Jau ilgāku laiku internetā biju sekojusi filmas “Kriminālās ekselences fonds” uzņemšanas procesam. Janvārī, braucot uz Rīgu, pamanīju afišu, kas vēstīja par filmas pirmizrādes tuvošanos. Drīz vien parādījās pirmās atsauksmes un komentāri, kas lielākoties bija pozitīvi. Tas iedrošināja doties uz kinoteātri, lai noskatītos filmu, par kuru pirms tam tika rakstīts – tā uzņemta, pateicoties radošās grupas entuziasmam, naudas līdzekļi vākti ziedojumu veidā. Biju lasījusi par mākslinieka darbu, veidojot vidi 70. gadu stilā, daudzi no skatītājiem izteicās, ka “beidzot latviešu kino ir kas labs”. Pievienošos šim viedoklim, jo, lai gan filma divas stundas gara, garlaicīgi nebija, daudzas epizodes izraisīja jautrību, garastāvoklis pēc noskatīšanās pacilāts, ausīs skanēja dziesma “Dzersim melno aroniju šovakar”. Protams, vienmēr var atrast kritizējamas detaļas, gan jau kino profesionāļiem būtu savi argumenti, tomēr gribu citēt filmas galvenā varoņa Imanta Veides atveidotāja Laura Kļaviņa teikto: “Filma ir kā eliksīrs, kā maigs, dziedinošs ielāps uz mūsdienu samaitātās, tehnokrātiskās, šizofrēniskās pasaules kraupainās ādas.”
Par “pasaules kraupaino ādu” diemžēl jādomā šajās dienās, kad ziņās tiek komentēti notikumi, kas saistīti ar Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimševica aizturēšanu. Daudz neskaidrību, daudz aizdomu, daudz pārmetumu. Parādījies arī žurnālista Lato Lapsas viedoklis: “Tas, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir nopietnākais organizētais uzbrukums Latvijas valstij kopš tās neatkarības atjaunošanas.” Raksta sākumā pieminētās filmas galvenais varonis ir scenārists, kurš savu radošo iztēli grib pārbaudīt dzīvē, mēģinot iejusties kriminālajā pasaulē. Kamēr runa ir par filmu, kura veidota komēdijas žanrā, tikmēr tas nav nekas ļauns. Daudz skumjāk dzirdēt ziņas par valstij svarīgiem cilvēkiem un darījumiem, mēģinot saprast, kas gan šis ir par scenāriju, kādas lomas te tiek spēlētas. Atliek sekot aktualitātēm.
Pagājušajā nedēļā uzzinājām – Juris Rubenis atteicies no mācītāja amata. Arī par šo notikumu atšķirīgi viedokļi. Lai gan tas var izklausīties bezrūpīgi, starp J.Rubeņa internetā publicētajiem citātiem izvēlējos šo: “Dievs mīl jokus. Vislielākais joks ir pasaule.”
