“Man patīk zīmēt ar zīmuli, pildspalvu, rapidogrāfu un citiem grafiskajiem līdzekļiem, tāpēc vairums darbu ir monohromie zīmējumi,” par izstādi “Štrihs”, kas līdz 25. februārim skatāma Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, saka māksliniece Natālija Nemņaševa.
Māksliniece dzimusi 1986. gadā Ventspilī. 2010. gadā absolvējusi LLU ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātē. Kopš skolas laika N.Nemņaševa apmeklē zīmēšanas nodarbības mākslas studijās. “Mākslinieka līnija, tāpat kā cilvēka rokraksts, ir katram īpaša. Tieši tā arī padara mākslas darbu par unikālu un pievilcīgu. Melnbaltajā zīmējumā, tāpat kā melnbaltajā fotogrāfijā, jābūt gradācijai no vistumšākā līdz visgaišākajam tonim,” šo un vēl citus principus māksliniece joprojām ņem vērā, veidojot savus darbus.
“Man patīk zīmēt ainavas – tās ir gan skaistās lauku, gan pilsētas ainavas. Izvēlētajai profesijai arī ir sava nozīme – ainavu arhitektūru studējot, parādās iespēja dziļāk un labāk saskatīt ainavas vērtību, mīlēt un attēlot dabu. Man patīk zīmēt savas dzimtās pilsētas skatus, jo pilsētā ir tik daudz skaistu vietu un pievilcīgu ainavu, bet īpaši vērtīgi un skaisti, manuprāt, ir zīmēt klusās un mierīgās vecās ieliņas vecpilsētā, jo tām piemīt īpašs šarms un noslēpumainība,” stāsta N.Nemņaševa. Viņa labprāt piedalās plenēros, jo tajos var “uzlādēties”, iegūt jaunu pieredzi, pozitīvas emocijas un vēlmi darboties tālāk. Tāpat māksliniecei patīk strādāt studijā, īpaši, ja blakus ir laba un draudzīga kompānija. N.Nemņaševai tuva ir klusā daba, jo tajā “visvienkāršākajos priekšmetos var ienest dzīvību un piešķirt tiem dvēseli”. Viņa labprāt zīmē ziedus, “jo parādās iespēja vērot un studēt dabas skaistumu – ziedu zīmēšana ir līdzīga meditācijai”. Māksliniecei patīk arī smalki radoši darbi, tāpēc ar lielu prieku viņa gatavo apsveikuma un dāvanu kartītes, ielūgumus.
