“2016. gada 31. decembrī nolēmu, ka 2017. gadā gribu katru dienu izdarīt kaut ko sev paliekošu. Lai nebūtu tā, ka bieži vien dzīvojam, darām daudzas lietas, bet pienāk vakars un šķiet, ka diena ir zemē nomesta. Man tā ir bijis. Tāpēc domāju, ko es varētu izdarīt tādu obligātu, lai varētu teikt – nē, diena nav velti nodzīvota, kaut ko es tomēr esmu izdarījis. Nolēmu, ka katru dienu uzrakstīšu dzejoli un publicēšu to savā feisbuka profilā,” grāmatas “365” abu daļu atklāšanas svētkos stāstu sāk Guntars Račs, kurš Jelgavas pilsētas bibliotēkā tikās ar lasītājiem.
Katru dienu pa dzejolim
G.Račs atklāj – pēc trim mēnešiem sācis just, ka apņemšanos pildīt nav nemaz tik viegli. “Kad biju nonācis līdz simtam, man šķita, ka tā ir muļķīga apņemšanās, cilvēks to nevar izdarīt. Bez tā, ka jāuzraksta dzejolis, ir daudzi citi pienākumi dzīvē – ģimene, darbs, dziesmas jāraksta, koncerti jāspēlē –, bet visu laiku ir vēl tāds Dāmokla zobens, ka viens dzejolis arī jāsacer,” atklāj autors. Tomēr ticis pāri lūzuma punktam, iemanoties jau no pulksten 6.30 rītā domāt par dzejoli, lai līdz vakaram tas būtu publicēts. Bijušas arī tādas dienas, kad šķitis – dzejolis šodien nesanāks.
Sākotnēji nebija plānots, ka dzejoļi iznāks arī grāmatā. G.Račam šķitis – pietiek ar to, ka tie ir publicēti sociālajā tīklā “Facebook”, kur ir visiem pieejami. “Tomēr uzstājīgāku cilvēku dēļ es nolēmu izdot arī grāmatu,” teic G.Račs, un pērnā gada augustā dienasgaismu ieraudzīja grāmatas pirmā daļa. Kuriozs gan bijis viņa grāmatnīcas apmeklējums pirms šī lēmuma. G.Račs atminas, kā iegājis kādā grāmatnīcā un jautājis pārdevējai, vai dzejoļu grāmatas ir pieprasītas. Pārdevēja apstiprinājusi viņa aizdomas, sakot, ka ne. Ja nu vienīgi dzejnieks nomirst, tad gan viņa dzeju pērk. Šāda perspektīva G.Raču nav apmierinājusi, taču viņš nolēmis riskēt. Kad pēc kāda laika atkārtoti iegriezies tajā pašā grāmatnīcā, izrādījies, ka cilvēki šķirstot un prasot, kad būs otrā daļa, un “365” kļuvusi par pirktāko grāmatu pērn.
Meklē jaunus talantus
Četru mēnešu laikā, kopš G.Račs kopā ar atjaunoto grupu “Saldās sejas” dažādos sastāvos (šoreiz kolēģiem Andri Alviķi un Uģi Tirzīti) dodas pie lasītājiem uz grāmatas “365” atklāšanas svētkiem, vairāk nekā 50 vietās sniegti arī koncerti. “Man vienmēr svarīgi satikt tos cilvēkus,” teic G.Račs un piebilst: “Braucu ar vienu domu – varbūt tajā vietā izdosies sastapt kādu jaunu talantu.” Jelgavā G.Račs iepazinies ar Gati Mūrnieku. G.Račs uzdāvinājis jaunajam mūziķim savu dzejoļu grāmatu, kurā Gati uzrunājis dzejolis ar diviem pantiņiem. Viņš palūdzis G.Raču pierakstīt klāt vēl dažus, un tā tapusi dziesma “Bezizejas”. Kā atklāja G.Račs, dziesmu iecerēts arī ierakstīt studijā. Savukārt Augšlīgatnē atrasta jaunā dziedātāja Kristena Cīrule. Abi jaunie mūziķi tika aicināti kopīgi uzstāties un pilnajā bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē tika silti uzņemti.
G.Račs dalījās ar katras izpildītās dziesmas stāstu. Izrādās, viena no zināmākajām Raimonda Paula melodijām gandrīz tautasdziesma “Par to”, kas pazīstama vēl arī ar citiem nosaukumiem, tostarp “Raudāja māte”, tapusi Jāņa Streiča filmai “Likteņdzirnas”, neko nezinot par filmas sižetu. Kad G.Račs taujājis maestro (kuram tāpat nebija ne jausmas), par ko lai raksta, viņš atbildējis: “Raksti par dzīvi.” Savulaik tā spējusi saraudināt visu Latviju. Savukārt dziesma “Vētra nāk”, kas labi zināma Antras Stafeckas izpildījumā, vispirms tapusi korim un vēlāk piemērota solistei. Bet dziesma “Cāļus skaita rudenī” G.Račam reiz paspējusi pamatīgi apnikt, kad mašīnā pēc meitas pieprasījuma viņš bija spiests to noklausīties reizes 60.
9. martā pulksten 13 grāmatu “365” plānots atvērt Staļģenes izglītības, kultūras un sporta centrā “Līdumi”.
