Par maz
“Es nečīkstu, ir pieredzēti daudz sliktāki laiki,” optimistiski saka uz redakciju piezvanījušais “Ziņu” abonents. Viņam aiz muguras daudzi gadi un ne mazums piedzīvotā, bet činkstēšana nav ne prātā. Tas liek aizdomāties par tiem, kam patiesībā pieder daudz kas, bet arvien liekas, ka par maz. Tā teikt – viss ir relatīvs. Šoreiz arī ne viens vien raksts avīzē liek tā nodomāt.
Samērā siltā šī gada ziema ir labvēlīga sociāli visneaizsargātajiem mūsu sabiedrības locekļiem – bezpajumtniekiem un nakts patversmes klientiem. Tomēr tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Problēmu joprojām netrūkst, un viena no tām ir veco un vientuļo cilvēku problēma. Vairāk par to lasāms rakstā “Sociāli neaizsargātajiem siltā ziema ir labvēlīga”.
To, ka kādam problēma citam var būt aicinājums, parāda arī žurnālistes Andras Ozolas saruna ar vairāku bērnu aizbildni Vitu Antāni. “Tikai neslavējiet mani,” jau pašā tikšanās sākumā žurnālistei lūdz V.Antāne, kura aizvadītajā gadā bija viena no brīvprātīgajiem, kas saņēma Jelgavas domes pateicības rakstu par aktīvu brīvprātīgo darbu pilsētā. “Man tāds uzdevums tika uzticēts no Dieva, un Dievs jau neuzliek neko grūtāku, ko nevar panest. Ja man dots, es tikšu galā. Ar ticību, ar paļāvību Dievam,” savu apņēmību pauž Vitas kundze. Pagājis aptuveni pusgads, kamēr audžubērni un audžumamma pieraduši viens pie otra, “pieslīpējušies”.
