Ne bez ārkārtas gadījumiem, bet, par laimi, bez cietušajiem sesto gadu desmitu Jelgavas centrā pie Annas baznīcas stāv sešas daudzdzīvokļu mājas, ko savulaik būvēja padomju armijas karavīru ģimenēm un kas nav pievienotas “Latvijas gāzes” sistēmai. Vēl šobaltdien šo namu iedzīvotāji savās virtuvēs lieto plītis ar propāna jeb balonu gāzi. Tomēr gan Lielās ielas 32 mājas pilnvarniece Tatjana Panfilova, gan vairāki citi aptaujātie kaimiņu uzskata, ka viņu drošība ir apdraudēta. To veicina arī apstāklis, ka kaimiņi, kas izmanto dabasgāzi, noveco un dažkārt dzīvokļos pārmērīgi tiek lietots arī alkohols.
Kad aizbrauca ugunsdzēsēji, atteicās no gāzes
2016. gada 29. martā Jelgavas ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu par balonu gāzes noplūdi Lielajā ielā 32. Gāzes smaku juta ne tikai kāpņu telpā, bet arī veikalā, kas atrodas pirmajā stāvā. “Vainīgais” izrādījās vienā no dzīvokļiem novietotais balons. Ugunsdzēsēji to atvienoja no plīts un iznesa pagalmā. Bīstamā situācija tika atrisināta. Dzīvokļa saimnieki turpmāk atteicās no gāzes plīts, to aizvietojot ar elektrisko.
Vēl pirms gada Lielajā ielā gāzes noplūdi izraisīja kāda vecmāmiņa, kas atgrieza krānu, bet trīcošajās rokās nespēja aizdeg sērkociņu. Toreiz gāzes noplūde tika likvidēta pašu spēkiem, izvēdinot telpas. Mājas pilnvarniece T.Panfilova gāja uz pieņemšanu pie pilsētas mēra Andra Rāviņa, un vecajai tantiņai tika piešķirts sociālais aprūpētājs. Tomēr tas vien neapmierina satrauktos nama iedzīvotājus. Viņi uzskata, ka mājai būtu pilnībā jāpāriet uz elektriskajām plītīm. Pašvaldība to gan nav tiesīga nevienam pieprasīt. “Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju dzīvokļu ir privatizēti, līdz ar to par mājas apsaimniekošanu ir atbildīgi īpašnieki,” paskaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Veinberga.
Piepildītu balonu glabā pagrabā
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka gāzes balonu lietotāju pienākums ir ievērot Ministru kabineta 2014. gada 9. decembra noteikumus Nr.755 “Gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtība”, kā arī sašķidrinātās naftas gāzes balona lietošanas instrukciju. Konstatējot gāzes balona bojājumus, jārīkojas atbilstoši lietošanas instrukcijā paredzētajiem drošības pasākumiem. Gāzes balona lietotājam aizliegts veikt jebkādas patvaļīgas darbības ar balonu un tā drošības ierīcēm, tai skaitā gāzes balona ventiļa remontu. Aizliegts arī novietot balonus pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām.
T.Panfilova stāsta, ka Lielajā ielā 32 ir bijis gadījums, kad dzīvokļa īrnieki uzpildītu gāzes balonu glabājuši pagrabā, taču pēc kaimiņu pieprasījuma tas pārvietots. Īpaši kaimiņus uztrauc kāds dzīvoklis, kur tiek izmantota propāna gāze un bieži lietots alkohols, bet nav pat īsti skaidrs, kas tur dzīvo.
T.Panfilova stāsta, ka 80. gados “pa blatu” viena no padomju armijas mājām par pilsētas naudu tika pieslēgta ievērojami drošākai dabasgāzes sistēmai. Tagad to būtu tiesīgi darīt vienīgi paši dzīvokļu īpašnieki, kuriem tik lielas naudas nav.
Iedzīvotāji naudu nevēlas izdot arī gāzes balonu nomaiņai. Tikai daži no Lielās ielas 32 iedzīvotājiem lieto jaunus balonus, kas maksā 45 eiro un turklāt ir drošāki jau tāpēc vien, ka ir mazāka tilpuma. Lielākā daļa iztiek ar vecajiem baloniem, kas maksā 25 eiro. Tiesa, propāna gāzes tirgotājiem ir aizliegts laist apritē balonus, kas ir vecāki par 40 gadiem.
Lielākā gāzes koncentrācija ir pie grīdas
Jelgavā propāna gāzes balonus piedāvā vairāk nekā desmit tirgotāju. Arī Lielajā ielā pazīstamā (to var spriest no pastkastēs izplatītajām drošības instrukcijām) gāzes balonu tirgošanas uzņēmuma “Virāža A” pārstāvis Edgars Silacērps teic, ka vēl padomju laikos gāzinieki balonus dzīvokļos, kur mita alkoholiķi, nelika. “Arī tagad mūsu uzņēmuma speciālisti atsaka klientam, kurš neievēro drošību. Taču klients var nospļauties un aiziet pie cita balonu tirgotāja vai galu galā šā vai tā uzlikt balonu pats,” domā E.Silacērps.
“Visbiežāk avārijas notiek nevis iekārtu bojājumu, bet gan cilvēku nevīžības vai aizmāršības dēļ. Nesen manā pieredzē bija izsaukums uz dzīvokli, kur gāzes noplūde radās tādēļ, ka bērns virtuvē bija norāvis plītij cepeškrāsns slēdža rokturi. Omīte to bija pielikusi atpakaļ, bet nepareizi. Mājiniekiem izskatījās, ka cepeškrāsns slēdzis ir ciet, taču patiesībā ventilis stāvēja vaļā. Kad pēc signāla par gāzes smaku ieradās avārijas dienests, līdz nelaimei bija atlikušas minūtes desmit,” skarbi secina gāzes speciālists. Viņš piebilst, ka nereti gāzes noplūde rodas, kad zupa pāriet pāri un apdzēš gāzes liesmu un tā nesadegot turpina izplūst telpā. Jāatceras, ka propāna gāze (atšķirībā no dabasgāzes) ir smagāka par gaisu. Lielākā koncentrācijā tā ir tuvāk grīdai. Ja cilvēks istabā to var saost, stāvot kājās, tad skaidrs, ka tās jau ir uzkrājies daudz.
PTAC veicis apjomīgu pētījumu
E.Silacērps uzsver, ka svarīgi gāzes balonu pirkt no uzticama dīlera. Reiz viņam gadījies pamanīt, ka “melnā dīlera” privātmājas pagalmā pa nakti ievesti un, neievērojot nekādus drošības noteikumus, nokrauti astoņdesmit gāzes baloni. Arī tie kaut kur tika izpārdoti.
“Pārsvarā mūsu klienti gāzi izmanto atbildīgi. Tikai retais gāzes balona lietotājs neievēro drošību, taču viņš ir kā iereibis autovadītājs, kurš uz ceļa apdraud gan sevi, gan citus. Kā likums, gāzes lietās vieglprātīgi ir vīrieši,” novērojis E.Silacērps.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Jeļena Tihana teic, ka problēma ar propāna gāzes lietošanas drošību ir zinātnieku redzeslokā. “2017. gadā apjomīgu pētījumu šajā jomā veica Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Ar pētījuma rezultātiem vajadzētu iepazīstināt gāzes balonu lietotājus,” iesaka zinātniece. Viņai optimismu vairo tas, ka tuvākajā laikā notiks obligāta pāreja uz jaunajiem, ievērojami drošākiem gāzes baloniem.
