“Savā “Facebook” kontā dalījos pārdomās par to, cik neefektīvi darbojas Dobeles dzelzceļa pārbrauktuve un cik daudz laika zaudē pilsētnieki. Ņemot vērā, ka ar ierakstu dalījušies vairāk nekā 400 cilvēku un vairāk nekā 160 nospieduši “Patīk”, pieļauju, ka līdzīgās domās ir liels skaits pilsētas iedzīvotāju,” situāciju pie dzelzceļa pārbrauktuves Dobelē vērtē tās iedzīvotājs Miks Lūsis.
Pārmijas režīma varenībai
“Desmitiem, iespējams, simtiem reižu, stāvot, precīzāk sakot, nīkstot, pie centrālās un vienīgās Dobeles dzelzceļa pārbrauktuves, kuras aizvēršana paralizē satiksmi pilsētā, esmu domājis, cik daudz laika zaudēju ne tikai es, bet arī citi dobelnieki un cik neefektīva ir tāda saimniekošana pilsētai. Turklāt liela daļa no šī laika tiek nodedzināta nevis, kad garām brauc kravas vilciens, bet vienkārši tiek stumdīti vagoni un, būsim godīgi, dažkārt minūtēm ilgi nenotiek nekas. Cik minūtes, stundas tiek pavadītas gaidot, kamēr dzelzceļa pārbrauktuve atvērsies? Reiz, kad sāku interesēties, kāpēc tas tā, labs draugs pastāstīja versiju, ka pārmijas tik tuvu pilsētā vienīgajai dzelzceļa pārbrauktuvei uzstādītas padomju laikos, lai demonstrētu pastāvošā režīma varenību un piespiestu cilvēkus stāvēt un skatīties, cik aktīvi noris padomju dzelzceļa darbs. Ja tā, tad tas ir izdevies un strādā joprojām (piedevām krietni efektīvāk nekā padomju gados, jo spēkratu kļuvis nesalīdzināmi vairāk). Katru reizi, kad ir jāsteidzas, piemēram, lai bērnus aizvestu uz dejošanu vai mājup, taču pārbrauktuve ir ciet un vilciena labu laiku nav, ir bezspēcības un bezjēdzīgi zaudēta laika sajūta. Un, kad brauc divi vilcieni un tiem pa vidu uz dažām minūtēm pārbrauktuvi varētu atvērt, bet barjera paliek nolaista, sastrēgums turpina augt un augt, un augt… Kāpēc tā? Varbūt “Latvijas dzelzceļš” normatīvu robežās varētu uzlabot pārbrauktuves caurlaides spēju. Savu vārdu varētu teikt un palīdzēt novērst šo pilsētas infrastruktūras absurdo situāciju arī viens no Dobeles ekonomikas stūrakmeņiem – “Dobeles dzirnavnieks”. Mūsdienās, kad laiks ir tik dārgs, pilsētā, kurā viss ir piecu minūšu attālumā, reizēm sēžam 15 minūtes pie aizvērtas dzelzceļa barjeras, vērojam, kā šurpu turpu lēnā garā stumdās vagoni, un domājam – kāpēc to nevar darīt 200 metru tālāk?” M.Lūsis raksta savā “Facebook” profilā.
Risinājumu rast grūti
Situāciju skaidro VAS “Latvijas dzelzceļš” preses sekretārs Māris Ozols: “Ja cilvēki sūdzas, galvenais, ko mēs lūdzam, – noteikti ievērot un darīt mums zināmu, kurā datumā un cikos pārbrauktuve bija ciet. Tad šo informāciju nododam tālāk galvenajam tehniskajam inspektoram, kurš to pārbauda un pieprasa papildu informāciju, ja nepieciešams. Diemžēl cilvēki bieži vien nevar mums sniegt precīzas ziņas. Ar vēstules autoru Miku Lūsi mēs kontaktējāmies, bet arī viņš nevarēja pateikt precīzu laiku.”
Minētā pārbrauktuve ir izbūvēta dzelzceļa stacijas teritorijā, un stacijā notiek manevrēšanas darbi – tiek savienoti, atvienoti vagoni –, tāpēc pārbrauktuve var ilgāk būt ciet. “Mums ir sadarbība ar AS “Dobeles dzirnavnieks”,” turpina M.Ozols, “un, uzņēmuma ražošanas apjomam augot, palielinās arī to kravu skaits, kuras vedam uz ostu. Nevaru solīt, ka viss tiks atrisināts. Ja vilcieniem ir jāmanevrē, tad tas tiks darīts, jo krava ir jāizved un vagoni jāaizved. Augot pārvadājamām kravām, palielinās arī manevrēšanas apjoms. Pārbrauktuve jau vēsturiski izveidota vietā, kur iet autoceļš un notiek iebraukšana pilsētā. Arī “Latvijas dzelzceļam” būtu labāk, ja pārbrauktuve atrastos, piemēram, posmā, kur ved divi sliežu ceļi, bet vēsturiski ir izveidojies tā. Raugoties no drošības viedokļa, mēs nevaram pieļaut, ka, stacijā notiekot manevrēšanas darbiem, pārbrauktuve paliktu vaļā.”
Nav pašvaldības kompetencē
Savukārt Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs skaidro, ka dzelzceļa satiksmes organizācija nav pašvaldības kompetencē un tieši ietekmēt pašvaldība to nevar. Viņš situāciju sauc par nedaudz pārspīlētu, jo sastrēgumi pie pārbrauktuves neesot tik sistemātiski un bieži. Arī “Dobeles dzirnavnieks” savas kravas nekraujot katru dienu. Taču izpilddirektora vietnieks saprot cilvēkus, kad viņiem brīžos, kad notiek lielā pārbīdīšanās, ir nepatīkami un uznāk dusmas.
“Tas nenozīmē, ka Dobeles novada pašvaldībai ir vienaldzīga situācija ar dzelzceļa pārbrauktuvi un tā savu iespēju robežās nav to risinājusi un neturpina meklēt variantus. Notikusi gan sarakste, gan konsultācijas ne tikai ar “Latvijas dzelzceļu”, bet arī ar “Dobeles dzirnavnieku”, pašvaldībai mēģinot rast kompromisu un panākt pārbrauktuves neslēgšanu satiksmes slodzes stundās no rīta un vakarā. Sarunas periodiski tiek atsāktas, bet jūtamu rezultātu pagaidām nav,” teic izpilddirektora vietnieks.
Viņš arī uzsver, ka pašvaldībai nav un pārskatāmā nākotnē nebūs resursu, lai pārbūvētu šķērsojumu, turklāt nekādus akveduktus vai tuneļus tur izbūvēt nav iespējams, jo nav vietas un turpat atrodas stacija. Vienīgie ekonomiski pamatotie risinājumi ir dzelzceļa mezgla pārbūve ar pārmiju pārnešanu vai apvedceļš, kura trasējums jau ir akceptēts, bet izbūve paredzama visai tālā nākotnē, jo Dobele nav tranzīta pilsēta, tāpēc, visticamāk, tai netiks piešķirta prioritāte.
Tieši tranzīts pa Brīvības ielu pēdējos gados jūtami audzis. Problēmas nav tikai ar iebraukšanu pilsētā, vēl smagāka situācija pēc pārbrauktuves slēgšanas izveidojas pašā pilsētā, kur sastrēgumi ir visos Brīvības ielas krustojumos, skaidro G.Kurlovičs. Brīvības ielas noslodze augusi pēdējos gados, un to neveicina vietējie, bet gan cilvēki, kuri nolemj nobraukt no Liepājas šosejas un viņiem vien zināmu iemeslu dēļ doties cauri pilsētai.
“Jāņem vērā, ka “Latvijas dzelzceļš” kā jebkura kapitālsabiedrība nav ieinteresēts investēt pasākumā, kas nenesīs peļņu. Tāpat “Dobeles dzirnavnieks” ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā, ar nozīmīgu ietekmi novada ekonomikā, kura darbības kavēšana iedzīvotājiem nesīs tikai zaudējumus. Precīzi prognozēt pārbrauktuves slēgšanu iespējams tikai pasažieru vilcieniem un regulārajiem reisiem. Diemžēl būtiski situācijas uzlabojumi tuvākajā nākotnē nav gaidāmi. Ilgstošas pārbrauktuves slēgšanas gadījumi nav katru dienu, tāpēc dramatizēt problēmu arī nevajadzētu. Diemžēl situācijās, kad ļoti jāsteidzas, viens gadījums parasti izraisa negatīvas emocijas, kas traucē objektīvi vērtēt apstākļus, un liekas, ka visam ir vienkārši risinājumi, bet neviens negrib neko darīt,” klāsta pašvaldības amatpersona.
Risinājums – tunelis vai tilts
AS “Dobeles dzirnavnieks” loģistikas vadītājs Ēriks Rozenfelds atzīst, ka nevar paust uzņēmuma oficiālo viedokli, taču var izskaidrot situāciju. “Neviens nav vainīgs, ja vēsturiski dzelzceļa infrastruktūra mazākās pilsētās uzbūvēta tā, ka šķērso maģistrālos ceļus,” viņš saka, piebilstot, ka tur neko nevar darīt un “Latvijas dzelzceļš” velti cenšoties visu novelt uz uzņēmuma pleciem. Dobeles stacijā kravas tiek ievestas un izvestas. Noteikumi atļauj pārbrauktuvi aizvērt uz 15 minūtēm, tad tā ir jāatver, jāpalaiž mašīnu plūsma, pēc tam var vērt atkal ciet.”
Vēstules autoram Ē.Rozenfelds iesaka: “Ja gaidīt šķiet par ilgu, no rīta, dodoties uz darbu, jāceļas piecas minūtes agrāk!”Viņš minēja arī savu pieredzi Rīgā pie Šķirotavas stacijas vai centrālā termināļa, kur pārvietojas trīs četras reizes garāki vilciena sastāvi un nācies gaidīt stundu. Kāds ir Dobeles pārbrauktuves problēmas risinājums? “Tunelis vai tilts,” uzskata loģistikas vadītājs.
Viņš stāsta, ka stacijā vilciena vagons par brīvu var stāvēt divas stundas, ja stāv ilgāk, tad jāmaksā, tā ka uzņēmums nav ieinteresēts neko kavēt. Tas ir “Latvijas dzelzceļa” darbs – nodrošināt kravu pārvadāšanu un savākt pilnos vagonus no stacijas. Paņemšanas lokomotīve to arī dara. “Tā ir “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūra, un mums tur nav iespēju iesaistīties,” secina Ē.Rozenfelds.
Viņš arī piebilst, ka “Dobeles dzirnavniekam” ir pašam savi sliežu ceļi, kas nešķērso pārbrauktuvi. Dobeles dzelzceļa stacija ir tranzīta stacija, caur kuru nāk arī kravas no Saldus un Liepājas, un “Dobeles dzirnavnieks” nav vienīgais, kurš ved savas kravas. Tiek vesti gan uzņēmuma “Latagra” minerālmēsli, gan “Latraps” un vēl citu uzņēmumu kravas.
