1953. gadam – tagadējā Latvijas Nacionālā
teātra galvenais mākslinieks, bet no 1945. gada līdz 1961. gadam –
Latvijas Mākslas akadēmijas Teātra glezniecības darbnīcas
vadītājs.
2017. gadā izcilajam latviešu scenogrāfam un
pedagogam Arvīdam Spertālam apritēja 120 gadu. Tādēļ visa gada
garumā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā,
mākslinieka dzimtajā pusē Vircavā, gada izskaņā arī Rīgā
notika dažādi vērienīgi sarīkojumi, plaša izstāde, tika
atjaunota Arvīda Spertāla balva. Mākslinieks Gints Strēlis
ir Arvīda Spertāla mazdēls un balvas autors. Balvas
vizuālais tēls ir karaliene, kas simbolizē cildeno teātrī un
mākslā.
Vasaras un rudens periodā tika veidota dokumentālā
filma “Spertāla kapričo”, kuras scenārija autore un režisore
ir Dace Micāne-Zālīte, operators un videomākslinieks Artūrs
Lapinskis.
Filmā par Arvīdu Spertālu iekļauti meitu Asjas
Strēles un Leldes Bindares atmiņu stāsti par tēvu.
“Spertāla kapričo” blakus dokumentālām
intervijām un atmiņu stāstiem ir režijas inscinējumu epizodes,
kurās Spertāla mazmazdēls Rūdolfs Strēlis iejūtas mākslinieka
Spertāla tēlā. Jelgavniece Gerda Poota video skicēs atveido
sieviešu lomas –
mākslinieka dzīvesbiedres Margu Spertāli, latviešu dieves Māras
un Skatuves Karalienes tēlu, paspilgtinot filmas poētisko valodu.
Filmā par mākslinieka daiļradi runā teātra
zinātnieks Viktors Hausmanis, mākslas zinātnieki Māris Brancis,
Aija Brasliņa, Anita Vanaga un Ingrīda Burāne.
Filmas poētiskajā redzējumā ietverti Zemgales
ainavu tēlojumi un kadri no mākslinieka dzimtajām mājām –
Jelgavas novada Vircavas pagasta “Žagatām”. Spertāla
māksliniecisko rokrakstu filmā atklāj gleznu un scenogrāfijas
darbu tuvplāni. Filmas muzikālajam noformējumam izmantoti
fragmenti no pianista Eduarda Griežņa soloalbuma.
Filma “Spertāla kapričo” ir Latvijas simtgadei
veltīts darbs, to finansējusi Jelgavas novada pašvaldība un
atbalstījusi Spertālu dzimta.
