Salām bagātākā ūdenskrātuve Jelgavas novadā vasarā dod veldzi un ziemā pievelk ar biezāku ledu.
Piebraucot pie Platones pamatskolas, skatam paveras Zemgalei neraksturīgs mākslīgs ezeriņš. Vecajiem melioratoriem tas ir atmiņā kā visai sarežģīts darbs, kurš arī mūsdienās dod savu labumu.
Par “naftas dolāriem” būvēja daudz
Pirms 19 gadiem uzņēmumu reģistrā beidza pastāvēt valsts mācību un pētījumu saimniecība “Jelgava”, kas padomju laikos apsaimniekoja ap četriem tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes. Toreizējais saimniecības meliorators un mežkopis Jāzeps Ošs stāsta, ka tolaik pa tiešo no vissavienības fondiem “učhozā” jeb mācību un pētījumu saimniecībā ieplūda liela nauda. Tā 70. gados Platonē tika uzbūvēta jauna pamatskolas ēka, LLU studentu kopmītnes, klubs, kurā klavieres spēlējis Raimonds Pauls. Atjaunotajā valstī lielu daļu no “Jelgavas” lauksaimniecības zemes ieguvuši sekmīgie kaimiņi – agrofirma “Lielvircava”, uzņēmums ar vācu kapitālu “Delagri”. Platonē gan vēl darbojas LLU mācību un pētījumu saimniecība “Pēterlauki”. Tomēr lielā mērā valsts mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” godība paliek pagātnē. Viens no tās lieciniekiem ir Platones upes aizsprosts ar apmēram trīs kilometrus garu ūdenskrātuvi, kas aizņem 38,5 hektārus ūdens spoguļvirsmas. Tā pastāv vēl aizvien un, kaut vasarā diezgan stipri aizaug ar apkārtējo lauku minerālmēslu uzbarotajām ūdenszālēm, kalpo gan makšķernieku, gan atpūtnieku priekam. Tiesa, oficiāla Jelgavas novada peldētava te nav. “Sirdsmājiņa”, maigās krasta smiltis un pludmales volejbola laukums šai vietā parādījās vēl Platones pagasta laikos. Kopš divtūkstošo gadu sākuma, izmantojot aizsprostu, darbojas uzņēmēja Ivana Bergmaņa hidroelektrostacija.
Vajadzēja peldētavu, bet būvēja laistītavu
Agrākais mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” direktors tagadējais LLU direktors Andrejs Garančs atceras, ka galvenais cēlonis, kāpēc ūdenskrātuve tika būvēta, bija vajadzība pēc peldvietas.
”Kopā ar Platones pamatskolas direktoru Artūru Hercu domājām, kā padarīt Platones ciemu pievilcīgāku gan vietējiem iedzīvotājiem, gan agronomijas, zooinženierijas un lauksaimniecības mehanizācijas studentiem, kas uz Platoni brauca praksē un tajā laikā dzīvoja kopmītnē,” atceras Andrejs Garančs. Izbūvējot ūdenskrātuvi, radās gan peldvieta, gan romantiskas saliņas. “Tajā laikā cēla jaunos korpusus Platones pamatskolai,” piebilst Andrejs Garančs. Izbūvējot dambi, tika iztaisnots un novirzīts no ciema centra lielceļš, pa kuru no Platones var aizbraukt uz Jēkabniekiem.
Projekta dokumenti liecina, ka Maskavā Platones ūdenskrātuve tika prezentēta kā nozīmīga meliorācijas sistēmas būve, kas turklāt domāta simtiem hektāru ganību laistīšanai. Par to, cik efektīvi, ar jaudīgiem sūkņiem pumpējot uzkrāto Platonītes ūdeni, tika laistītas saimniecības ganības, ziņu trūkst. Gan Andrejs Garančs, gan Jāzeps Ošs atzīst, ka svarīgāka bija ūdenskrātuves kā atpūtas zonas nozīme. Tā nu sanāk, ka vietējie var pateikties Krievijas ienesīgajiem “naftas dolāriem”, kas stutēja padomju impēriju un deva iespēju kaut cik attīstīt dažādas citas dzīves jomas.
Ūdenskrātuvi būvēja Ozolnieku PMK-13 melioratori. Platones upes aizsprosta un slūžu būvei tika izmantoti gandrīz 1000 kubikmetri Ozolniekos sajaukta betona. Agrākais Ozolnieku novada pašvaldības vadītājs un toreizējais darbu vadītājs Māris Ainārs atceras, ka lieta bija sarežģīta, taču, piesaistot lietuviešu kolēģus hidrotehnikas speciālistus trīs brāļus Klovus un viņu brigādi, viss izdevās tehniski augstā līmenī. “Līdzīga ūdenskrātuve ir Gulbju ezers Kroņaucē, kas atrodas pie Auces un Govaiņa sateces,” piebilst Māris Ainārs.
Ūdenskrātuvei bija apzaļumošanas plāns
“Interesanti bija ar savu aci redzēt, cik skaists grants slānis ir upes senlejas platumā. Liekot pamatus Platones aizsprosta slūžām, šis skaistās grants slānis tika norakts un aizpildīts, lai novērstu ūdens sūkšanos jeb filtrāciju zem aizsprosta. Dīvaini, ka visā senās upes gultnes platumā straume nez no kurienes bija nesusi tīru granti. Vispār aizsprosta būve bija iespaidīga – gandrīz divu stāvu mājas augstumā,” atceras Jāzeps Ošs. Viņš jautājumiem par aizsprosta drošību pievērš īpašu uzmanību. Paļaujoties, ka viss būs kārtībā, Jāzeps Ošs simt metru lejpus aizsprosta slūžām ir iekopis zemi un novietojis lapeni. Atceroties ūdenskrātuves izveidošanu, viņš piebilst, ka tolaik ar buldozeriem izstumti 36 400 kubikmetri grunts – auglīga upes palienes zeme. “Pierādīts, ka metru dziļš ūdens tik strauji necaursilst un neaizaug kā seklāks. Tādēļ notika cīņa par katru centimetru. Itin bieži parādījos buldozeru priekšā ar nivelieri un latu,” stāsta Jāzeps Ošs.
Darbu gaitā projektu nācās uzlabot, ūdenskrātuves gultnes izbūvi tāmē gandrīz dubultot. Sākumā bija domāts, ka ūdenskrātuvē būs divas salas, bet galu galā nācās izveidot sešas, jo vienkārši nebija kur likt zemi. Jaunā inženiera Jāzepa Oša kundze Pārsla, kas bija dzimusi platoniece, beidzot Bulduru Dārzkopības tehnikumu, izstrādāja diplomprojektu par Platones ūdenskrātuves un tai piegulošo teritoriju labiekārtošanu un apzaļumošanu.
Absolventi bērzus kopa
Pirmā augšpus aizsprosta ir Absolventu sala, kas atrodas tieši pretī Platones pamatskolai. Tās absolventi salā ir sastādījuši bērzus, pie kuriem, pēc Jāzepa Oša domām, vajadzētu uzrakstus, kuri tad ir attiecīgā koka stādītāji. Vircavas vidusskolas (tās filiāle tagad ir Platones pamatskola) direktore un Platones iedzīvotāja Eva Fišere stāsta, ka nu jau vairāk nekā divdesmit gadu saliņā bērzi nav stādīti, taču vēl ilgu laiku agrākie absolventi salidojumos braukuši apkopt savus stādījumus. “Sausākā vasarā līdz salai var aizbrist,” piebilst direktore. Par to, ka bērzu stādīšanas tradīciju varētu atjaunot, pedagogi ir skeptiski. Pirmkārt saliņa ir par mazu, lai atrastos vieta vēl daudzu izlaidumu absolventu stādītajiem kociņiem. Eva Fišere uzskata, ka Platonē skolai ir perspektīva, mazo bērnu skaits aug. Melioratoru būvētā ūdenskrātuve, viņasprāt, ir svarīga tādēļ, ka Platones skolā tiek rīkotas vasaras nometnes, un to rīkotājiem peldētavas tuvums ir svarīgs nosacījums. Es arī pati tur labprāt peldos. Pašvaldība šo vietu vienmēr sakopj. Pa nobērtajām smiltiņām ir patīkami iebrist ūdenī,” teic Eva Fišere.
Viena no ūdenskrātuves salām ir dots Muzikantu nosaukums. Jāzeps Ošs stāsta, ka tā bija nodota Platones pūtēju orķestra aprūpē. “Stādījām un spēlējām, es arī pats piecpadsmit gadu pūtu “altiņu”, bet šodien saliņā džungļi,” pūtējs pukojas par kārklos ieaugušajiem “iespēlētajiem” kokiem. Taču sala un trīsdesmit metru garā laipa, kas uz to ved no “kontinenta”, vēl aizvien atgādina, ka Platonē mācību un pētījumu saimniecības laikā bija izcils pūtēju orķestris, ko vadīja konservatorijas students, tagad Latvijas pūtēju orķestru virsdiriģents Haralds Bārzdiņš. Viņš orķestri aizvedis līdz dziesmu svētkiem. Pašā Platonē orķestra kodolā bija selekcionārs un trompetists Alberts Saulītis, kā arī dzelzceļnieks Ādolfs Briška. Jāpiebilst, ka tajā laikā uz Platoni varēja aizbraukt arī ar vilcienu, kuram galastacija bija Elejā. Savulaik liepas un ozoli stādīti arī uz Bērnības salas. Jāzeps Ošs novērojis, ka tagad tur ligzdo gulbji, tādēļ labāk salai pārāk netuvoties. Aizgājis laiks, kad tur cēlās bērni ar kūmām. Platonē ir arī Makšķernieku sala, kas tā nosaukta tādēļ, ka nevarēja atrast, kas to kopj. Ir arī Jaunlaulāto sala, kur koki stādīti kāzu dienā. Jāzeps Ošs uzsver, ka salu vārdu došana notika sabiedriskajās aktivitātēs, kur galvenā organizatore bija Platones kultūras nama direktore Zenta Solodka. Īpaši pasākumi tika organizēti pensionāriem Pensionāru līča un pussalas rajonā, arī šobrīd te ir sakopts. Izskaidrojums vienkāršs – līdzās ir Zentas piemājas saimniecības robežas.
Pie Mēra kapiem nespokojas
Ejot pa uzbērumu ar caurteku, var nokļūt uz ūdenskrātuvē lielākās Draudzības jeb Sprīžu salas, kas agrāk bija iecienīta melioratoru atpūtas vieta. Tuvējo lauku māju “Kaiju” īpašnieks Zemessardzes veterāns un vokālā ansambļa “Junda” dziedātājs Kārlis Sviklis salu ir privatizējis un tur uzbūvējis pirtiņu. Jāzeps Ošs atceras, ka pie tagadējās Sprīžu salas, rokot pirmo tranšeju, ekskavatorists pārsteigts pamanīja vecus dzeltenus cilvēka kaulus. “Pirmais, kam kolēģis jautāja, ko darīt, biju es. Nospriedām, ka raksim tālāk un noglabāsim kaulus vēl dziļāk, nekā tie bija gulējuši pirms tam,” stāsta Jāzeps Ošs. “Kaulu vēsts” ātri izplatījusies un nonākusi arī vecāku ļaužu ausīs. “Toreiz Antonijas Zelles māte pastāstīja senču leģendu, ka Platones ļaudis, kuri bija miruši Lielā mēra laikos (ap 1704. gadu), tika apglabāti atsevišķā vietā un varētu būt, ka mēs bijām trāpījuši mēra kapiem.”
Jāzeps Ošs, runājot par Platones vēsturi, teic, ka der pieminēt vēl vienu piedzīvojumu, kas saistīts ar meliorācijas darbiem. Proti, 1964. gadā, drenējot pļavu Platones upes ielejā starp Kazākiem un Baložiem, ticis izrakts karavīrs pilnā apbruņojumā un ar visu zirgu… Protams, tikai kauli un dzelzs. Jāzeps Ošs paskaidro, ka līdz 1861. gadam taisnās Elejas šosejas nebija, ceļš uz Parīzi gāja tieši caur Platoni.
Jonišķu mēslus no Sesavas novirzīja uz Platoni
Jāzeps Ošs kritiski atzīst, ka Platones ūdenskrātuvei ir arī negatīvās puses. Proti, agrāk tuvējās apkārtnes lauku mājās akās bija tīrs un dzidrs dzeramais ūdens, kura varbūt kādā karstākā vasarā arī pietrūka. Kopš ūdenskrātuves izveidošanas akās ūdens nekad netrūkst, taču tas svārstās reizē ar HES cilāto ūdenskrātuves līmeni un vairs nav tik tīrs.
Negaidīti jau 1978. gada ziemā atklājās, ka Platones upē ūdens zem ledus smako. Bet 1982. gada ziemā ūdens ūdenskrātuvē kļuva tik melns un smirdīgs, ka bija nekavējoties jānovērš cēloni. Noskaidrojās, ka smakojošais ūdens pietek pa Sidrabi, kas Latvijā plūst tikai pa mežiem, tātad vaina jāmeklē Lietuvā. Tad, iebraucot Lietuvā, atklājās, ka Sidrabē ir ielaista Jonišķu kanalizācija. Piesārņojuma avots bija piecdesmit centimetru resna dzelzs caurule, kas pilna gāza ārā neattīrītu pilsētas kanalizācijas ūdeni. Jāzeps Ošs ziņoja uz Maskavu, un drīz vien Jonišķos attīrīšanas ietaises darbojās reāli. “Un tomēr – Jonišķi taču pastāv jau sen. Kāpēc tikai 70. gadu beigās mums sākās problēmas?” toreiz jautāja Jāzeps Ošs. Tad viņš noskaidroja, ka līdz 1975. gadam visi pilsētas kanalizācijas ūdeņi neattīrīti tecēja citā, dabiskā virzienā uz Sesavas upīti. “”Padomju Jaunatnes” un “Avangarda” kolhozu priekšsēži noorganizēja somu pirti ar Jonišķu izpildu komitejas priekšsēdi. Tā tika sarunāts, ka kanalizācijas noteci pārraks uz Platones baseinu. Jonišķi ir uz Sesavas un Platones sateces baseinu robežas, un “kungiem” bija viegli izlemt, kur netīrumus laist. Bija jāpārrok tikai viens pauguriņš… un tā arī izdarīja,” stāsta Jāzeps Ošs.
Ievērojot piesārņojuma draudus, lai Platonē peldēšanās kļūtu drošāka, ūdenskrātuves būvniekam tika palūgts ar zemes valni atdalīt peldētavu no pārējās ūdenskrātuves. “Pēc gadsimta ceturkšņa var redzēt, ka norobežojošais dambis ir nosēdies un ūdeņi draud savienoties, bet tam nav nozīmes, jo ūdens arī ūdenskrātuvē kļuvis pietiekami tīrs. Ir citi laiki,” secina Jāzeps Ošs. Viņš cer, ka salām bagātā Platones ūdenskrātuve, tāpat kā Ģederta Eliasa “Zīlēni” un Pēterlauku vējdzirnavas, varētu kļūt par vietējā tūrisma objektu. Ziemā ūdenskrātuvi ir iecienījuši zemledus makšķernieki. Šeit drošs ledus izveidojas ātrāk nekā Lielupē un tiek runāts pat par septiņus kilogramus smagām līdakām. Tiesa, šoziem makšķerēšanas sezona arī Platonē varētu būt cauri.
