“Mēs atskatāmies uz Latvijas simts gadiem, taču mūsu bērni būs tie, kas veidos nākotnes Latviju. Bērnudārzi ir kalves, kurās bērni iepazīst latvisko dzīvesziņu, tāpēc mēs sajūtam ļoti lielu atbildību,” teic pirmsskolas izglītības iestādes “Rotaļa” vadītāja Ilze Putniece. Sākot ar janvāri, kurā uzmanības centrā bija latviešu tautastērps, bērnudārza audzēkņi visa gada garumā tematiskos pasākumos svinēs valsts dzimšanas dienu.
Zina, kas ir spanga
Janvāris un februāris “Rotaļā” ir latviešu tautastērpu mēneši. Jau ienākot izglītības iestādē, skatam paveras izstāde, kurā var aplūkot izglītības iestādes darbinieka Pētera Pridāna un viņa sievas Aijas (abi ir Ozolnieku tautas deju kolektīva dejotāji) tērpus. Turpat blakus bērni, vecāki un pedagogi var iepazīties ar tautastērpu vēsturi, bet tie mazie ķipari, kas jau prot lasīt, īpašā spēlē tērpa detaļu nosaukumu piespraust pie atbilstoša apģērba gabala. Ar vecāku un pedagogu atbalstu tautastērpu izstādes sarīkotas arī grupās. Trīsgadnieki apguvuši kā sieviešu, tā vīriešu tautastērpa detaļu nosaukumus un iemācījušies pat tik sarežģītu nosaukumu kā spanga. Kā stāsta pedagoģe Aija Ridere, bērniem rādīts arī video, kur redzams Dziesmu svētku koris tērpos.
Savukārt vecākie bērni apguvuši latvju rakstu zīmes un pieaugušo uzraudzībā tās mācās iededzināt kokā, izšuj vai izliek smiltīs no pupām. Pedagoģes novērojušas, ka vislabāk izšuvumi padodas zēniem – puikas ir pacietīgāki, viņas secina. Lielie bērni arī izmantojuši pilsētas piedāvāto iespēju apmeklēt aušanas studiju, iepazīstot šo arodu. Daudzi bērni tautastērpus ir redzējuši dabā un pat valkājuši jau iepriekš, jo dejo pilsētas tautas deju kolektīvos. Tāpat daļa skolotāju gan dzied, gan dejo, tāpēc arī viņām tautastērps nav nekas svešs.
Vadītājas vietniece Anita Kupste savu tautastērpu iegādājusies pati. “Ja viss skolas laiks pavadīts koros un tautas deju kolektīvos, latvietim gribas, lai būtu tautastērps mājās,” teic A.Kupste. Savukārt mūzikas skolotāja Inga Rasmane simtgadīgo tautastērpu mantojusi no vecmāmiņas un var lepoties ar izšūtu blūzi, brunčiem izcilā stāvoklī un jostu. Villaini gan apskādējušas kodes. Vecmāmiņa spēlējusi teātrī, bijusi aktīva pilsētas pasākumu un arī Dziesmu svētku dalībniece.
Veidos kopīgu grāmatu un jostu
Iestādes vadītāja lepojas ar radošajiem kolēģiem, atsaucīgajiem vecākiem un bērniem, kuri iesaistās ideju īstenošanā. “Ja bērnam ģimenē latviskā dzīvesziņa netiek ielikta, to ieaudzināt nevar. Pasākumos var redzēt, kura ģimene ir tālu no tās. Tad jābalstās uz tiem, kas dzied, dejo, kam tradīcijas lielākā vai mazākā mērā ir pazīstamas. Bērnam tās jāpasniedz interesanti, tad viņi sajūt ar sirsniņu un atceras. Ļoti svarīgi bērniem to iedot tagad, jo viņi būs tie, kas veidos Latviju tālāk,” tā I.Putniece. Latviskais bērnudārzā tiek apgūts, gan mācoties tautasdziesmas un rotaļas, gan apmeklējot maizes ceptuvi, gan valsts svētku laikā dodoties pašiem savā gājienā pa blakus esošo Lāčplēša ielu, gan sadarbojoties ar LLU veterināro klīniku. Tur pilsētas bērniem, ar labdarības mērķi dodoties pie suņiem un kaķiem, gadās iespēja apmeklēt arī kādu tobrīd klīnikā esošu zirgu, gotiņu vai kazu un arī uzzināt, kā, piemēram, rodas piens. Reiz pat kāds tētis uz bērnudārzu atnesis jaunpienu, kas turpat krāsnī pārtapis gardumā. “Jēdziens “Latvija” jau sastāv no šiem mazajiem mozaīkas gabaliņiem. Cik mēs tos atradīsim krāsainus, nopulēsim un ieliksim pareizā vietā, tik tas mūsu mazais bērns iegūs Latvijas sajūtu. Senāk mums bija vecmāmiņas, kuras mācīja, kas latvietim ir svēts, ka maizīte ir jāpaceļ, to nedrīkst mest, ja ir svētki, tad jāuzvelk balta blūze. Tagad vecmāmiņas vēl ir jaunas, visas strādā, viņām nav laika, nav tā vieduma. Tad ir ļoti svarīgi, ko bērnudārzs iemāca. Mēs ļoti cenšamies, un ir vecāki, kas mūs ļoti atbalsta. Mums tas ir ļoti svarīgi,” tā I.Putniece.
Gada pasākumu plānā “Rotaļā” ir arī stafetes kopā ar latviešu pasaku tēliem, pasaku pēcpusdiena, bērnu zīmējumu izstāde, Līgo dienas pasākums, fotokolāžu izstāde, grāmatas “Mana Latvija” izveide un citi. Tāpat kā uz valsts dzimšanas dienu pirms pieciem gadiem, arī šogad bērni veidos kopīgu grāmatu par savu Latviju, bet kopā ar vecākiem krāsos katrs savu jostas fragmentu, no kuriem tiks izveidota kopīga josta cauri visam bērnudārzam.
