Latvijas koncertturneju uzsācis starptautisks akordeonistu trio “Balcardions”, kurā muzicē Radovans Popovs no Serbijas, latviešu izcelsmes mūziķis Moriss Balaskā (Kanāda) un vairāku starptautisku konkursu laureāte Evita Dūra. Programmā iekļauti dažādi mūzikas stili – tajā skanēs gan franču klasiskie un estrādes skaņdarbi, gan ugunīgie balkānu tautu ritmi, gan arī mūsdienu populārās mūzikas un rokmūzikas skaņdarbi no grupu “ABBA”, “Queen”, Maikla Džeksona un citu izpildītāju repertuāra. Pirms koncerta, kas 6. martā notiks arī Jelgavā, uz sarunu aicinājām Evitu Dūru.
– Kā izveidojās jūsu sadarbība ar Radovanu Popovu un Morisu Balaskā?
Kopā mūs saveda projekta menedžeris Ronalds Turkins – tieši viņam radās ideja par trīs tik dažādu stilu pārstāvošu akordeonistu salikšanu vienā koncertā. Kad Ronalds mani uzrunāja, piekritu, jo šī arī man ir jauna, bagātinoša pieredze un iespēja papildināt savu repertuāru un zināšanas. Sākumā projektu uztvērām kā eksperimentu, pirmajos koncertos pētījām skatītāju reakciju, un, tā kā publika bija ļoti atsaucīga un ieinteresēta, nolēmām darbu turpināt, kas vainagojās Latvijas tūrē. Pēc tās, iespējams, uzstāsimies arī tuvākajās kaimiņu valstīs.
– Kā radās trio nosaukums?
Nosaukumā ir vārdi “akordeons”, “Balkāni”, “balle”, “Baltija” – tāds apvienojums no dažādiem terminiem. Tieši kā mūsu atskaņotā mūzika!
– Katrs ikdienā izpildāt dažādu stilu mūziku. Kā veidojāt koncerta programmu? Vai, tāpat kā jūs paši, arī temperamenta ziņā tā būs dažāda?
Jā, programma būs ļoti dažāda. Sākumā mēs prezentējam katrs savu daļu – es uzstājos ar franču mūzikas programmu, ar nedaudz akadēmisku pieskaņu. Radovans atskaņo Balkānu reģiona tautas mūziku, bet Moriss, kurš uzstājas ar elektrisko akordeonu, atskaņos mūsdienu popmūziku un rokmūziku. Beigās mēs uzstājamies visi kopā.
– Vai koncertā skanēs tikai instrumentālā mūzika vai dzirdēsim arī vokālu?
Koncerts paredzēts kā akordeonu šovs, kurā parādītas instrumenta daudzveidīgās iespējas. Dažreiz Moriss, vadoties pēc sajūtas, atskaņo arī kādu vokāli instrumentālu skaņdarbu.
– Visi kopā cenšaties arī lauzt stereotipus, kas saistīti ar akordeona spēli. Kādi ir galvenie aizspriedumi?
Priekšstats par akordeonu dažu desmitu gadu laikā ir ļoti mainījies. Kad sāku aktīvi uzstāties, tas ir, ap 2000. gadu, gandrīz pēc katra koncerta bija kāds cilvēks, kurš pienākot teica: “Es nezināju, ka akordeonu var tā spēlēt!” Klasiskā mūzika akordeonam bija jaunums, jo pārsvarā šis instruments asociējās ar šlāgermūziku. Šodien cilvēki ir daudz izglītotāki, jo koncertos akordeons parādās aizvien biežāk, lielā mērā pateicoties komponistiem, kas jaundarbos iekļauj arī akordeona partijas. Arī akordeoniste Ksenija Sidorova ir daudz popularizējusi šo instrumentu Latvijā. Kopš akordeona klase tika atvērta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, aizvien vairāk cilvēku uzzina par šī brīnišķīgā instrumenta iespējām un skanējumu.
– Kāpēc savulaik pievērsāties tieši akordeona spēlei?
Akordeonu sāku apgūt Bauskas Mūzikas skolā, kur man bija izcili skolotāji – Ineta Idere-Bankova un skolas direktors Jānis Esta. Tieši viņi mani spēja ieinteresēt un mudināja turpināt iesākto. Skolotāja ielika ļoti labu pamatu tālākajai izglītībai. Par Bauskas Mūzikas skolu man ir vislabākās atmiņas – visi bijām kā ģimene. Mūzikas vidusskolā apguvu arī sitamos instrumentus, tomēr, stājoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kad vajadzēja izlemt, kurā specialitātē turpināt, izvēlējos akordeona spēli, jo tajā laikā Latvijā bija maz akordeonistu un instrumentam bija lielas perspektīvas. Var teikt, ka šis lauks joprojām nav aizpildīts un profesionālu akordeonistu Latvijā varētu būt vairāk.
Akordeons ir ļoti universāls instruments – ar to var atskaņot visdažādāko žanru un stilu mūziku. Es spēlēju klasisko akordeonu (vēl to sauc par “free bass” jeb baritonbasu akordeonu), kas ļauj atskaņot plašu baroka, klasicisma un tā tālāk laikmeta mūziku – daudz no ērģeļu un klavesīna repertuāra. Akordeons arī ļoti labi skan dažādu kameransambļu sastāvā – ar vijoli, flautu, klavierēm un citiem instrumentiem. Akordeonu var dzirdēt mājas ballītē, akadēmiskā kameransamblī un ar simfonisko orķestri – visur instruments skan labi un vienmēr raisa apbrīnu.
– Esat vairāku starptautisku konkursu laureāte, ar izcilību absolvējusi Mūzikas akadēmijas maģistrantūru, spēlējusi uz operas skatuves, uzstājusies kopā ar Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Kādām īpašībām jāpiemīt, lai gūtu panākumus akordeona spēlē?
Pirmkārt ir jāmīl tas, ko dari. Klausītāju apmānīt nevar, tāpēc katrā uzstāšanās reizē to daru ar pilnu atdevi. Kā jebkuram mūziķim, ir jāprot strādāt individuāli – daudzas stundas tiek pavadītas, trenējoties vienatnē. Tas, ko redzat uz skatuves, ir tikai daļa no mūsu darba. Dzīves laikā esmu pamēģinājusi spēlēt dažādus instrumentus, un jāatzīst, ka akordeons ir sarežģīts – kreisās rokas klaviatūra nav redzama, un instrumenta lielais svars arī nav palīgs. Bet, ja izdodas sasniegt labu rezultātu, visas grūtības ātri aizmirstas.
– Esat iemīļojusi franču skaņdarbus. Kas jūs tajos piesaista?
Pirmo reizi ar franču mūziku iepazinos jau mūzikas skolā, tā bija mīlestība no pirmā mirkļa! Franču tā saucamā ”musette” žanra mūzika ir virtuoza, ar daudziem izrotājumiem – kā smalkas mežģīnes. Arī ļoti melodiska un bieži vien smeldzīga vai sentimentāla. Tas bija izaicinājums savā spēlē panākt dejisku vieglumu, lai klausītājam šķistu, ka izpildījums ir ļoti nepiespiests un rotaļīgs. Latvijas publika ir iemīļojusi melodijas no franču kinofilmām, arī savulaik Latvijā tik populāro franču dziedātāju Džo Dasēna un Edītes Piafas dziedātās dziesmas.
– Kāda mūzika vēl ir jūsu repertuārā?
Visvairāk uzstājos ar savu kvartetu ”Undertango”, ar kuru atskaņojam tango, pasaules mūziku, akadēmisko kamermūziku, regulāri uzstājamies ar solistiem – Ilonu Bageli, Jolantu Strikaiti, Armandu Siliņu un daudziem citiem. Ar dziedošajiem aktieriem atskaņojam mūziku no teātra izrādēm. Gadu gaitā ir nācies atskaņot visdažādāko žanru un stilu mūziku, bet mana mūziķes karjera ir lielā mērā saistīta ar teātri. Arī šobrīd Latvijas Nacionālajā teātrī gatavojam jaunu izrādi – “Tango bez asinīm”, kas pirmizrādi piedzīvos 10. aprīlī. Tajā piedalīsies kvartets “Undertango”, Daumants Kalniņš, Dita Lūriņa un citi aktieri.
– Jūsu ikdiena ir vairāk saistīta ar kādu konkrētu darbavietu vai tie ir dažādi projekti, kuros iesaistāties?
Pašlaik savu laiku mēģinu sadalīt starp ģimeni, bērnu, kuri vēl ir mazi, audzināšanu un mūziku, tāpēc vairāk darbojos dažādos projektos, kuros daļēji pati varu noteikt darba laiku un apjomu. Savulaik pasniedzu akordeona spēli arī Mūzikas akadēmijā, bet pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā neatgriezos. Pieļauju, ka vēlāk atsākšu darboties pedagoģijā.
– Kādas ir iespējas akordeonistam veidot karjeru Latvijā?
Viss atkarīgs no paša darba spējām un iniciatīvas. Domāju, ka labs mūziķis neatkarīgi no tā, kādu instrumentu spēlē, vienmēr tiks novērtēts, jo latvieši mīl mūziku un, neskatoties uz milzīgo koncertu un pasākumu piedāvājumu, ir izglītoti un aktīvi klausītāji. Kā jau teicu, akordeonistu Latvijā nav tik daudz, tāpēc labam mūziķim darba netrūktu. Būtu priecīga, ja Latvijā būtu kāds labs džeza akordeonists, jo pasaulē tie ir pieprasīti. Viens no populārākajiem ir francūzis Rišārs Galjano (Richard Galliano). Arī akadēmiskajā lauciņā ir vakances.
– Jums ir arī starptautiska pieredze – esat mācījusies akordeona spēli Gdaņskā. Cik populāra akordeona mūzika ir Polijā, salīdzinot ar Latviju?
Uz Gdaņsku devos, jo tur strādā izcilais pedagogs un komponists Kšištofs Olčaks, pie kura papildināju zināšanas gada garumā. Polijā akordeons ir ļoti populārs, un, salīdzinot ar Latviju, tajā ir liels skaits patiešām izcilu akordeonistu. Ja mēs paskatāmies uz starptautiski pazīstamiem akordeonistiem, poļu akordeonistu ir skaitliski daudz. Viņiem jau vēsturiski ir spēcīga akordeonistu skola, jo augstākajās mācību iestādēs instrumentu varēja apgūt krietni agrāk nekā Latvijā. Poļu akordeonisti ir pazīstami kā akadēmiskās, klezmeru un džeza mūzikas izpildītāji. Arī liela daļa jaunās akadēmiskās oriģinālmūzikas nāk no Polijas. Tur komponisti ļoti daudz raksta mūziku šim instrumentam. Mācīties Gdaņskā bija nenovērtējama pieredze.
– Ar ko nodarbojaties, kad nespēlējat akordeonu? Kur iedvesmojaties?
Mani ļoti iedvesmo daba, ceļošana ar ģimeni. Savu dzīvi nespēju iedomāties bez kultūras, īpaši teātra un vizuālās mākslas, jo pati brīvajā laikā nodarbojos ar glezniecību. Lai uzturētu sevi labā fiziskajā formā, skrienu un dodos garākās pastaigās pa mežu.
