Uz tikšanos ar Pilsoņu kongresa delegātiem un darbiniekiem rīt, 16. februārī, pulksten 15 aicina Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, kur līdz 4. martam apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25”, informē muzejs. Pasākumā tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, runās par šodienu un Latvijas nākotni.
Pilsoņu kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvība, kuru 1990. gada aprīlī Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti.
Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņa kandidātu jeb aptuveni 63 procenti no balsstiesīgajiem. Jelgavas apriņķī (rajonā) ievēlēja 14 kongresa delegātu, viņu vidū arī žurnālistu Aivaru Berķi, Jelgavas pilsētas padomes priekšsēdētāju Jāni Bunkšu, vairākus Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēkus – prorektoru Ēvaldu Dreimani, profesoru Ervidu Grinovski, docentu Gunāru Preinbergu, vecāko pasniedzēju Induli Bērziņu (tagadējo ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, pastāvīgo pārstāvi NATO) un toreizējo asistentu (tagadējo prorektoru) Arni Mugurēviču –, Jelgavas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāju Aldi Hartmani, laboratorijas vadītāju (vēlāko Muitas departamenta direktoru) Imantu Geidānu, Jelgavas Lietuviešu biedrības priekšsēdētāju Aļģimantu Burbu u.c.
1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu kongresa nostāju. Tās ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu “Pilsonis” (vēlāk “Pavalstnieks”) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij un ko paredzēja nomainīt pret atjaunotās valsts pasēm. Pilsoņu kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.
Uz pasākumu aicināts ikviens interesents. Ieeja bez maksas.
