Lai dalītos pieredzē, pagājušajā nedēļā Jelgavas virsmežniecībā viesojās ekologi no Aizkraukles, Bauskas un Ogres, pārstāvji no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes, Latvijas Dabas fonda un valsts a/s «Latvijas valsts meži».
Lai dalītos pieredzē, pagājušajā nedēļā Jelgavas virsmežniecībā viesojās ekologi no Aizkraukles, Bauskas un Ogres, pārstāvji no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes, Latvijas Dabas fonda un valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži».
Ekologu amats Valsts meža dienestā izveidots nesen. Pārsvarā šīs profesijas pārstāvji nodarbojas ar Latvijas mežu inventarizāciju. Vispirms ekologi no visas Latvijas apguva zināšanas par biotopu noteikšanu pie projekta vadītāja Rolanda Auziņa un zviedru konsultanta, ķērpju speciālista Tomija Ekija (Tomy Eky). Viesošanās Jelgavā bija pirmā tikšanās, lai praksē salīdzinātu, kā dažādu pilsētu pārstāvji biotopus vērtē un izdala savās mežniecībās. Kā atzina Latvijas Dabas fonda pārstāvis Raimonds Bērmanis, šīs tikšanās ir ļoti svarīgas, jo, lai inventarizācija noritētu vienādi visā valstī, ir būtiski visiem ekologiem vienoties, kas ir un kas nav mežaudžu atslēgas biotops. Kā piemēru var minēt to, ka Gaujas baseina mežos ļoti izplatīts ir plaušķērpis, bet Zemgalē tas ir ļoti rets. Ekologi Zemgalē nogabalu, kurā ir plaušķērpis, noteikti atzīmētu kā mežaudžu atslēgas biotopu, bet Vidzemē pie šā ķērpja ir pierasts un to var neizdalīt kā īpašu. Tikšanās reizēs ekologam, kas savas pārraudzības mežos uzņem viesus, jāsameklē strīdīgi objekti, par kuriem viesi izsaka savas domas, lai salīdzinātu, kā rīkoties savā teritorijā. Nedrīkst pieļaut, ka vienā Latvijas reģionā audze tiek apstiprināta kā biotops, bet citur tā paliek nepamanīta.
Mežaudžu atslēgas biotopu izpēte Latvijā ir sākta 1997. gadā. Tas ir biotops, kurā sastopamas sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekotajos mežos. Termins ir atvasināts no apzīmējuma angļu valodā – key – habitat (atslēga – augu un dzīvnieku dabiskai videi). Tā latviskojums ir nepastarpināts tulkojums, kuram piemīt kāda būtiska iezīme, – aizslēgtu parasti glabā kaut ko vērtīgu, tas arī ir precīzs mežaudžu atslēgas biotopa būtības izteicējs: šajā vietā ir drošībā saglabātas ilglaicīgam mežam raksturīgās struktūras, jutīgas sugas un vēl nepārveidoti bioloģiskie procesi.
Palielinoties meža izmantošanas intensitātei, arvien samazinās teritoriju skaits, kur mežs saglabā tā ilglaicībai raksturīgās struktūras, procesus un sugas. Latviju starptautiski joprojām uzlūko kā zemi, kur dabas daudzveidība ir jūtami augstāka, nekā tas ir vairumā Ziemeļeiropas un Viduseiropas valstu.
Tomēr norises, kas notiek Latvijas mežos, ir līdzīgas tām, kas jau piemeklējušas rūpnieciski attīstītās valstis. Pārmaiņu negatīvā puse ir tā, ka zūd dzīves telpa konkrētām sugām, ieviešas vai savairojas mazprasīgi augi un dzīvnieki un sākas meža daudzveidības noplicināšanās. Negatīvā ietekme uz mežu nav visaptveroša, jo piemērotos apstākļos saglabājas nelieli meža nogabali, kur prasīgākās sugas spēj rast patvērumu. Savukārt šādu sugu pastāvēšana ir ciešā saistībā ar būtisku meža struktūru un procesu saglabāšanos. Tieši īpaši jutīgie augi, sēnes un dzīvnieki palīdz pazīt dabā Latvijas izcilākos mežus.
Laiks, kādā kokaudze sasniedz dabisko (bioloģisko) vecumu, ir jūtami ilgāks, nekā pašreiz tam ir atvēlēts, praksē veicot kārtējo meža cirti. Tādējādi salīdzinājumā ar neskartu mežu kokaudzē nepagūst izveidoties būtiskas struktūras, kas raksturīgas meža ilglaicībai, piemēram, liela diametra pārauguši un dobumaini koki, atšķirīgu sugu un izmēru atmirusi koksne un dažāda vecuma audzes.
Pēc tam, kad kāds meža nogabals tiek apstiprināts kā mežaudžu atslēgas biotops vai potenciālais mežaudžu atslēgas biotops, tajā tiek pārtraukta jebkura saimnieciskā darbība, izņemot gadījumus, ja tā ir vēlama, lai uzlabotu retas sugas eksistences apstākļus.
Zemgales mežos īpaši nozīmīga ir iespēja, nosakot mežaudžu atslēgas biotopus, saglabāt vērtīgus platlapju (ozoli, oši, vīksnas, gobas) nogabalus, kas veido mūsu novadam raksturīgo ainavu.
Tie, kas uztraucas, ka lielāko daļu Latvijas mežu varētu apstiprināt kā biotopus, var būt mierīgi, jo pagaidām tiek veikta visu mežu inventarizācija, lai izzinātu apstākļus. Turklāt iepriekšējie novērojumi liecina, ka Latvijas mežos tikai trīs procenti no kopplatības varētu atbilst mežaudžu atslēgas biotopu prasībām, turklāt tie ir izplatīti ļoti nevienmērīgi. Valsts meža dienesta darbinieki atzinīgi vērtē arī veiksmīgo sadarbību ar VAS «Latvijas valsts meži», kas tiešām ņem vērā noteiktos mežaudžu atslēgas biotopus un tos neizcērt, jo likums par to vēl nav pieņemts. Turklāt inventarizācija notiek tikai valsts mežos. Ja privātā meža īpašnieks vēlas konsultēties par videi draudzīgu mežsaimniecību, viņam jāvēršas pie sava rajona virsmežniecības ekologa. Vēl jāpiebilst, ka patvaļīgi malkas meklējumi mežā var beigties ar mežaudžu atslēgas biotopa izpostīšanu, jo iespējama situācija, ka tā lielākā vērtība ir lielais kritalu daudzums.
—-
Materiāls tapis sadarbībā ar Valsts meža dienestu, izmantota «Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata».
