Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un ņemot vērā
Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemto lēmumu par likvidācijas procesa
uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien
pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.
“ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu
aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas
paziņojumā.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas
procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams
pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas
finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un
viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs
Ernests Bernis.
“Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais,” atzina Bernis.
Plašāku informāciju par šo lēmumu “ABLV Bank” pārstāvis plānojot sniegt otrdien, 27. februārī.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja
aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi
informāciju par “ABLV Bank” akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt
informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar
arī to komentēt.
Kredītiestāžu likums paredz, ka kredītiestādei, kas gatavojas uzsākt
pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas jāiesniedz
FKTK iesniegums par pašlikvidāciju, savukārt likvidatoru
jāievēlē kredītiestādes akcionāru sapulcei.
23. februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt
likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem
aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19. februāra uz laiku noteica
“ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas
klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24. februāri,
FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos
maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies
noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā
laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV
Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu
noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka
tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām,
kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām
darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā
ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi
kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret
to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska
darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas
jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir
padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu.
“Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski
ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā
un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu
klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas
garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank”
līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23. februārī, bija 693,988
miljoni eiro, kas ir par 78,4 procentiem vairāk nekā pagājušā gada beigās,
liecina bankas publiskotā informācija. Vērtspapīros “ABLV Bank”
23. februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5 procentiem
mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi
1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja
409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank”
aktīvi 23. februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2 procentiem jeb
374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas
aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23. februārī bija 12,002 miljonu eiro
apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro
apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23. februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus
eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus
eiro, kas ir par 21,1 procentiem mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank”
noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017. gada septembra beigās bija trešā
lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem Oļegam Fiļam,
Ernestam Bernim un Nikai Bernei uz tiešas un netiešas līdzdalības
pamata pieder 87,03 procenti bankas akciju.
