Lai arī ānenieki Ozolnieku novada pašvaldībā sūdzas par uzņēmuma SIA “Āne EP” daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu un 2016. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tam piemēroja Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, visai pārliecinoši ar astoņām balsīm “par” februāra sēdē novada dome nodeva astoņas šī ciemata daudzdzīvokļu mājas SIA “Āne EP” apsaimniekošanā.
Domei jābūt korektai
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš skaidro, ka domei šajā gadījumā jābūt juridiski korektai. Proti, mājas bez apsaimniekotāja palikt nevar un, ja paši dzīvokļu īpašnieki nav izveidojuši mājas apsaimniekošanas biedrības, tad cita varianta nemaz nav. Tomēr tajā pašā domes sēdē iebildumus cēla Ānes iedzīvotājs un deputāts Igors Orlovs. Viņš minēja, ka, piemēram, 13 dzīvokļu mājā Celtnieku ielā 13 “Āne EP” pagarinājusi apsaimniekošanas tiesības ar viltotiem dokumentiem. Proti, līgumā ar uzņēmumu piecu dzīvokļu īpašnieku paraksti, viņaprāt, nav korekti. Turklāt šajā mājā ir pieci pašvaldības dzīvokļi un pašvaldības viedoklis ēkas apsaimniekošanas jautājumā vispār nav ņemts vērā. Domes priekšsēdētājs D.Liepiņš iebilda, ka nav domes kompetencē noteikt to, vai minētie paraksti ir viltoti vai ne. Viņaprāt, šajā gadījumā varbūt būtu jāiesaista Valsts policija (deputāts I.Orlovs ir sūdzējies prokuratūrā, kas savukārt sūdzību pārsūtījusi policijai). D.Liepiņš spriež, ka pašvaldības dzīvokļi tomēr šajā mājā ir mazākums un noteicošais vārds iznāk dzīvokļu īpašniekiem.
SIA “Āne EP” valdes locekle Jeļena Baranovska uzsver, ka paraksts, kā arī ziņu sniegšana ir paša cilvēka godaprāta jautājums. “Ja īpašnieks konstatējis, ka viņa vietā bez tiesiska pamata parakstījusies cita persona, ar iesniegumu jāvēršas tiesībsargājošā iestādē. Parakstu patiesumu var pārbaudīt tikai attiecīgā iestāde,” skaidro E.Baranovska. Viņa vēstulē piebilst, ka daudzdzīvokļu mājā Celtnieku ielā 13 SIA “Āne EP” sapulci neorganizēja. Tas gan neizskaidro, kāpēc, risinot mājas apsaimniekošanas jautājumu, pašvaldības viedoklis ir ignorēts.
Celtnieku ielas 13 dzīvokļa īpašniece un kontaktpersona Jeļena Suhova, kas pērnruden vāca iedzīvotāju parakstus, kuri vēlāk tika iesniegti kā pamatojums apsaimniekošanas līgumam ar “Āne EP”, skaidri atceras, ka ailē pie 7. dzīvokļa neviena paraksta nebija. Pirms pāris gadiem šī dzīvokļa īpašniece nomira, bet dzīvokļa mantojuma tiesības vēl nav noformētas. J.Suhovai nav ne jausmas, kā līgumā parādījās “īpašnieka” paraksts.
Pārsteidz ar vairākkārtēju komunālo maksājumu sadārdzinājumu
J.Suhova stāsta, ka liela bijusi iedzīvotāju neizpratne, kad pagājušā gada nogalē “Āne EP” atsūtīja dzīvokļu īpašniekiem vēstules, kurās informēja, ka saistībā 2017. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta 408. noteikumiem pie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas jāpieskaita vēl obligāti veicamo remontu izdevumi. I.Suhova aprēķinājusi, ka Celtnieku ielā 13 par kvadrātmetru vajadzētu maksāt gandrīz trīs eiro mēnesī. Tādējādi par vienistabas dzīvokli nāktos maksāt ap simt eiro. “Protams, ka mājā dzīvojošās vecmāmiņas uztraucās. Drīz pēc tam “Āne EP” piedāvāja parakstīt apsaimniekošanas līgumu, kur maksa bija iepriekšējā – 36 centi par kvadrātmetru. Vecmāmiņas nomierinājās un līgumu ar “Āne EP” parakstīja,” stāsta J.Suhova. Savukārt J.Baranovska skaidro, ka “Āne EP” piesolītais vairākkārtīgais komunālo maksājumu palielinājums nav saprotams tā, ka būtu augusi apsaimniekošanas maksa. Piedāvātajos maksājumos bija ietverti obligātie pārvaldīšanas izdevumi, kas saistās ar turpmāk obligāti veicamajiem remontdarbiem. Līdzīgas vēstules, kur komunālie maksājumi dzīvokļiem aug daudzkārt, “Āne EP” piesūtīja arī citu Ānes māju iedzīvotājiem.
“Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendārajam gadam dzīvokļu īpašnieki tika rakstiski informēti līdz 2017. gada 15. oktobrim. Līdz 27. novembrim bija sniegta iespēja apstiprināt vai apstrīdēt veiktos aprēķinus, tādējādi nonākot pie abpusēji pieņemama lēmuma,” vēstulē piebilst J.Baranovska.
Paldies vecajiem celtniekiem
Runājot par ēkai nepieciešamo remontu, J.Suhova ir skeptiska: “Pirms simts gadiem būvētā māja ir nolietojusies. Paldies celtniekiem, ka tā vēl turas kopā.” Viņa ir neapmierināta, ka “Āne EP” pa desmit gadiem ļoti maz ko darījusi ēkas saglabāšanā. “Vienīgi jumtu uzlika virs lieveņa, lai to neizskalotu,” teic J.Suhova. Viņa nesaprot, kur tikusi tērēta dzīvokļu īpašnieku maksātā apsaimniekošanas nauda. “Mums saka: mājai ir parādi. Kur tad šie parādi var rasties, ja tikpat kā nekas nav darīts? Apkure, par ko citām mājām tiešām sakrājas parādi, Celtnieku ielā 13 katram ir sava,” piebilst J.Suhova. Viņa domā, ka zināms risinājums varētu būt apsaimniekotāja maiņa. 2018. augustā beidzas pirms desmit gadiem Ozolnieku novadā noslēgtais līgums ar SIA “Āne EP”.
Arī novada domes priekšsēdētājs D.Liepiņš uzskata, ka augustā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu Ānē vajadzētu pārņemt pašvaldības uzņēmumam “Ozolnieku KSDU”. “Desmit gadus viens komersants bija ieguvis iespēju veikt uzņēmējdarbību Ānē. Spriežot pēc izmaksātajām dividendēm, tas strādājis ar peļņu (“Ziņas” rakstīja, ka par 2016. gadu uzņēmuma “Āne EP” lielākais īpašnieks Juris Vidžis dividendēs saņēma 4200 eiro – red.). Taču mūsu turpmākajos stratēģiskajos plānos neietilpst rīkot šādu konkursu, kurā varētu pieteikties privāti māju apsaimniekošanas uzņēmumi,” teic D.Liepiņš.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst: “Daudz daudzdzīvokļu māju Latvijā kļūst arvien bīstamākas. Tādēļ pirms pusgada Ministru kabinetā pieņemtajiem Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumiem, kas vienā vai otrā gadījumā ievērojami ceļ dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanas maksājumus, ir savas pamatojums. Mēs nevaram dzīvot, mājā neko neieguldot, līdz jumts uzkrīt uz galvas. Ja profesionāls mājas pārvaldnieks pasaka – nepieciešams remonts, bet dzīvokļu īpašniekiem trūkst naudas, tā kaut kur ir jāmeklē. Arī valsts un ES sniedz atbalstu dzīvojamo namu atjaunošanā.
No otras puses, Ministru kabineta 408. noteikumi paredz arī tādus gadījumus, kad īpašums ir nolietots tik tālu, ka tā remontā vairs neatmaksājas ieguldīt. Tad dzīvokļu īpašnieki var pieņemt lēmumu māju izmantot līdz pirmajai bīstamībai – līdz tiek pieņemts lēmums par tās nojaukšanu. Dzīvokļu īpašniekam ir jābūt atbildīgam par savu īpašumu, turklāt daudzdzīvokļu mājās šī atbildība ir arī pret kaimiņiem jeb citiem dzīvokļu īpašniekiem. Protams, apsaimniekotājam jābūt ārkārtīgi godprātīgam un kompetentam, pieņemot šādu lēmumu. Taču dzīvokļu īpašnieks, to kopība jau izlemj to, kas strādās par mājas apsaimniekotāju jeb pārvaldnieku. Ja rodas aizdomas, ka kaut kas nav labi, es taču varu izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju.”
