Pirms 40 gadiem
1978. gada 1. martā
Sardzē – brīvprātīgie ugunsdzēsēji
“Par labu tradīciju kļuvušas Jelgavas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ikgadējās darba pārskata sapulces. Šogad vairāk nekā 6000 biedru lielo brīvprātīgo ugunsdzēsēju saimi aktīva kārtējā sanāksmē pārstāvēja 150 delegāti no pilsētas un rajona uzņēmumiem un saimniecībām. Tās darbā piedalījās arī viesi no Rīgas rajona un Lietuvas PSR Šauļu pilsētas,” ziņo Valsts ugunsdrošības uzraudzības vecākais inspektors J.Cevers.
“Pārskata referātā BUB padomes priekšsēdētājs L.Bitāns atzīmēja, ka aizvadītajā gadā biedrības pirmorganizācijas devušas nozīmīgu ieguldījumu ugunsnelaimju profilaksē un ugunsgrēku dzēšanā. Kopīgi ar partijas un padomju orgāniem sarīkots ugunsdrošības jautājumu mēnesis pilsētā un rajonā, noorganizēta dzīvokļu fonda ugunsdrošības konkursskate un veikti citi masu pasākumi. Ar biedrības aktīvistu spēkiem pērn noorganizētas vairāk nekā 10000 profilaktisko pārbaužu, nolasīts vairāk nekā 2000 lekciju un pārrunu par ugunsdrošības tematiem. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji piedalījušies 23 ugunsgrēku likvidēšanā. Četrus no tiem viņi nodzēsuši bez profesionālo ugunsdzēsēju līdzdalības.”
Aktuālām problēmām – racionālu risinājumu
“Zaļenieku sovhoztehnikumā notika gada pārskata sapulce. Tajā saimniecības vadītāji, speciālisti, inženiertehniskie darbinieki un strādnieki dziļi un vispusīgi analizēja aizvadītā gada darba rezultātus, atklāti un paškritiski runāja par neizmantotām rezervēm, lēma par turpmākajiem uzdevumiem, kas veicami, pildot PSKP XXV kongresa un PSKP CK 1977. gada decembra Plēnuma lēmumus, pieņēma paaugstinātas saistības, atsaucoties PSKP CK, PSRS Ministru Padomes, VACP un VĻKJS CK vēstulei Padomju Savienības darbaļaudīm,” vēsta laikraksts.
“Zaļenieku sovhoztehnikums pēc vairākkārtējas reorganizācijas kļuvis par lielāko saimniecību Jelgavas rajonā. Tā pārziņā ir 10370 hektāru zemes, tai skaitā tīrumu – 7629 hektāri. Drenētu lauku – 85 procenti. Šajā lielsaimniecībā ir milzīgas potences ražošanas izvēršanai.Pērn saimniecībā no katra hektāra ieguva 28,4 centnerus graudu, 288 centnerus cukurbiešu, 241 centneru lopbarības sakņu, 28,9 centnerus ilggadīgo zāļu siena.
Ražas viduvējas, dažām kultūrām pat zemas. Katrs hektārs devis tikai 2782 barības vienības. Tas, bez šaubām, nelabvēlīgi ietekmēja pilnvērtīgas barības bāzes izveidošanu, lopu produktivitāti, sekmīgu norēķināšanos ar valsti,” secina “Darba Uzvara”.
Arheoloģijas diena
“Jaunajā likumā “Par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu” nozīmīga daļa veltīta arheoloģijas pieminekļu aizsardzībai, saglabāšanai un pētniecībai. Arheoloģiskie izrakumi un savrupatradumi Jelgavas novadā sniedz bagātas izziņas par seno zemgaļu sadzīvi, darba rīkiem, rotas lietām, ieročiem, tradīcijām un dod pamatu novada vēstures bagātināšanai, pētījumu zinātniskajiem publicējumiem. Jau otro gadu Jaunsvirlaukas ciemā tiek veikti izrakumi Vedgu, Kakužēnu un Ciemaldu senajās apmetnēs un kapu laukos. (..) Visus, kam interesē arheoloģisko izrakumu gaita un pasākumi kultūras pieminekļu aizsardzībā, uzaicinām 2. martā pulksten 15 ierasties Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā Arheoloģijas dienas sarīkojumā.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
