Ar televīzijas tiltu no visām Zemgales rajona tiesām, preses konferenci un tieslietu ministra Dzintara Rasnača svinīgu jaunās plāksnes pie tiesu nama Jelgavā atklāšanu
1. martā tika paziņots par reformas noslēgumu Zemgales tiesu apgabalā un visā Latvijā (atbilstoši Tieslietu padomes 2017. gada 12. jūnijā atbalstītajam rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānam).
Kopš reformas sākuma tiesu un zemesgrāmatu nodaļu skaits Latvijā ir samazinājies par 74 procentiem, un 34 tiesu vietā turpmāk darbosies deviņas rajona (pilsētas) tiesas. Tiesu teritoriālā reforma sākās 2015. gadā, kad no 1. marta tika reorganizētas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa un Siguldas tiesa. Reformas mērķis ir sekmēt vienveidīgu tiesu praksi viena veida lietu izskatīšanā, nodrošināt tiesnešu specializāciju konkrētās kategoriju lietās, lietu sadales nejaušību, kā arī izlīdzināt tiesu noslodzi.
Iedzīvotājiem iesniegt dokumentus tagad ērtāk
No šī gada 1. marta Tukuma, Dobeles, Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils un Ogres rajona tiesas ir pievienotas Jelgavas tiesai, bet to sastāvā esošās zemesgrāmatu nodaļas – Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas un nodaļas nosaukumu – Zemgales rajona tiesa un Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļa.
Zemgales rajona tiesa no 1. marta darbojas visu līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Iedzīvotāji dokumentus var iesniegt jebkurā no tiesas līdzšinējām atrašanās vietām. Tāda pati kārtība attiecas arī uz Zemesgrāmatu nodaļu. Tiesu teritoriālā reforma tiesas skar organizatoriskā līmenī. Uzsākto, bet vēl nepabeigto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši.
Zemgales tiesu apgabalam pievienota Ogres rajona tiesas darbības teritorija. Notikušas arī izmaiņas attiecībā uz atsevišķu notāru amata vietu un tiesu izpildītāju iecirkņu piederības konkrētam tiesu apgabalam maiņu. Jāpiebilst, ka pirms reformas Ogre atradās Rīgas tiesu apgabalā. Pirmstiesas kriminālprocesā izlemjamie jautājumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti, atklāti vai konstatēti Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes vai Ķeguma novadā, tagad izlemjami Zemgales rajona tiesas izmeklēšanas tiesnešiem.
Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs uzsvēra, ka no reformas ieguvēji būs visi un pirmkārt iedzīvotāji, jo lietas skatīs ātrāk un veiksmīgas “loģistikas” kārtā izlīdzināsies tiesnešu noslogotība, tiks nodrošināta tiesnešu specializācija, uzlabosies lietu izskatīšanas kvalitāte un samazināsies atcelto vai grozīto spriedumu skaits.
Tehnoloģijas būs tikai līdzeklis
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver, ka Zemgale šajā tiesu reformā palikusi pēdējā, jo pārējo Latvijas tiesu vidū izceļas ar vislielāko tiesnešu skaitu – 50 tiesnešiem. Nākotnē noslodze Zemgales rajona tiesā varētu būt vēl lielāka un tiesnešu skaits augt līdz 63.
Ministrijas pārstāve uzsvēra videokonferences kā svarīgu tiesu darba sastāvdaļu, lai cilvēkiem viena reģiona robežās nebūtu jābraukā. Ar pašreizējām videokonferences iekārtām vēl nepietiek, taču nākamgad vairākums Latvijas tiesu būs aprīkotas ar atbilstošām iekārtām. Tieslietu ministrs gan piebilda, ka pilnīgi visas tiesu zāles Latvijā aprīkot ar videokonferences iekārtām un pāriet tikai uz elektronisko saikni nav plānots. Tas būs vien līdzeklis, lai pārvarētu attālumu, ja citādi nevar.
Mazu tiesu vietā veidot lielas tiesas – tā ir arī Eiropas Savienības prakse, un tādējādi uzlabojas tiesu darba organizācija, uzsvaru liekot uz tiesnešu specializāciju un īpašu apmācību, piebilda I.Kucina.
Stāstot par Latvijas tiesu reformu, viņa uzsvēra, ka starp vismazāk un visvairāk noslogoto reorganizācijā iesaistīto tiesu 2014. gadā saņemto lietu skaits uz tiesnesi atšķīrās trīs reizes, piemēram, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā – 63,7, Rīgas rajona tiesā – 203,1 civillietas; Siguldas tiesā – 13,4, Balvu rajona tiesā – 41 krimināllieta. 2017. gadā slodzes atšķirības samazinās un pārsvarā sasniedz vidējos rādītājus.
Ir būtiski sarucis neizskatīto civillietu skaits, bet krimināllietu izskatīšanā pagaidām nekas nav būtiski mainījies – vēl nepieciešams pavērot situāciju, lai gan jau tagad ir zināms, ka krimināllietu izskatīšanu būtiski var kavēt pierādījumu ieguve un liecinieku nopratināšana ārvalstīs.
Patlaban Tieslietu ministrija tiesu reformai liek punktu. Reforma bija jārealizē līdz 2018. gada beigām, bet to izdevies paveikt ātrāk. Taču ir vajadzīgi aptuveni trīs gadi, lai tiesu noslodze izlīdzinātos, bet reģionos šī izlīdzināšanās redzama jau šobrīd, skaidroja I.Kucina, piebilstot, ka viens no reformas mērķiem ir vienota tiesu prakse reģionos.
Domās par tiesu darbiniekiem
Visi līdzšinējie tiesu priekšsēdētāji un viņu vietnieki turpinās darbu kā tiesneši. Tagad tiesas priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Savukārt tiesu priekšsēdētāju palīgu darbs būs atkarīgs no viņu sadarbības ar Tiesu administrāciju, jo diemžēl septiņi tiesu priekšsēdētāju palīgi ir palikuši bez amatiem. Tiesu administrācija meklēs risinājumu šai problēmai, jo vakances tiesu sistēmā ir, īpaši Uzturlīdzekļu garantiju fondā, solīja tieslietu ministrs Dz.Rasnačs.
I.Kucina piebilda, ka ministrijā tiek domāts, kā labāk veidot dialogu starp tiesu un sabiedrību, tāpēc paredzēts, ka līdz 1. septembrim katrā Latvijas pirmās instances tiesā būs savs komunikators – profesionāls sabiedrisko attiecību speciālists. Plānots, ka šādi speciālisti būs arī apgabaltiesu līmenī, lai neveidotos situācijas, kad pēc lietas izskatīšanas “tiesneši tiek ķerti tiesas gaiteņos”, īpaši sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušās lietās.
Tiekot domāts arī par tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšanu – šim mērķim tiks paredzēti līdzekļi 2019. gada valsts budžetā, solīja I.Kucina, vienlaikus norādot arī uz Eiropas Kopienas praksi tiesu darbiniekiem iegūt maģistra grādu un prast valodas. Tāpat plānots ieviest jaunu tiesu darbinieku atlases kārtību, tajā iekļaujot arī psiholoģisko testu.
Augs elektroniskās informācijas apmaiņa
Ar ko nākotnē jārēķinās tiesu apmeklētājiem? Ar elektroniskās informācijas apmaiņas pieaugumu. Paredzēts arī e-lietas projekts. Tiesām būs vienots darbalaiks, un, ja kāda lieta nonāks ne tur, kur tai vajadzētu būt, to pārsūtīs. Pagaidām prokurori brauks uz citiem reģioniem izskatīt lietas, pārējās krimināllietas tiks izskatītas pēc piekritības.
Varētu tikt mainīta rakstveidā izskatāmo lietu izskatīšanas kārtība. Savukārt maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kas jāizskata steidzami, varētu tikt izskatītas katru dienu no pulksten 8 līdz pulksten 12, tā tiesu sistēmas nākotnes ieceres skaidroja valsts sekretāra vietniece.
Jelgavas tiesas priekšsēdētāja (pēc reformas – Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja) Līga Ašmane uzsvēra, ka reformas centrā jābūt cilvēkam, jo tiesu misija ir palīdzēt cilvēkiem. Tajā pašā laikā viņa solīja uzlabot tiesu un tiesu darbinieku darba vidi, emocionālo komfortu, darbinieku zināšanas un prasmes, lai sniegtu vēl kvalitatīvākus pakalpojumus.
Jāpiebilst, ka tiesas sēdi var nozīmēt jebkurā no septiņām Zemgales rajona tiesas vietām, ņemot vērā gan tiesas noslogojumu, gan tiesneša specializāciju un citus iemeslus. Ja lietā iesaistītajam ierašanās uz tiesu būs apgrūtināta, var tikt izmantota jau iepriekš minētā videokonferences iekārta. Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa atgādināja, ka iedzīvotājiem, plānojot doties uz tiesu, tagad svarīgākais ir vispirms rūpīgi izlasīt adresi.
Turpretī Bauskas iedzīvotājam, kuram pieder īpašums Jelgavā, uz Zemesgrāmatu nodaļu tagad nav jābrauc, jo, piemēram, nostiprinājuma lūgumu iespējams iesniegt visās zemesgrāmatu nodaļās, arī elektroniski, un lūgumus var iesniegt arī zvērināti notāri. Līdzīgi ir ar zemesgrāmatas apliecības saņemšanu, un to klientam iespējams nosūtīt arī pa pastu.
