Pirms 40 gadiem
1978. gada 1. februārī
Padomju skolas jaunie uzdevumi
“Visu tipu vidējās mācību iestādēs 1977. gadā mūsu valstī mācījās 97 procenti astoto klašu absolventu. Vispārējā vidējā izglītība kļuvusi par padomju dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Pagājušajā gadā vidējās izglītības pilnu kursu mūsu valstī beidza ap pieci miljoni cilvēku. Tātad vairāk nekā 94 procenti jauniešu, kuri pirms 10–11 gadiem iestājās pirmajā klasē, ieguva vidējo izglītību. Šim rādītājam līdzīgu vidējās izglītības ziņā nav nekur visā pasaulē, jo nav reālu iespēju mācīties bērniem vēl daudzās kapitālistiskajās valstīs,” laikrakstā pauž pilsētas Izpildkomitejas Tautas izglītības nodaļas inspektore A.Maškova.
“Pārlūkotais tautas izglītības saturs, kas radis atspoguļojumu jaunajās mācību programmās un grāmatās, iegājis skolu ikdienā. Pedagogi ieguldījuši milzīgu darbu un enerģiju šai pārejas procesā, tas kļuvis pilnīgāks, vairāk atspoguļo zinātnes un tehnikas sasniegumus. Sākta kompleksas pieejas ieviešana skolēnu audzināšanā.”
Palīgā sauciens nevietā
“Cik nesen vēl, kad platoniešiem nebija ne kārtīgas kino zāles, ne sava kluba. Filmas skatījās zemā, seansiem nepiemērotā telpā ciema Izpildkomitejas ēkā, bet mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem bija jāsamierinās ar Vecplatones astoņgadīgās skolas šaurību. Taču pat toreiz nevarēja sacīt, ka kultūras dzīvē būtu iestājies pilnīgs apsīkums. Cik nu varēja, strādāja arī tādos apstākļos. Atceros, Platones ciema jauktais koris jau tad bija respektējama muzicējoša vienība, guva panākumus skatēs. Arī jauniešu deju kolektīvs rajona mērogā kotējās visai augstu,” atminas G.Krūmiņš.
“Tagad Platones ciemu grezno staltā, stiklos mirdzošā celtne, kurā draudzīgi savienojušās LLA mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” kantora un kultūras nama telpas,” viņš turpina. “Nu ciema kultūras dzīves sejā daudz kas mainījies. Agrāk Platonē varēja ieraudzīt tikai kino afišas. Tagad daudzkrāsaini plakāti gandrīz vai ik nedēļas vēsta par viesizrādēm un vieskoncertiem, kuros piedalās mūsu un citu savienoto republiku mākslinieki. Retums nav vairs arī Maskavas koncertkolektīvu ierašanās. Platoniešiem bija dota iespēja tikties pat ar Vācijas Demokrātiskās Republikas pārstāvjiem. Daudzpusīgi tematiskie vakari kultūras namā reizes divas mēnesī pulcē speciālistus, dažādu nozaru darbiniekus, pensionārus un vispār ciema iedzīvotājus. Tajos daudzkārt piedalās uzaicinātie ciemiņi no Rīgas un Jelgavas, citus vakarus kuplina pašu māju pašdarbības mākslinieki. Mākslinieciskā pašdarbība jaunajās telpās ieguvusi pavisam citu iespēju krāšņi uzplaukt. Ciema ļaudis savus talantus var attīstīt 11 pašdarbības kolektīvos. Par vērienīgākajiem kolektīviem izvērsušies jauktais koris un pūtēju orķestris.”
Cilvēkam – cilvēcisku attieksmi
“Katram dzīvē var pienākt tāda bēda kā ilgstoša ārstēšanās slimnīcā. Cilvēks tad, nedēļām atrodoties citādos apstākļos, vērīgāk ieskatās apkārtnē, pats sevī, daudz domā par saviem ģimenes locekļiem un darba biedriem,” raksta Zaļenieku sovhoztehnikuma pasniedzēja L.Štauere.
“Arī man nācās kādu laiku būt Jelgavas slimnīcā, izjust ārstu G.Sverdlova, J.Kleimanes un I.Dardikas rūpes un pārvarēt slimību ne tikai ar medikamentu palīdzību, bet arī ar speciālistu uzmundrinošo smaidu, laipniem vārdiem, humoru. Tam visam līdzās bijusi gan medmāsu akurātība un rūpes, gan sanitāru it kā necilais, bet tik vajadzīgais ikdienas darbs.”
Izmantots Jelgavas pilsētas bibliotēkas arhīvs
