Uz tikšanos ar Pilsoņu kongresa delegātiem un darbiniekiem rīt, 16.
februārī, pulksten 15 aicina Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejs, kur līdz 4. martam apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas
veidota ceļojoša izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25”,
informē muzejs. Pasākumā tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu
kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas
Trešās atmodas vēsturi, runās par šodienu un Latvijas nākotni.
Pilsoņu
kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas
Republikas tiesiska pārstāvība, kuru 1990. gada aprīlī Padomju
Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas
sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas
Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17.
jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā
dibināto Latvijas valsti.
Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu
reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800
000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu kongresa vēlēšanās piedalījās
678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņa kandidātu jeb aptuveni 63 procenti no
balsstiesīgajiem. Jelgavas apriņķī (rajonā) ievēlēja 14 kongresa
delegātu, viņu vidū arī žurnālistu Aivaru Berķi, Jelgavas pilsētas
padomes priekšsēdētāju Jāni Bunkšu, vairākus Latvijas Lauksaimniecības
akadēmijas mācībspēkus – prorektoru Ēvaldu Dreimani, profesoru Ervidu
Grinovski, docentu Gunāru Preinbergu, vecāko pasniedzēju Induli Bērziņu
(tagadējo ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, pastāvīgo pārstāvi NATO) un
toreizējo asistentu (tagadējo prorektoru) Arni Mugurēviču –, Jelgavas
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāju Aldi Hartmani, laboratorijas
vadītāju (vēlāko Muitas departamenta direktoru) Imantu Geidānu, Jelgavas
Lietuviešu biedrības priekšsēdētāju Aļģimantu Burbu u.c.
1990. gada
18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā
padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu kongresa nostāju. Tās ietekmē
tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība,
valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta
īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas.
Pilsoņu kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu
“Pilsonis” (vēlāk “Pavalstnieks”) un katru nedēļu to izplatīja visā
Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības
– personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību
Latvijas valstij un ko paredzēja nomainīt pret atjaunotās valsts pasēm.
Pilsoņu kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.
Uz pasākumu aicināts ikviens interesents. Ieeja bez maksas.
Muzeja foto
