Bez steigas 6. februārī jeb noteiktā termiņa pēdējā dienā (tieši divus mēnešus pēc tam, kad Valsts prezidents bija izsludinājis gadskārtējo Valsts budžeta likumu) Jelgavas dome pieņēma 2018. gada budžetu. Balsojumā atturējās Latvijas Reģionu apvienības deputāts un pieredzējis pašvaldību darbinieks Gunārs Kurlovičs. Viņa priekšlikums, ka, samazinot zaudējumu kompensāciju autobusu parkam, varētu palielināt izdevumus ielu uzturēšanai, netika pieņemts. Tāds pats liktenis bija otram viņa priekšlikumam, ka vajadzētu palielināt atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, samazinot izdevumus pašvaldības iestādei “Zemgales info”.
Runājot par pirmo priekšlikumu, G.Kurlovičs atzīmē, ka zaudējumu kompensācija autobusu parkam šogad sasniegs pusotru miljonu latu, kas ir par 200 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Viņaprāt, ir jāuzlabo autobusa parka menedžments. Fakts, ka pēc Valsts kontroles revīzijas no šī pašvaldības uzņēmuma vadības, atzīstot savu vainu un vienojoties ar prokuroru par sodu, dabūja aiziet Pēteris Salkazanovs (tagad viņš ir pilsētas mēra Andra Rāviņa padomnieks), nav nesis gaidītās pārmaiņas. “Visā Latvijā pašvaldības dotē sabiedrisko transportu, taču Jelgava šajā ziņā izceļas ar dotācijas lielumu,” piebilst G.Kurlovičs. Tādēļ vēl jo vairāk viņam nav skaidrs, kāpēc pērn bez skaidra ekonomiskā pamatojuma tika nobalsots par četru elektrobusu iegādi.
Runājot par “Zemgales info” uzturēšanu, G.Kurlovičs min piemēru, ka Dobeles novadā pašvaldības izdevums iznāk reizi mēnesī. Turklāt mazāk jātērē nauda tā izplatīšanai, jo izdevums ir kā pielikums vietējam privātajam laikrakstam “Zemgale”, kas jau tiek izplatīts pa pastu. “Pašvaldības pielikumu Dobelē nodrukā vairāk, nekā ir “Zemgales” tirāža, un tas tiek izplatīts arī atsevišķi bibliotēkās un citās sabiedriskās vietās,” piebilst G.Kurlovičs.
Ienākumi sasniedz 2008. gada līmeni
Kā pozitīvo faktoru opozīcijas deputāts akcentē to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2018. gadā tiek plānots 2008. gada līmenī (44,9 miljoni, kas ir par 3,5 miljoniem vairāk nekā pērn). “Tas nozīmē, ka vismaz ekonomikā Jelgavai agrākā kapacitāte ir atgriezusies,” secina G.Kurlovičs. Taču, viņaprāt, paliek jautājums – uz kā rēķina audzis iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Pašvaldības publicētajā budžeta paskaidrojuma rakstā teikts: “Darbavietas ir būtisks teritorijas pievilcības faktors, kas raksturo teritorijas ekonomisko aktivitāti un izaugsmi. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Jelgavā strādājošo skaits 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz palielinājies – par 44 jeb 0,2 procentiem –, bet strādājošo jelgavnieku skaits samazinājies par 316 jeb vienu procentu.” G.Kurlovičs šos datus salīdzina arī nedaudz lielākā laika posmā – mūsdienas salīdzinot ar 2007. gadu. Viņa secinājums ir satraucošs: “Pirms 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes Jelgavā strādāja divas trešdaļas jelgavnieku, tagad tā ir apmēram trešdaļa. Jelgavas pašvaldības vadība nešķiet sekmīgāka par kolēģiem Rēzeknē, kur ir augsts bezdarba līmenis un no kurienes mazāk iespēju izbraukāt uz darbu Rīgā. G.Kurlovičs piebilst, ka vidējā darba samaksa Jelgavā ir zemāka par vidējo valstī un, protams, var saprast jelgavniekus, kuri strādā Rīgā ar turienes algām. Viņaprāt, budžetā vajag iekļaut pasākumus, kas sekmē ražošanu. “Maskavas valdības projekti (autobūves un vagonu rūpnīca – red.) viens pēc otra ir izgāzušies. Jācenšas sekmēt savus uzņēmējus,” aicina G.Kurlovičs.
Ar azartspēlēm taču nelepojas
Deputātu skumji izbrīna, ka pašvaldības publicētajā informācijā detalizēti izklāstīts, ka 0,9 procentus no budžeta ieņēmumiem 2018. gadā dos 404 spēļu automāti 14 pilsētā esošajās spēļu zālēs, no kurām viena tiek paplašināta. “Citās pašvaldībās ķeras pie salmiņa, lai neielaistu azartspēļu biznesu pilsētā vai vismaz neļautu tam izvērsties. Tie nav ieņēmumi, ar kuriem mēdz lepoties!” pauž G.Kurlovičs. Pēc viņa domām, diskusiju vērts ir jautājums par Jelgavas 2018. gada budžeta prioritātēm. “Nereti tiek uzsvērts, ka izglītība, kam tiek tērēti 47 procenti budžeta līdzekļu, ir Jelgavas pašvaldības prioritāte. Izglītība visā Latvijā ir dārgs pakalpojums, un pašvaldības tam tērē līdz piecdesmit un pat vairāk procentu. Jelgava īpaši neizceļas,” atzīmē G.Kurlovičs. Viņaprāt, reālā prioritāte budžetā ir pašvaldības administrācija, kam šogad finansējums augs par vairāk nekā deviņiem procentiem (pašvaldības publicētajā paskaidrojuma rakstā šīs budžeta vajadzības sauktas par “vispārējiem valdības dienestiem” – red.). Bez tam vērā ņemams pieaugums ir kultūrai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un jau minētajai visai nesaprātīgajai sabiedrības informēšanai. Deputāts uzver, ka Jelgavas pašvaldības administrācija, pēc Finanšu ministrijas sniegtās aprēķina metodes salīdzinot deviņas lielākās Latvijas pilsētas, diemžēl ir viena no dārgākajām.
Viss ir kārtībā
Jelgavas pašvaldība par 2018. gada budžetu izplatījusi tālāk minēto informāciju (publicējam saīsināti).
Pilsētas ieņēmumi un izdevumi šogad veidos 71,4 miljonus eiro. Nemainīgas ir pilsētas prioritātes – izglītība, struktūrfondu finansējuma piesaiste un atbalsts uzņēmējdarbībai.
Turpināsies jau agrāk aizsākti projekti – Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija, Loka maģistrāles pārbūve, Pils salas labiekārtošanu un citi. Tiks uzsākta Vecpilsētas ielas 14 un K.Barona ielas 50 namu rekonstrukcija, izveidojot Zemgales Restaurācijas centru; Zemgales prospekta 7 pārbūve, kur nākotnē atradīsies bērnu un jauniešu centrs «Junda»; bērnudārza «Sprīdītis» rekonstrukcija; Neretas, Prohorova un Garozas ielas pārbūve; Miera un Aizsargu ielas rekonstrukcija, pārbūvējot tiltu pār Platones upi, un citi būvniecības objekti. Papildus tam pašvaldība šogad budžetā paredzējusi 920 000 eiro, lai izstrādātu jaunus projektus Eiropas fondu līdzekļu piesaistei.
Pašvaldības iestādei “Pilsētsaimniecība” starp nozīmīgākajiem darbiem, kas paredzēti šogad, ir Meža kapu paplašināšana, Romas ielas asfaltēšana, luksofora izbūve K.Barona un Pasta ielas krustojumā, Atmodas ielas posma asfaltēšana līdz bērnudārzam «Kāpēcīši», kā arī iebrauktuves un stāvlaukuma rekonstrukcija pie 5. vidusskolas.
Sociālās aizsardzības budžetā būtiskākais ir saglabāt visus līdzšinējos sociālā atbalsta veidus pilsētā. Lai īstenotu deinstitucionalizācijas plānu, paredzēts uzbūvēt trīs grupu mājas, kur katrā ģimeniskai pietuvinātā vidē varēs dzīvot pa astoņiem bērniem. Pārmaiņas piedzīvos arī pašvaldības īres nams Stacijas ielā 13, kurā plānots izveidot atsevišķus dzīvokļus bez koplietošanas telpām. Šogad par 20 700 eiro ir audzis pašvaldības atbalsts audžuģimenēm, kopā budžetā veidojot 130 000 eiro.
Kultūrā šis gads ir zīmīgs ar Latvijas valsts simtgadi un Dziesmu un deju svētkiem. Plānots, ka pilsētā simtgades pasākumiem tiks izlietoti 100 000 eiro, bet mūsu kolektīvu dalībai Dziesmu un deju svētkos – 150 000 eiro. Vēl šogad paredzēts sakārtot kultūras nama lietusūdens novades sistēmu, kā arī daļēji rekonstruēt ēkas fasādi. Savukārt Pasta salā tiks izbūvēts jumts brīvdabas estrādei.
Sporta pasākumu rīkošanai paredzēti 609 435 eiro, bet nozarei kopumā – 1,4 miljoni eiro. Šogad Pasta salā jumts tiks uzbūvēts arī slidotavai, tiek plānots, ka slidotavu varēs izmantot jau no oktobra.
Sv.Trīsvienības baznīcas tornī plānots atjaunot torņa interaktīvās ekspozīcijas. Savukārt pilsētas bibliotēkā izbūvēt liftu, lai ēkas augstākajos stāvos ērti varētu nokļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. Vēl rekonstrukcijas darbi paredzēti Miezītes bibliotēkā. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šogad plānots nomainīt jumtu.
Sabiedriskajai kārtībai un drošībai pilsētas budžetā paredzēti 3,4 miljoni eiro. Pašvaldības policijai šogad plānots iegādāties trīs jaunus mikroautobusus izolatorus par kopējo summu 59,6 tūkstoši eiro. Tāpat projekta gaitā pašvaldības policisti būs aprīkoti ar videonovērošanas kamerām. Līdz ar Sabiedrības integrācijas pārvaldes pārcelšanos uz Skolotāju ielu pagājušajā gadā visu ēku Sarmas ielā 4 savām vajadzībām izmantos pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC). Šīs iestādes darba apjoms ik gadu aug, un tiek strādāts, lai paplašinātu piedāvātās iespējas iedzīvotājiem, izveidojot vienoto informācijas aprites sistēmu. Tā nodrošinās ātrāku informācijas apriti starp pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām par iedzīvotāju aktualizētiem jautājumiem. Tāpat šogad paredzēts uzlabot POIC interaktīvo karti un mobilo lietotni, kas ļautu iedzīvotājiem vēl ērtāk pieteikumus POIC nosūtīt elektroniskā formā.
