Samērā siltā šī gada ziema ir labvēlīga sociāli visneaizsargātajiem mūsu sabiedrības locekļiem – bezpajumtniekiem un nakts patversmes klientiem. Tomēr tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Problēmu joprojām netrūkst, un viena no tām ir veco un vientuļo cilvēku problēma.
Jelgavas nakts patversmes sociālā darbiniece Iveta Kaļinka informē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo ziemu, klientu skaits patversmē būtiski nav mainījies. Janvārī un februārī pakalpojumu naktī izmanto vidēji 25 personas. Visvairāk klientu – 32 – bijis 8. februārī, kas bija viena no aukstākajām gada dienām.
“Ja āra gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus astoņiem grādiem, klientiem ir iespēja uzturēties telpās visu diennakti. Šo iespēju izmanto salīdzinoši maz cilvēku, vairums dodas savās ikdienas gaitās,” uzsver sociālā darbiniece.
Problēmas nevar atrisināt ātri
Galvenā problēma, ar ko saskaras nakts patversme, – 60 dienu laikā (pakalpojums tiek piešķirts uz 60 dienām, kas ir maksimālais termiņš) nav iespējams atrisināt klientu samilzušos sociālos jautājumus.
Klienti, kuri strādā algotu darbu, nepelna tik daudz, lai varētu samaksāt par mājokļa īri privātajā sektorā. Savukārt tiem, kuriem pienākas pašvaldības palīdzība mājokļa jautājuma risināšanā, nav iespējams šo palīdzību saņemt 60 dienu laikā. Protams, daudziem trūkst motivācijas kārtot savas problēmas, skaidro I.Kaļinka.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” nakts patversme nodrošina īslaicīgu izmitināšanu personām, kurām nav apreibinošu vielu lietošanas pazīmju. Klienti alkohola reibumā nakts patversmē netiek uzņemti. Ja personai rodas pretenzijas, tiek pieaicināta pašvaldības policija.
Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce uzsver, ka uz nakts patversmi pēc nepieņemtām iereibušām personām pašvaldības policijai nācies braukt pakaļ ļoti reti.
Statistikas datu par to, cik bieži smagi dzērušos nākas piecelt uz ielas un nogādāt pašvaldības policijas medicīniskajā atskurbtuvē vai slimnīcā ar apsaldējumiem, pašvaldības policijai nav.
Konstatējot uz ielas personu, kura nespēj pārvietoties, bet kontaktējas, tā tiek nogādāta medicīniskajā atskurbtuvē, kur atvestā veselības stāvokli novērtē ārsta palīgs. Pašvaldības policijas medicīniskajā atskurbtuvē nav bijuši klienti ar apsaldējumiem. Savukārt gadījumos, kad uz ielas tiek konstatēta persona, kura nespēj pārvietoties un arī nekontaktējas, tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un persona nodota pirmās palīdzības sniegšanai ātrās palīdzības mediķiem.
Slimnīcā lūdz maizīti un tēju
Jelgavas pilsētas slimnīcas ārste Solveiga Ābola atzīst, ka šoziem kritiska situācija slimnīcā nav novērota. Citus gadus traumu bijis vairāk. Ir pacienti ar roku lūzumiem – gan augšdelma, gan apakšdelma –, arī kāju apakšstilbu lūzumiem, bet visi šie lūzumi lielākoties tiek ārstēti ambulatori, ne stacionāri. Vai lūzumi gūti, krītot uz slidenām ietvēm, īpaši uzskaitīts netiek, stāsta ārste.
Gadījumu, kad uz slimnīcu būtu atvests kāds uz ielas atrasts gulošs cilvēks ar ķermeņa atdzišanu vai apsaldējumiem, kam sekotu amputācija, šajā ziemā nav bijis.
“Mums ir vientuļo cilvēku gadījumi. Reizi mēnesī atved kādu vecu, vientuļu cilvēku, kurš pakritis savā dzīvesvietā. Nesen atveda omīti, kura bija pusi dienas nogulējusi garāžā, kamēr tuvinieki viņu atrada,” atceras ārste.
Laiku pa laikam slimnīcā mēdz uzrasties kāds pastāvīgais pacients – bezpajumtnieks –, bet “mēs viņus iekārtojam patversmēs un centros”, turpina S.Ābola, piebilstot, ka ar to būtu jānodarbojas sociālajiem dienestiem.
Daktere atminas gadījumu, kad uz slimnīcas Uzņemšanas nodaļu regulāri nācis viens bezpajumtnieks, lūdzis tēju un maizīti. “Sociālais dienests ar bezpajumtnieku nenodarbojās, jo viņam neesot dzīvesvietas, kur varētu pie viņa piebraukt. Atskurbtuvē vairs neņēma, jo vīrietis tur bija pastāvīgais klients, nakts patversmē – arī ne, jo dzēris,” paradoksālo situāciju klāsta slimnīcas ārste. Tad slimnīcas sociālā darbiniece bezpajumtnieku iekārtojusi palīdzības centrā “Labāka dzīve” Glūdas pagastā.
Jelgavas pilsētas slimnīcā sociālā darbiniece strādā jau 10 gadu un regulāri raksta ziņojumus: par bērniem – bāriņtiesai, par pieaugušajiem – sociālajiem dienestiem. Lai gan kopumā par sociālo dienestu darbu neko sliktu nevarot teikt, jo īpaši par Jelgavas novada, kas strādājot ātri, tomēr birokrātija ir liela, atzīst S.Ābola. Tāpat bieži vien izrādās, ka slimnīcā nonākušie vientuļie pacienti nemaz tik vientuļi nav – viņiem kaut kur ir radinieki.
